Spānijā banku mēģinājumi atņemt mājokli dzen izmisumā, Latvijā situācija uzlabojas

Parādu krīzes nomocītajā Spānijā arvien vairāk mājsaimniecību ziņo, ka nespēj norēķināties par savām parād- saistībām. Turklāt problēma sasniegusi visai augstu līmeni - pēdējo dienu laikā pašnāvības veikuši divi mājokļu īpašnieki, kuri ar tiesas lēmumu no īpašuma tiek izlikti, audzis arī pašnāvību mēģinājumu skaits. Tas izsaucis krasu sabiedrības pretreakciju, kā rezultātā Spānijas lielākās bankas piekritušas izlikšanu no mājokļiem iesaldēt uz diviem gadiem, ja līdzšinējam iemītniekam esot ekstremāli slikta finansiālā situācija. Tikmēr Latvijā finansiālās grūtībās nonākušo hipotēku maksātāju skaits kļūst arvien mazāks.

Spānijā tikai grūtāk

Tuvākajā laikā šo jautājumu solījusi risināt Spānijas valdība, kurai jādomā, vai lēmumi, kas ierobežotu banku spēju piedzīt parādus, negatīvi neietekmēs uz nokdauna robežas esošo banku sektoru.

Pagaidām gan nav skaidrs, kā bankas definē «ekstremāli sliktu finansiālo situāciju» un uz cik daudzajiem Spānijas iedzīvotājiem tas varētu attiekties. Interesanti, ka Spānijas tiesa šā gada otrajā ceturksnī zaļo gaismu devusi 19 tūkst. gadījumu, kad no iepriekšējās dzīvesvietas parādu dēļ tiek izlikts tās iemītnieks. Vēl attiecīgajā laika periodā 2008. gadā tie bija tikai 5,6 tūkst. gadījumu. Bloomberg aplēses liecina, ka kopš Spānijas nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas pirms pieciem gadiem bankas šajā valstī ir atsavinājušas jau aptuveni 400 tūkst. mājokļu.

Turklāt neviens negaida parādu krīzes ātru atrisināšanos un bezdarba samazināšanos Spānijā, kas ir virs 25% atzīmes. Jāpiebilst, ka slikto kredītu apjoms Spānijā šobrīd tiek lēsts 10,5% apmērā no visiem kredītiem, kamēr 2008. gadā tas bija zem 2% atzīmes.

Lielā daļā gadījumu līdz ar īpašumu cenu kritumu tie, kas Spānijā ņēma hipotekāros kredītus, ir parādā vairāk, nekā šobrīd ir vērti to īpašumi. Turklāt pat ja īpašumu banka atsavina, klientam jāturpina maksāt hipotēku (tā ir arī Latvijā).

Latvijā labāk

Latvija, šķiet, ļaunākajam jau tikusi garām un spējusi piemērot risinājumus, kas vismaz uz laiku attur parādniekus no finansiālā kraha (iespējams, arī morāla).

«Kopumā Latvijā vērojama tendence, ka klientu ienākumu līmenis stabilizējas, un līdz ar to arī klientu skaits, kam rodas grūtības atmaksāt kredītus, samazinās,» norāda bankas Citadele Hipotekārās kreditēšanas daļas vadītāja Baiba Lojāne, piebilstot, ka, pat ja grūtības radušās, tad šobrīd aizņēmējam ātrāk nekā krīzes laikā izdodas atrast stabilu darbavietu ar, iespējams, mazāku atalgojumu, bet prognozējamu ilgtermiņā. Situācijā, kad klientam būtiski samazinās ienākumu apjoms, banka ar klientu cenšas atrast piemērotāko risinājumu, tostarp ikmēneša maksājuma pamatsummas daļas samazināšanu vai atlikšanu, kredīta termiņa pagarināšanu.

«Bankas piedāvā dažādus risinājumus atkarībā no katra konkrētā klienta situācijas, un iespējami gan īstermiņa, gan ilgāka termiņa risinājumi,» stāsta Latvijas Komerc- banku asociācijas pārstāve Baiba Melnace. Kā piemērus viņa min kredīta maksājumu atlikšanu vai termiņa pagarināšanu, kā arī aizdevuma procentu likmes maiņu, piemēram, no fiksētās uz mainīgo un otrādi, aizdevuma procentu samaksas atlikšanu, nokavēto maksājumu kapitalizēšanu, vienojoties par jauna aizdevuma izsniegšanu, nepiemērojot līgumsodu vai kavējuma procentus. Tāpat, nespējot atmaksāt aizdevumu, iespējama aizdevuma daļas iesaldēšana, uz laiku apturot aizdevuma pamatsummas atmaksu un nosakot aizdevuma procentu likmi nulles procentu apmērā. Iespējami pat tādi risinājumi, ka banka pārņem ieķīlāto mājokli, bet noslēdz īres līgumu ar tā līdzšinējo īpašnieku, kas vairs nespēj maksāt par kredītu.

Arī DnB Atbalsta daļas vadītājs Kaspars Anckalniņš skaidro, ka banka klientiem piedāvā kredīta maksājuma atlikšanu uz 3-6 mēnešiem vai arī grozīt līgumu un pārstrukturizēt kredītus. Kā liecina FKTK dati, jūnija beigās mājsaimniecībām kredīti mājokļa iegādei un un remontam bija izsniegti kopumā par 3,898 miljardiem Ls. No tiem 12,8% bija pārstrukturēti kredīti kopumā par 498 milj. Ls.