Jebkura projekta apstrīdēšanu  var īstenot jebkurš, jo par «rezultātu» neviens atbildību nenes; ir arī citi likumdošanas riski

Tā saka Latvijas Pašvaldību saviebības priekssēdētājs An-dris Jaunsleinis. Viņš secina, ka «pašreiz ir izveidota tāda situācija, ka jebkura projekta īstenošanu iespējams  apstrīdēt, kas nebūt neapmierina pašvaldības, kas mēģina pārliecināt valdību veidojošās partijas situāciju mainīt». Tā kā atbildības par sekām nav, tad mehānisms esot tāds, ka ar trešo personu rokām (konkurents) jebkuru projektu vismaz var aizkavēt, ja ne pilnībā izgāzt, piebilst A. Jaunsleinis.

Izmaiņas atbalsta

Lai uzlabotu Latvijas vietu Doing Business reitingā nākamgad, pēdējais laiks veikt radikālus soļus ir līdz aprīlim, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Iepriekš Latvija bija 21. vietā, bet šobrīd ir 25. vietā. Kaut arī iemesli tam ir dažādi, viens no svarīgākajiem faktoriem ir būvniecības sektora nepilnības, kas arī īpaši izceltas nesenajās sarunās ar premjeru, finanšu ministru, kā arī ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu.

«Ja sāp, tad kliedz, varbūt tevi izdzirdēs, varbūt tev palīdzēs, bet, ja nekliegsi, visticamāk, tad tevi i nedzirdēs, i nepalīdzēs,» uzņēmēju aktivizēšanās iemeslu norāda Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības priekšsēdētājs Valdis Birkavs. Savukārt A. Pauniņš norāda, ka uz visiem projektiem būtu jāattiecina tās pašas izmaiņas likumdošanā, kas nesen veiktas attiecībā uz nacionālās nozīmes objektiem. Proti, tiem izsniegtās būvatļaujas var apstrīdēt, taču būvniecības process netiek apturēts, ja vien tiesa to nenolemj.

Ir izveidojusies kropļota izpratne par tiesiskumu, secina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, skaidrojot, ka nav pareizi, ja būtisku lēmumu pieņem tikai uz iesnieguma pamata, nevis pēc tiesas vai atbildīgās iestādes lēmuma.

Vēl izstrādā

Kaut arī jau pērnā gada 20. decembrī Ekomomikas ministrijai (EM) un Tieslietu ministrijai bija jāiesniedz premjeram grozījumi normatīvoajos aktos, kas novērstu nepamatotu būvniecības apturēšanu būvatļauju apstrīdēšanas mirklī, EM vēl strādā pie grozījumiem likumdošanā, ko plānots izskatīt Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē šo trešdien. Aptuveni pēc gada varētu stāties spēkā jaunais Būvniecības likums, kur šīs problēmas tikšot atrisinātas. Taču tikmēr risinājums varētu būt izmaiņas esošajā likumā, lai dotu iespēju investoram atpelnīt investīcijas arī līdz tam, kamēr norit tiesvedība par būvatļauju. Proti, iesaistītās puses vienojušās, ka varētu ieviest lietošanas atļauju, ar kuru būvvalde pēc objekta pabeigšanas dotu tiesības objektu lietot, bet nepieņemtu to ekspluatācijā. Tādējādi ieguldītājs varētu pelnīt, un būtu iespēja arī saņemt struktūrfondus.

Kaut arī šobrīd tiesā ir iespējams lūgt pagaidu aizsardzību, atjaunojot būvatļaujas darbību un atļaujot turpināt būvniecību, tas saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu nedod pārliecību būvētājam par to, ka tam būs iespējams ēku nodot ekspluatācijā un ierakstīt to zemesgrāmatā, kā arī pārdot, ieķīlāt un pilnvērtīgi to izmantot, piebilst A. Blūmiņš.

Savukārt I. Čepāne uzsver, ka būvniecības procesā jārēķinās ne tikai ar investora interesēm, bet jāsabalansē četri faktori: ekonomiskā attīstība, vides aizsardzība, sociālo jautājumu risināšana un kultūras aizsardzība. Viņa norāda, ka bez Būvniecības likuma grozījumi būtu jāveic arī Administratīvā procesa likumā un Teritorijas attīstības plānošanas likumā.

Jāpiebilst, ka jaunajā Būvniecības likumā paredzēts, ka apstrīdēšana iespējama jau savlaicīgāk, projektēšanas sākumā. Tas nozīmē, ka, nonākot pie būvniecības uzsākšanas, visiem apstrīdēšanas termiņiem jau vajadzētu būt pagājušiem, sacīja A.Blūmiņš. Pēc tam, kad ir iesniegta būvniecības iecere ar sagtavotiem minimālajiem dokumentiem, būvvalde izsniedz būvatļauju, kas nenozīmē, ka «variet sākt rakt», bet tā dos tiesības sākt projektēt un izpildīt visas būvataļaujā definētās prasības, skaidro V. Birkavs. No būvatļaujas izsniegšanas līdz reālai būvdarbu uzsākšanai var paiet ilgs laiks. Atļauja uzsākt būvdar- bus tiks dota speciāli, kad būs izpildīti būvatļaujā paredzētie nosacījumi un būvatļauja kļuvusi neapstrīdama.

Referendumu bieds

A. Jaunsleinis arī norāda, ka situāciju, gan potenciālajiem investoriem, gan pašvaldībām var saasināt topošais pašvaldību referendumu likumprojekts, kurā ir idejas dot iespēju rīkot refendumu arī par iecerētajiem investīciju projektiem.

Pie Latvijas likumdošanas un normatīvo aktu pieslīpēšanas būtu vēl daudz jāstrādā, lai vismaz noturētu jau esošos gan vietējos, gan ārvalstu investorus Latvijas robežās, norāda Credinvest International pārstāve Baltijā Ilze Lapiņa. Piemēram, pašvaldības referenduma likumprojekta liktenis joprojām nav skaidrs, un tas būtiski ietekmē jau esošo investoru iespējas plānot turpmāko investīciju izvietošanu vai neizvietošanu Latvijas teritorijā.

Iespēja jebkuram apstrīdēt jebkuru būvatļauju Latvijā gan nebūt nav vienīgās problēmas, ar ko nākas vai nākotnē nāksies saskarties vai nu vietējiem, vai ārvalstu investoriem. DB jau rakstīja, ka no 2013. gada 1. janvāra pašvaldības apstiprinātais teritorijas detālplānojums ir administratīvs akts, ko var apstrīdēt tiesā. «Tas nozīmē, ka tagad vēl pirms būvatļaujas  izsniegšanas un iespējamās apstrīdēšanas vispirms būs tiesāšanās par pašu detālplānojumu, kas darbos nozīmē investīciju vides pasliktināšanu,» norāda zvērinātu advokātu biroja Lextal partneris, zvērināts advokāts Armands Jaunzars. Viņaprāt, šobrīd ir radīta sistēma, kurā neviens nevar dot garantijas investoram, ka, iegādājoties zemi, viņš varēs uzbūvēt iecerēto objektu.

Savukārt EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša šīs bažas noraida. Izmaiņas teritorijas attīstības plānošanas sistēmā veiktas, lai veicinātu detālplānojumu tiesiskuma kontroli un samazinātu strīdus šajā procesā, kas ir investoru interesēs. Attiecīgi arī varētu samazināties būvatļauju apstrīdēšana būvniecības procesā, jo būvniecība ir teritorijas plānojuma realizācija dabā. «Ja jautājumi par zemes gabala izmantošanu būs atrisināti plānošanas procesā, būvniecībā šāda veida strīdi vairs nebūs pamatoti, tādējādi panākot jautājuma izlemšanu pašā procesa sākumā un dodot lielākas iespējas paļauties, ka vēlākos ieceres realizācijas posmos netiks mainīti spēles  noteikumi. Attiecīgi investoram tiek dota lielāka pārliecība par investīciju ieguldīšanas drošību,» tā viņa.

Lai arī pastāvot bažas par detālplānojuma apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu pēc tam, kad tas ir izstrādāts, likumdevējs ir ierobežojis pārsūdzības tiesības ar samērā īsiem termiņiem, devis plānojuma ierosinātājam citus instrumentus plānojuma izstrādes procesā, kuru līdz šim nebija, lai varētu  nodrošināt tā interešu aizsardzību. Piemēram, gadījumā, ja vietējā pašvaldība neveic normatīvajos aktos noteiktās rīcības – nenodod detālplānojumu sabiedriskajai apspriešanai, neapstiprina detālplānojuma redakciju, investors var prasīt tiesā uzlikt par pienākumu to saprātīgos termiņos izpildīt. Iepriekš šāda iespēja nebija, skaidro EM pārstāve.