Eiropā parādu slogs aizvien vēl augsts, Latvijā situācija ievērojami uzlabojusies

Mājsaimniecībām Eiropā jo-projām ir ļoti augsts aizņēmumu īpatsvars attiecībā pret ieņēmumiem. Tas vien nozīmē, ka reģiona ekonomikas atgūšanās būs lēna un problemātiska.

Turīgie ņem vairāk

Augstākie parāda pret ienākumu rādītāji uz iedzīvotāju (visi parādi dalīti ar gada bruto ienākumiem) ES ir Dānijā un Nīderlandē, kur tie pārsniedz 250% atzīmi, liecina Eurostat dati. Augsts šis rādītājs ir tā sauktajā Eiropas perifērijā. Savukārt eirozonas kopējais rādītājs ir zemāks – pie 100% atzīmes. Latvijā šīs rādītājs 2011. gadā atrādās pie 66% atzīmes, liecina Eurostat dati.

Augstais parādu slieksnis, būtiski zemākas nekustamā īpašuma cenas un tas, ka kredīt-iestādes Eiropā turpina atprasīt parādus, izmisumā dzen hipotekāro kredītu maksātājus, un tas notiek ne tikai eirozonas perifērijā, bet pat jau nupat kā pieminētajā Nīderlandē. Tiek lēsts, ka tieši augstais mājsaimniecību parādu līmenis bija viens no iemesliem, kāpēc Nīderlandes ekonomika pagājušā gada trešajā ceturksnī saruka par 1,1%.

Atslēgas uz galda

Šis rādītājs augsts ir arī ASV (2011. gadā pie 120% atzīmes, bet 2009. gadā virs  130% atzīmes). Tiesa gan, šajā sakarā The Wall Street Journal izceļ milzīgo ASV atšķirību no Eiropas.

Šīs valsts iedzīvotājam daudz vieglāk ir atbrīvoties no hipotekārajām parādsaistībām – bieži nav jādara diži vairāk kā uz bankas galda jāuzmet mājokļa atslēgas. Vairāki WSJ aptaujātie eksperti iesaka arī Eiropai pārņemt ASV pieredzi.

Tie norāda, ka tas gan nozīmējot lielus īstermiņa sarežģījumus, bet tajā pašā laikā – problēmas atrisinājumu. Arī ekonomikas dati rāda, ka patērētāju tēriņiem ASV ir tendence pieaugt, kamēr Eiropā tie stagnē vai pat samazinās.

ASV bankām kopš finanšu krīzes nācies samierināties ar valsts iedzīvotāju maksātnespēju, kas neatmaksāto hipotekāro kredītu ziņā mērāms aptuveni 1,3 triljonu USD apmērā. Savukārt Eiropā mājsaimniecību parāda līmenis ir aptuveni turpat, kur, pagājušajai finanšu krīzei sākoties, liecina Starptautiskā Valūtas fonda pētījums, kas turklāt notiek uz krītošu nekustamā īpašuma cenu fona.

Ir saprotamas arī Eiropas banku bažas, jo tas jau tā novārgušajām finanšu sektoram nozīmētu milzu zaudējumus. Tāpat bankas norāda, ka ASV prakse iedrošinātu jauno situāciju savā labā izmatot tiem kredītņēmējiem, kas vēl savu aizdevumu spēj nomaksāt. Lai gan diskusija šajā jomā ir karsta, Eiropas bankas ļoti nelabprāt piekāpjas spiedienam, kas vērsts uz nākšanu pretī kredītņēmējiem, lai gan pārmaiņas notiek. Piemēram, Spānijas valdība nesen pieņēma likumu, kas uz diviem gadiem aizliedz bankām izlikt uz ielas maksātnespējīgos hipotekāro kredītu ņēmējus.

Latvijā mazāks

Latvijā šajā ziņā situācija ir labāka nekā pārējā Eiropā, un parādu attiecība pret ienākumiem aizvien samazinās, uzsver eksperti.

«Ekonomiskās lejupslīdes sākumposmā mājsaimniecību parādu slogs palielinājās ienākumu krituma dēļ, bet pēdējo pāris gadu laikā vērojama mājsaimniecību kopējo kredītu apjoma un ienākumu attiecības uzlabošanās,» uzsver SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Viņš norāda, ka 2008. gadā mājsaimniecību kredīti attiecībā pret IKP veidoja 40%, savukārt 2010. gadā kredītu slogs bija palielinājies jau līdz 45% no IKP. 2012. gadā, kad iedzīvotāju kopējie ienākumi nedaudz palielinājās, bet izsniegto kredītu atlikumi turpināja samazināties, komercbanku mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms pret IKP varētu būt sarucis līdz aptuveni 32%.

Arī šogad var sagaidīt mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoma un ienākuma attiecības tālāku samazināšanos zem 30%, jo no jauna izsniegto kredītu apjomi joprojām varētu būt mazāki par iepriekš izsniegto kredītu atmaksu. Eks-perts gan uzsver, ka  kredītu sadalījums nav vienmērīgs, proti, ir iedzīvotāju grupa, kurai nav nekādu parādsaistību, tajā pašā laikā ir mājsaimniecības, kuru parādsaistības ir pārāk lielas to ienākumiem un tām ir problēmas ar kredītu atmaksu.

Mājsaimniecību kopējais parādu apjoms tomēr ir lielāks nekā komercbanku mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums, jo mājsaimniecību parādi atrodami arī komercbanku ārpusbilancēs, tāpat tumšais zirdziņš ir ātro kredītu un lombardu izsniegto aizdevumu patiesie apjomi, atgādina E. Rudzītis.

Arī  DNB bankas eksperts Pēteris Strautiņš uzsver, ka kopš 2009. gada beigām Latvijā ir bijusi izaugsme, kas ir notikusi par spīti nepārtrauktam mājsaimniecību  bilanču sakārtošanas procesam, kas uzlabo to finansiālo situāciju – ienākumu, aktīvu, parādu attiecības, bet īstermiņā bremzē izaugsmi, mazinot patēriņu un arī investīcijas, un šobrīd mājsaimniecību parādu nasta Eiropas kontekstā jau ir sasniegusi ļoti zemu līmeni.

Šis process vēl šogad turpināsies, prognozē eksperts, piebilstot, ka agri vai vēlu pieaugošs mājsaimniecību skaits lems, ka tām ir izdevīgi atkal palielināt aizņēmumus. Turpinās pieaugt ienākumi un nostiprināties pārliecība par nākotni, uzskata eksperts, uzsverot, ka ekonomikas izaugsmes turpināšanās arī agri vai vēlu mainīs priekšstatus par sagaidāmajām nekustamo īpašumu cenu izmaiņām. Tādā brīdī līdzšinējiem izaugsmes virzītājiem pievienotos arī pozitīvāka neto naudas plūsma no finanšu sektora uz mājsaimniecībām un IKP pieauguma tempi vēl varētu paātrināties, paredz eksperts.