Apvienotajā Karalistē top stingri noteikumi, kas pilnībā nodalīs banku biznesus

Tās bankas, kas pašas saviem spēkiem nespēs nodalīt riskanto investīciju biznesu no tradicionālā banku kredītu izsniegšanas un depozītu pieņemšanas biznesa, attiecīgie finanšu sistēmas regulatori varēs sašķelt, paziņojis britu finanšu ministrs Džordžs Osborns.

Mazāka ietekme

Apvienotās Karalistes politiķi un regulatori jau aptuveni divus gadus veic nepieciešamo, lai gatavotu augsni britu finanšu sistēmas reformēšanai un no tradicionālās banku darbības atdalītu investīciju biznesu. Izmaiņas tiek veiktas, lai zaudējumi bankas investīciju daļā pēc iespējas mazāk ietekmētu tradicionālo banku darbību, piemēram, spēju izsniegt kredītus. Turklāt Dž. Osborns norādījis, ka banku nodaļas pārkāpumu gadījumā varēs «pilnībā atdalīt». Pamatā plānots, ka britu valdība varēs piespiest bankai pēc izvēles pārdot vienu no nodaļām jeb pēc pārkāpuma banka varēs kontrolēt vai nu vien tradicionālo vai investīciju biznesu (nav gan vēl skaidrs, cik smagiem būtu jābūt pārkāpumiem, lai izpelnītos šādu sodu). Tāpat Dž. Osborns norāda, ka valdība varēs stiprināt sankcijas pret bankas vadību, pēc pārkāpumiem aizliedzot attiecīgajām personām strādāt finanšu industrijā.

Ja tiks nodalīti šie biznesi, veidosies situācija, kad britu kredītiestādes pamatā aizsargās klientus no zaudējumiem, kas radušies, piemēram, sakarā ar neveiksmīgu tirdzniecību starptautiskajos finanšu tirgos. Tas arī nozīmē, ka bankas vairs nevarēs izmantot depozītus, lai finansētu savas investīciju nodaļas darbību, un bankas investīciju daļa varēs bankrotēt, kas nosacīti neietekmēs pārējo bankas daļu (un pēc britu valdības plāniem tādējādi nevajadzēs arī iesaistīt nodokļu maksātāju naudu). Pret jaunajiem noteikumiem iebilduši daudzi britu baņķieri, kas savu nostāju skaidro ar to, ka izmaiņas nozīmēs jaunas izmaksas banku sektoram, kuram jau tā pietiekami lielas grūtības sagādā zemie ekonomikas izaugsmes tempi un ļoti svārstīgie finanšu tirgi. Šāda banku nostāja radījusi spekulācijas, ka Londona nākotnē varētu pamazām zaudēt savu pievilcīgā finanšu centra tēlu. Dž. Osborns paudis cerību, ka jaunus noteikumus parlaments apstiprinās tuvāko gadu laikā un pilnā apmērā tie varētu sākt darboties šīs desmitgades beigās.

Maza daļa

Latvijas banku pārstāvji norāda, ka valstīs, kurās ir attīstīts investīciju bizness, ir svarīgi domāt par tā ietekmi uz tradicionālo banku biznesu, tomēr Latvijā pagaidām šī problēma nav īpaši aktuāla, jo tirdzniecības bizness ieņem mazu daļu kopējā banku biznesā.

«Nav pārsteigums par Lielbritānijas aktīvo nostāju, ņemot vērā, ka lielajās Eiropas metropolēs kā, piemēram, Londonā vai Vācijā strādājošās bankās ieguldījumi atvasinātajos instrumentos ir ļoti nozīmīgi,» stāsta SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere. Turklāt, ņemot vērā tempus un apjomus, kādā šie ieguldījumi ir attīstījušies, ir svarīgi domāt par regulējumiem, kas ļautu precīzi izsekot līdzi abu šo biznesu kopsakarībām. Arī Swedbank Finanšu pārvaldes vadītājs un valdes loceklis Ansis Grasmanis uzsver, ka ideja par riskantāku biznesa daļu nodalīšanu ir atbalstāma, bet likumdošanai jāattīstās vienmērīgi. Tomēr I. Tetere norāda, ka lielākajā daļā Latvijā strādājošām bankām tirdzniecības bizness ir ļoti mazapjomīgs un samērā maznozīmīgs pret kopējo biznesu.