Kipra aizskars depozītus, radot pamatu potenciālai panikai par kapitāla drošību Eiropā

Lai bankrota priekšā nonākusī Kipra saņemtu starptautisko palīdzību 10 miljardu eiro apjomā, aizdevēji prasa piemērot ievērojamas nodevas banku depozītiem. Pagaidām izskatās, ka nodevas skars visus noguldījumus, to apjoms Kipras bankās šobrīd ir ap 70 miljardiem eiro. Kipras bankās naudu turējuši arī Latvijas rezidenti – pēc Eiropas Centrālās bankas datiem, tie ir 19 miljoni eiro, DB informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas  (FKTK) pārstāve Marija Makareviča. Par to, kā Latvijas banku sistēmu varētu ietekmēt notikumi Kiprā, šobrīd prognozes ir neskaidras.  Kiprā strādājošo trīs Latvijas komercbanku – Trasta komercbankas, komercbankas Baltikums un Expobank filiāles seko notikumiem Kiprā, tāpat dara arī FKTK. Lai gan šobrīd tiek prognozēts iespējams noguldījumu pieplūdums no Kipras Latvijas banku sistēmas virzienā, apjomus neviens neņemas noteikt. Tomēr no banku teiktā izriet, ka Kipras naudai ienākt būs grūtāk, jo bankas pastiprinās klientu pārbaudi. Jebkurā gadījumā, lai arī Latvijā īpatsvara ziņā ir liels nerezidentu noguldījumu apjoms, FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis neredz nekādu pamatojumu apgalvojumam, ka Latvija ir Kipra nr.2. Kiprā finanšu pakalpojumu joma ir 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt Latvijā kopumā finanšu sektors ir 3–3,5% no IKP. Kiprā finanšu sektors ir astoņas reizes lielāks par kopproduktu, Latvijā banku sektora aktīvu kopsumma ir 130% no IKP, norādīja Latvijas banku uzraudzības vadītājs.

Problēmu dēļ Kipra ir zaudējusi daļu pievilcības noguldītāju acīs, par Latvijas virzienā plūstošajiem noguldījumiem bankas ziņoja jau iepriekš. FKTK jau laicīgi aicinājusi bankas rūpīgi vērtēt klientus un izmantot šo brīdi klientu bāzes kvalitatīvai uzlabošanai, nevis dzīties pēc kvantitātes. Tomēr pašreizējie notikumi varētu vēl veicināt noguldījumu pieaugumu uz Latviju. Bankas Citadele, kurai ne vairāk kā 30% ir nerezidentu noguldījumu, vadītājs Guntis Beļavskis atzina – ja arī būs palielināta interese par kontu atvēršanu, banka pielietos pastiprinātu kontroles mehānismu papildu jau esošajām procedūrām. «Līdz ar to sagaidām, ka būtisku pieaugumu nebūs, bet vērtēsim arī iespēju paplašināt labo un pārbaudīto klientu datu bāzi,» tā viņš. ABLV Bank, kas ir Latvijā lielākā nerezidentu noguldījumu apkalpotāja arī norāda, ka no pašas Kipras maksājumi uz laiku netiek veikti, tāpēc ir pāragri vērtēt turpmāko maksājumu apjomu.  Šādai situācijai vispār nav precedentu, tāpēc Kipras banku klientu reakcija ir grūti prognozējama, tā ABLV Bank pārstāvis Ilmārs Jargans.

Risinājums nr. 2

Līdz šim eirozonas parādu krīzes risinājumu ziņā banku depozītu aizskaršanas jautājums šķita nepieļaujama prakse. Nodeva no depozītu pamatsummas Kipras gadījumā tiek reklamēta kā vienreizējs pasākums, kas būs aktuāls vien šai valstij. Tiesa, eirozonas līderi parādu krīzes laikā jau vairākkārt piesaukuši risinājumus, kas ir vienreizēji un ārkārtas, kas ticību kādai konkrētai politikai tikai samazina. Šoreiz pārsprādzis depozītu neaizskaramības tabu. Pagaidām izskatās, ka izvēlēta tiks nodeva, kura noguldījumiem zem 100 tūkst. EUR būs 6,7% no depozīta pamatsummas, bet nodeva depozītiem, kas ir lielāka par šo summu, sasniedz 9,9% (šodien Kiprā par to lems parlaments). Lai gan nodevas likmes vēl var mainīties, pašai Kiprai, kā paredz vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, ar depozītu reformas palīdzību jāspēj piesaistīt 5,8 miljardus eiro. Kamēr daudzi Kiprā (un ne tikai Kiprā) nodevu sauc par zādzību un krata dūres Vācijas kancleres Angelas Merkeles virzienā, valsts prezidents Niks Anastasiads norādījis, ka depozītu nodeva ir alternatīva nesakārtotam valsts bankrotam. «Tas ir sāpīgi, bet tas galu galā stabilizēs ekonomiku un novedīs pie tās atgūšanās,» uzskata N. Anastasads. Viņš arī uzsvēra, ka Kiprā tie, kuri bankās naudu turēs divus gadus, pēc tam saņems valdības parādzīmes ar tādu pašu vērtību kā zaudētās naudas apjoms. Parādzīmes nodrošināšot ienākumi no jaunatrastajām gāzes atradnēm Kipras piekrastē. Daudzi finanšu tirgu analītiķi norāda, ka Kipras gadījums, kad tiek aizskarti depozīti, ir bīstams precedents, jo raisa spekulācijas, ka arī, piemēram, Spānijas gadījumā var tikt pieņemti kādi līdzīgi, netradicionāli risinājumi.

Drauds kapitālam

Savukārt tas liek pagaist jau tā visai trauslajiem pieņēmumiem par kapitāla drošību šajos laikos un var raisīt depozītu noplūdi no grūtības nonākušo valstu bankām. Brisele gan steigusies norādīt, ka šāds risinājums piemērots vien specifiski Kiprai un citur par savu depozītu drošību neesot jāuztraucas. Jebkurā gadījumā realitāte ir tāda, ka šāda veida starptautiskais aizdevums Kiprai eirozonas perifērijā izraisījis obligāciju ienesīguma palielināšanos. Piemēram, Spānijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums atkal pārsniedzis 5% atzīmi un palielinājās arī Itālijas parāda vērtspapīru obligāciju ienesīgums. Pēc ziņām par šāda veida Kipras risinājumu tika izpārdotas arī Eiropas akcijas un kritās eiro cena.

To, cik liela ietekme būs Kipras risinājumiem uz eirozonas parādu krīzi, rādīs tuvākās nedēļas. Tirgus dalībnieku prātus var atvēsināt fakts, ka Kipras ekonomika veido vien 0,2% no kopējā eirozonas IKP. Politiskajā frontē šāds situācijas risinājums ir uzvara Vācijai, kuras pārstāvji norādījuši, ka papildus valsts banku neveiksmēm būtu jāmaksā arī Kipras banku noguldītājiem, kas liela daļa ir nerezidenti. «Kas ir ar krieviem un viņu fiktīvajām kompānijām, kuras caur jūsu bankām atmazgā naudu? Vai mēs tagad arī viņiem dosim savu nodokļu maksātāju naudu,» eirozonas «kodola» nostāju, šķiet, varētu rezumēt ar Austrijas finanšu ministres Marijas Fekteres vārdiem, jau agrāk ziņojis DB.

Kipras gadījums ir sarežģīts arī tajā ziņā, ka, ja valstij tiktu aizdota nauda pilnā apmērā, tad tas liktu Kipras parāda pret IKP rādītājam sasniegt 170 līdz 180% atzīmi. Savukārt tas, visticamāk, nozīmētu, ka jāveic vēl viena parāda norakstīšana eirozonas valstij. Pirms tam Eiropas politiķi un vadošie centrālie baņķieri daudzkārt norādījuši, ka Grieķijas parāda norakstīšana bija un būs vienīgais izņēmums. «Kipras finansiālā situācija ir nokaitēta, un pašreizējie risinājumi ir gana pretrunīgi, kas raisa bažas par to, ka kāda dzirkstele nerada kapitāla paniku tādā valstī kā Spānija. Pēc būtības risinājums ietver līdzšinējo nostāju, kas paredz pēc iespējas nodalīt finanšu sistēmas neveiksmes no nodokļu maksātāju atbildības. Un šajā gadījumā runa ir par nevēlēšanos ar nodokļu maksātāju naudu glābt galvenokārt  Krievijas noguldītājus,» skaidro arī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Viss notiekošais asu reakciju izpelnījies arī no Maskavas puses, kur Kremļa saimnieks Vladimirs Putins jauno nodevu nosaucis par negodīgu, neprofesionālu un bīstamu. Tiek lēsts, ka Kipras bankās no kopējā depozītu apjoma aptuveni puse ir nerezidentu noguldījumi, kas galvenokārt esot Krievijas pilsoņu vai kompāniju depozīti. Interesanti, ka Kipras finanšu ministrs šonedēļ vizītē dosies tieši uz Maskavu nevis, piemēram, Berlīni. To, ka Krievijai ir sava veida intereses Kiprā, apliecina arī tas, ka pirms diviem gadiem Krievijas valdība šai valstij parāda apkalpošanai aizdeva 2,5 miljardus eiro.

Notiekošais apliecina, ka parādu krīze vēl ne tuvu nav galā. «Krīze tiek risināta ugunsdzēšanas režīmā un norāda Latvijai priekšdienām, ka vienotā valūtas zona nenozīmē absolūtu vienlīdzību visos jautājumos, bet liela loma ir katras valsts politiskajai izveicībai un konkrētajiem apstākļiem,» piebilst D. Gašpuitis.