Nobremzē jaunu pasažieru vilcienu iegādei ES atvēlēto līdzfinansējuma pārdalīšanu citiem infrastruktūras objektiem; vilcienus varot pirkt citādāk

Pēc Reformu partijas (RP) ministru iebildēm valdība otrdien slēgtajā sēdē izlēma pagaidām vēl nelemt par jauna vilcienu iepirkuma rīkošanu vai šim nolūkam paredzēto 100 milj. Ls ES Kohēzijas fonda finansējuma pārdali šādiem infrastruktūras projektiem: Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora infrastruktūras attīstībai un Rail Baltica projektam, lidostu infrastruktūras attīstībai, kā arī TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumiem. Ilgstoši neatrisināto jautājumu nu nolemts atkārtoti skatīt koalīcijas padomes sēdē, sacīja ar lēmumu neapmierinātais satiksmes ministrs Aivis Ronis, piebilstot, ka RP ministru iebildumi bijuši ļoti politizēti. Lēmuma atlikšana par vilcienu iepirkumam paredzēto ES līdzekļu pārdali var negatīvi ietekmēt šīs naudas turpmāko apguvi, uzsver ministrs.

Palaiduši garām

Arī citu koalīcijas partiju ministriem un premjeram bijuši jautājumi, norādīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Jautājumus neesot pietiekami izdiskutējuši ministri un partijas, un bijis par maz laika - tikai viena diena, lai iepazītos ar SM piedāvāto risinājumu. Turklāt koalīcijas padomes pēdējā sēdē neesot spriests par naudas pārdali citiem infrastruktūras projektiem, šis jautājums neesot diskutēts pēc būtības. Iepriekš SM parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins DB gan norādīja, ka koalīcijas padomes sēdē nekādu iebildumu pret naudas pārdali neesot. RP ministri neuzstāj uz kādu konkrētu risinājumu, bet vērš uzmanību uz neskaidrībām SM piedāvājumā. Jautājums par Kohēzijas fonda finansējuma novirzīšanu citiem mērķiem koalīcijas padomē skatīts garāmejot un bez papildu informācijas par jautājuma būtību, norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. Viņaprāt, SM piedāvājums paredz līdzekļus pārdalīt ne tikai sākotnējiem mērķiem, bet arī citiem, kas nav saistīti ar pasažieru pārvadājumu attīstību. Svarīgi ir panākt, lai līdzekļus maksimāli novirzītu iedzīvotāju mobilitātei un ilgtspējīgai sabiedriskā transporta sistēmai, tā E. Sprūdžs, piebilstot, ka mazāka nozīme ir tam, vai ES nauda tiek piešķirta pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu vai citai infrastruktūrai.

Par savu naudu

Savukārt premjers Valdis Dombrovskis skaidroja, ka atbilstoši koalīcijas sadarbības līgumam jautājums uz nedēļu tiek atlikts, ja kādas partijas visi ministri iebilst pret jautājuma virzīšanu. SM vairākas dienas runājusi ar PV valdi par iespēju pirkt jaunus vilcienus, taču mazākā skaitā nekā sākotnēji projektā plānotie 34 elektrovilcieni un septiņi dīzeļvilcieni. Viņaprāt, vilcienus varētu iegādāties komerciāli - ne ES atbalstītā projektā, neizmantojot ES līdzekļus. Tā kā esošo vilcienu kalpošanas laiks beigsies pēc septiņiem astoņiem gadiem, jauni vilcieni jebkurā gadījumā būs nepieciešami.

Daudz jautājumu

Šāds premjera viedoklis radījis daudzus jautājumus, uz kuriem nav skaidru atbilžu. Proti, kā tad notiks šis iepirkums - vai tiks rīkots jauns konkurss, kurā gatavi izmēģināt spēkus būtu teju vai visi Eiropas lielākie pasažieru vilcienu ražotāji, izņemot CAF, kurš uzskata, ka 2. aprīlī noslēgtais līgums ir spēkā un uzņēmums to arī pildot, vai arī iepirkums tiks sadalīts vairākos iepirkumos daudzu gadu garumā - līdzīgi, kā tramvaju vai autobusu iepirkums Rīgā. Pastāvot iespēja, ka šāds iepirkums tiekot izsludināts ik gadu, kad Pasažieru vilcienam (PV) tiekot atvēlēta nauda no valsts budžeta divu līdz trīs vilcienu sastāvu iepirkšanai.

Šķiet, ka vistuvāk uzvarai šādā konkursā varētu būt vilcienu ražotāji, kuriem jau ir konkrēti vilcienu modeļi 1520 mm sliežu platuma ceļiem. Ir vēl kāds viedoklis - nekāds konkurss uz šo vilcienu iepirkumu pat nebūšot nepieciešams, jo CAF tos (vismaz daļu) būšot uzbūvējis un Latvijai par tiem būs jāsamaksā tik un tā, iespējams, pat ar Stokholmas arbitrāžas lēmumu vai nosacītu Latvijas un CAF izlīgumu.

Šobrīd gan nav skaidrs, kā varētu beigties Spānijas kompānijas rosinātais mediācijas process Stokholmā, un nav zināms arī, vai par šiem jautājumiem Latvijas puse ir runājusi ar CAF vadību pēc 3. oktobra vētrainajiem paziņojumiem, ka iepriekš noslēgtais līgums nav spēkā, jo starp PV un CAF nav panākta vienošanās par izmaiņām 2. aprīlī noslēgtajā līgumā tā, lai Latvija nezaudētu ES līdzfinansējumu vilcienu iegādē 100 milj. Ls apmērā.

Tiesa gan, ja būšot dažādu kompāniju pasažieru vilcieni, tad apkalpošanas izmaksas varētu pieaugt.

Tieši šī aspekta dēļ finansiāli izdevīgākais risinājums varētu būt esošo vilcienu sastāva renovācija, ko var veikt RVR vai arī RVR kopīgi ar a/s VRC Zasulauks, kas ir pašreizējo pasažieru vilcienu servisa apkopes uzņēmums.