Starptautiskajām korporācijām domātajiem līdzekļiem būs maz pretendentu; vietējiem maz izredžu

Vieni no reālākajiem pretendentiem uz daļu no trīs milj. Ls Eiropas Sociālā fonda finansējuma, kas paredzēts jaunu darba vietu radīšanai, varētu būt Statoil un IBM Latvija, DB norāda vairāki avoti. Ekonomikas ministrijā un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) gan noliedz, ka nauda jau iepriekš paredzēta konkrētiem uzņēmumiem. IBM Latvija izpilddirektors DB apgalvoja, ka šajā konkursā piedalīties neplāno. Savukārt SIA Statoil Fuel & Retail Business Centre (Statoil) šādu iespēju apsver, atzina uzņēmuma vadītājs Mortens Kristensens. Jāatgādina, ka martā Rīgā atklātais centrs plānoja nodrošināt finanšu, grāmatvedības un personālvadības pakalpojumus uzņēmuma pārstāvniecībām astoņās valstīs.

No šodienas līdz 28. martam komersanti var pieteikt projektus konkursam LIAA programmas «Cilvēki un nodarbinātība» apkšaktivitātē «Atbalsts darba vietu radīšanai».

Augstās prasības

Pretendentu skaitu gan stipri ierobežo izvirzītās prasības - 50 jaunu darba vietu radīšana un nepieciešamās investīcijas. Turklāt radikāli atšķiras ieguldāmo līdzekļu apjoms atkarībā no projekta iesniedzēja vai tā saistīto personu grupas kopējās bilances vērtības. Ja tā ir vismaz 250 milj. Ls, tad būs jāinvestē vismaz 1000 Ls par katru jauno darba vietu, bet, ja kopējā bilances vērtība ir mazāka nekā 250 milj. Ls, tad investēt nāksies krietni vairāk - 3,5 milj. Ls. Tikai pieci koncerni un septiņi atsevišķi Latvijas uzņēmumi atbilst šādām bilances prasībām, liecina Lursoft apkopotie 2011. gada bilanču dati.

Grindeksam nebūtu viegli izveidot tik daudz jaunu darba vietu, jo tas nozīmētu jaunu ražošanas izveidi, norāda uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans, kurš nemācēja teikt, vai konkursā piedalīsies. LIAA direktors Andris Ozols gan saskata zināmu loģiku augstajās bilances prasībās, jo Latvijas uzņēmēji izceļoties ar attapību un visai ātri varētu radīt 50 jaunas darba vietas, vienā uzņēmumā cilvēkus atlaižot no darba, bet otā pieņemot.

M. Kristensens norāda, ka Statoil vēl nav izlēmis, vai piedalīties šajā konkursā, taču būtu muļķīgi to nedarīt, ja uzņēmums atbilstu visām prasībām. Viņš noliedz, ka Statoil būtu lobējis augstās prasības.

Savukārt SIA Karavela līdz- īpašnieks Andris Bite saka - ja ir jāiegulda vairāk nekā 3,5 milj. Ls, tad pieteikties gribētāju būs maz. «Mēs savu jaunās 3,2 milj. vērtās ražotnes izveides projektu jau esam realizējuši par 99 % un pieteikties jaunajā pasākumā nedomājam,» tā viņš, kopumā šo iespēju vērtējot atzinīgi.DB jau rakstīja, ka Karavela saskārusies ar darbaspēka trūkumu. Pēc publikācijām presē gan situācija esot uzlabojusies, piebilst A. Bite.

Interesē investīcijas

No ekonomikas ministra Daniela Pavļuta sacītā var izlobīt, ka programma tieši domāta ārvalstu korporācijām. «Līdz šim Latvijas valdība nav radījusi instrumentus, ko piedāvāt lielu starptautisku korporāciju un investīciju piesaistei Latvijā, bet ir vairāki piemēri, kad, pateicoties šādiem atbalsta instrumentiem, investīciju projekti ir aizgājuši uz mūsu kaimiņvalstīm,» saka ministrs. Tāpēc atbilstoši mērķim un nepieciešamībai piesaistīt lielas, starptautiskas investīcijas arī tika izstrādāta jauna programma ar uzsvaru uz darbavietu radīšanu, nodrošinot iespēju visiem uzņēmumiem, kas atbilst kritērijiem, tostarp arī no Latvijas pieteikties programmā un pretendēt uz struktūrfondu līdzfinansējumu, tā viņš.

Šis nav labākais veids, kā stimulēt investīcijas, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LRTK) Nacionālās stratēģijas padomes loceklis Gundars Kuļikovskis. Un arī atšķirīgās investīciju prasības atkarībā no bilances vērtības neesot taisnīgas. Viņaprāt, programma domāta, lai piesaistītu Latvijai kādu uzņēmumu administratīvos centrus, tomēr arī bankām varētu būt interese par piedāvātajiem līdzekļiem. «Jāatzīst, ka administratīvo centru piesaiste Latvijai, jo īpaši, ja tie ir ar rietumu biznesa kultūru, ir pozitīva,» tā viņš, paskaidrojot, ka tas var arī radīt biznesu vietējiem uzņēmumiem.

Cik dos

Maksimālais atbalsta finansējums no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām paredzēts 12 tūkst. Ls par katru jaunizveidoto darba vietu. Savukārt maksimālais atbalsta finansējums vienam projektam nedrīkstēs pārsniegt 1,5 milj. Ls. Projekta īstenošanai pieejamais maksimālais līdzfinansējuma apmērs no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām paredzēts līdz 50%.