Tiesa varot Latvijai likt pirkt CAF ražotos vilcienus
Valdības lēmums pārdalīt ES līdzfinansējumu - 100 milj. Ls -, kas bija paredzēti pasažieru vilcienu iegādei, tuvinātu Latvijas valsti zaudējumam mediācijas procesā Stokholmas arbitrāžā
Tādu viedokli pauž vairāki DB aptaujātie juristi. Šāda vērtējuma pamatā ir arguments, ka valsts, vēlēdamās pārdalīt šo ES līdzfinansējumu - 100 milj. Ls - citiem projektiem, cenšas radīt nosacījumu, ka 2. aprīlī noslēgtā līguma starp pasažieru pārvadātāju, 100 % Latvijas valstij piederošo a/s Pasažieru vilciens (PV) un konkursā uzvarējušo Spānijas kompāniju CAF nevar būt spēkā, jo ES līdzfinansējums ir būtisks šī noslēgtā līguma stūrakmens. Proti, šādu rīcību Stokholmas arbitrāžā varot iztulkot kā apzinātu, lai izvairītos no noslēgtā līguma (ir dažādi spriedumi par to, vai tas ir vai nav spēkā) izpildes. Lai arī šobrīd nav skaidrs, kādas varētu būt Stokholmas arbitrāžas - mediācijas - lēmums, tomēr ir tikai trīs pamata iespējas.
Pirmā: Latvija pierāda savu taisnību, ka līgums nav stājies spēkā un līdz noteiktajam termiņam nav izdevies vienoties ar CAF par noslēgtā līguma izmaiņām, lai novērstu risku šajā iepirkumā palikt bez 100 milj. eiro ES līdzfinansējuma.
Otrā iespēja: CAF pierāda savu taisnību, ka noslēgtais līgums ir stājies spēkā (to apliecinātu arī CAF vēstule PV, ka Spānijas kompānija uzskata: visi priekšdarbi, lai līgums varētu sākt darboties, ir pabeigti, šķēršļi novērsti), un Latvijai arbitrs uzliktu par pienākumu pildīt noslēgto 610 milj. eiro vērto pasažieru vilcienu iepirkumu un 30 gadu to apkalpošanas līgumu.
Savukāt vissliktākais risinājums būtu tad, ja CAF pierādītu savu taisnību un arbitrs nolemtu, ka Latvijai ir jāsamaksā CAF negūtā peļņa, kas būtu daudzu desmitu milj. eiro apmērā.
Interesanti, ka vairāk nekā septiņus mēnešus kopš līguma noslēgšanas ar CAF pret bijušo PV vadītāju Nilu Freivaldu apsūdzības nav celtas (vismaz publiski nav zināms), tādējādi nav pamata uzskatīt, ka līguma parakstītājs pārkāpis kādas pilnvaras.
Pēdējās minūtes efekts
Tāpat kā par līguma starp PV un CAF slēgšanu 2. aprīlī, arī par 2. oktobra pēdējām stundām klīst daudz dažādas pretrunīgas informācijas, ko vismaz viena no sarunu pusēm neapstiprina.
Tomēr arbitriem CAF visdrīzāk varot izklāstīt versiju, kurā 2. oktobrī ap pulksten 19 PV iesniedzis jaunus priekšlikumus noslēgtā līguma labošanai, taču, tā kā tie esot bijuši ļoti nopietni, tad CAF lūdzis laiku to izskatīšanai. Vēl vairāk - pēdējā brīdī šajās sarunās tika «ierauta» a/s Latvijas dzelzceļš. Tomēr jau 3. oktobra pirmajās minūtēs PV informējusi CAF, ka līgums tiek izbeigts, un iesniegusi jau laikus sagatavotu rakstisku dokumentu. Gan šis arguments, gan arī iepriekšējā sarunu gaita ar PV varētu būt par labu CAF , jo tādējādi var rasties priekšstats, ka PV visu gatavoja, lai varētu šādi rīkoties un nebūt ne panākt abas puses apmierinošus līguma labojumus.
Ir pretrunīga informācija par to, vai CAF bija vai nebija pretimnākošs PV un Latvijai kopumā. Ir zināms, ka CAF par šiem faktiem ir nosūtījusi vēstuli premjeram Valdim Dombrovskim, kurā pašreizējā PV vadība vainota situācijā. Premjers to nodevis Satiksmes ministrijai (SM), kura atturas no komentāriem par vēstules saturu, jo tas varot ietekmēt PV un CAF mediācijas procesa gaitu.
Aizplīvurotā sarakste
Kaut arī SM ar 100% piederošo PV iepriekš ir pārliecinoši paziņojusi, ka šā gada 2. aprīlī noslēgtais līgums par jaunu vilcienu iegādi starp PV un CAF nav spēkā, SM vadība tomēr pieļauj, ka pie zināmas apstākļu sakritības Latvijai līgumu var nākties arī pildīt. «Ja gadījumā mediācijas procesā tiek pateikts, ka PV līgums ar CAF ir spēkā, tad ES līdzekļu līdzfinansējums šim līgumam nav pieejams tādā redakcijā, kādā tas šobrīd ir noslēgts,» atbild SM valsts sekretārs Anrijs Matīss, vaicāts, kas būs atbildīgs par līdzekļu pārdali, ja mediācijas procesā tiks nolemts, ka līgums tomēr ir spēkā.
Viņaprāt, šī nauda bija jāpārdala jebkurā gadījumā, jo ES šo līgumu neatbalstīs, tāpēc ka tas neatbilst sākotnēji noteiktajām specifikācijām. «Tas ir droši zināms, jo to apstiprina Eiropas Komisijas vēstule,» tā A. Matīss. Ja līguma nosacījumi būtu grozīti, tad šī Eiropas nauda būtu pieejama un šo projektu būtu iespējams realizēt par Eiropas naudu. Šobrīd gan redzams, ka nav iespējams izsludināt jaunu iepirkumu par Eiropas līdzekļiem, jo ir neskaidrs tiesvedības procesa iznākums. Tomēr, ja mediācijas procesa vai kādu citu apstākļu sakritības dēļ šis līgums tiks pildīts, tad būšot jāmeklē alternatīvi avoti - komerciāli, piemēram, bankas aizņēmums vai kādi citi. Bet pārdalītā Eiropas nauda šim līgumam šajā redakcijā nav pieejama. Tai pašā laikā tiek aktīvi strādāts pie tā, lai Latvijai jauni vilcieni ar izdevīgākiem nosacījumiem būtu pieejami, norāda A. Matīss.
Pastāv juristu viedoklis, ka SM virzītā un valdības atbalstītā Kohēzijas fonda naudas pārdale var izrādīties ieguvums CAF mediācijas procesā Stokholmā, jo valdības rīcība var tikt vērtēta kā apzināta spēkā esoša līguma diskreditācijai. SM vadība par to neko izteikties gan nevēlas, norādot, ka SM nav līguma slēdzējpuse ar CAF, un SM nepiedalās mediācijas procesā, līdz ar to nevar komentēt procesā iesaistīto pušu rīcību un tās mērķus.
SM vadība arī joprojām nevēlas uzņemties nekādu atbildību par valstij tik neizdevīgā līguma parakstīšanu, norādot, ka līgumu parakstīja bijušais PV valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, un Satiksmes ministrijas pārstāvji šajā procesā neesot piedalījušies. A. Matīss noliedz, ka viņš vai satiksmes ministrs Aivis Ronis būtu mutiski vai rakstiski devuši uzdevumu N. Freivaldam līgumu slēgt. SM vilcienu iepirkuma jautājumā tomēr ir atbildīgā iestāde ES fondu jautājumos un atbild par to, lai Kohēzijas fonda līdzekļi būtu izlietoti paredzētajam mērķim un Latvijas valstij nerastos zaudējumi saistībā ar līdzekļu neattiecināmību, atbildības jomu norāda SM vadība. Minētie notikumi Stadler atņēmuši tiesvedības iespējas - par noslēgtā PV un CAF līguma atzīšanu par prettiesisku.
Var vienoties
To, ka Latvija nepaliks bez jauniem vilcieniem, kas turklāt varētu tikt ražoti Latvijā, liecina DB esošā informācija par sarunu progresu starp PV un CAF.
Proti, pastāv diezgan reāla iespēja vienoties ar spāņiem, mediācijas procesā panākot mierizlīgumu. Rezultātā Latvija pirktu no CAF par trešdaļu vilcienu mazāk, bet dārgais apkopes līgums nebūtu jāpilda. PV valdes loceklis Aigars Štokenbergs teicās neko nezinām par to, ka šāda vienošanās ar CAF varētu tikt panākta. Viņš gan kuluāros tiek minēts kā sarunu ar CAF izgāzējs. Savukārt PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis norāda, ka komunikācija pa tiešo ar CAF nenotiek, bet mediācijas process Stokholmā vēl nav galā. Viņš neapstiprina, ka būtu jau panākta vienošanās par mazāka skaita vilcienu iegādi. Tai pašā laikā PV ir iesniedzis iespējamos risinājumus Satiksmes ministrijai par to, kā uzņēmums varētu tikt pie jauniem vilcieniem. Šobrīd gan vēl tiek gatavots ekonomiskais pamatojums dažādiem iegādes variantiem - pirkt pašiem, ņemt līzingā.
Tiek pētīta arī kaimiņvalstu pieredze. Jāatgādina, ka lietuvieši jaunus vilcienus iegādājas par saviem līdzekļiem no dažādiem piegādātājiem, bet igauņi, piesaistot ES fnansējumu, vilcienus pērk no Stadler. Galīgais lēmums kā PV akcionāram par vilcienu iegādes variantu būs jāpieņem SM, norāda A. Birkmanis. Vaicāts par iespējamiem naudas avotiem jaunu vilcienu pirkšanai gadījumā, ja ES līdzekļi nebūs pieejami, A. Štokenbergs kā vienu no tiem minēja infrastruktūras maksas samazinājumu. Tā kā Kohēzijas fonda nauda, visticamāk, tiks dzelzceļa infrastruktūras projektiem, tad arī loģiski būtu, ka samazinātos arī šis maksājums. PV šogad par infrastruktūras izmantošanu jāmaksā 24 milj. Ls, taču valdība piešķīrusi tikai daļu - 17 milj. Ls.