Pasažieru vilciens un Rīgas karte panāk mierizlīgumu; e-talonu var ieviest pāris mēnešu laikā

Jau šodien vai rīt varētu tikt parakstīts mierizlīgums starp uzņēmumiem VAS Pasažieru vilciens (PV) un e-talonu ieviesēju Rīgā SIA Rīgas karte (RK), DB norādīja RK mārketinga direktors Aleksandrs Brandavs. Viņš gan atzina, ka procesa virzība paātrinājusies līdz ar prasības iesniegšanu pret PV tiesā. To, ka PV ir gatavs mierizlīgumam ar pašvaldības uzņēmumu SIA Rīgas satiksme (RS) un vēlas atgriezties pie e-talona projekta, DB apstiprināja arī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis. Viņš gan atzina, ka vienošanās varētu tik panākta tuvākajās dienās, taču norādīja, ka tas varētu notikt arī nākamnedēļ. DB jau rakstījis, ka 2010. gada rudenī Iepirkumu uzraudzības birojs atļāva Pasažieru vilcienam slēgt 1,2 milj. Ls vērto līgumu ar Rīgas satiksmi un Rīgas karti par Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko biļešu sistēmas izmantošanu, kas ļautu vilcienos Rīgas teritorijā lietot e-talonu. Taču 2011. gada augustā PV, ko vadīja Nils Freivalds, līgumu lauza. RS uzskatīja, ka līgums joprojām ir spēkā, jo tā laušanai paredzēta speciāla procedūra. Savukārt PV ilgstoši analizēja, vai līgums ir spēkā, DB sacīja uzņēmuma valdes loceklis Aigars Štokenbergs, piebilstot, ka galvenais jautājums ir par līguma izdevīgumu. Ja PV atteiksies to pildīt, «mēs nepaliksim zaudētājos», norādīja A. Brandavs, tādā gadījumā plānojot vērsties tiesā un atgūt gan ieguldītos līdzekļus 700 tūkst. Ls apmērā, gan negūto peļņu.

Pāris mēnešos

20 dienu laikā pēc mierizlīguma iecerēts panākt vienošanos par līguma grozījumiem, ja tādi būs nepieciešami. Savukārt mēneša laikā iespējams ieviest e-talonu sistēmu ne tikai Rīgas robežās, bet arī visā Latvijā, stāsta A. Brandavs. E-talonu vilcienos paredzēts ieviest sākotnēji galvaspilsētā astoņu nedēļu laikā, saka A. Birkmanis. Nākamais solis jau būtu e-talona ieviešana ārpus Rīgas. Pēc viņa teiktā, galvenais jautājums ir par 150 mobilajiem kases aparātiem, kas būs nepieciešami konduktoriem, lai varētu vilcienos izdrukāt biļetes. Tie varētu tikt nomāti no RS, iecerēts mierizlīgumā. Ir jāpanāk arī vienošanās ar Rīgas domi par to, kā tiks veikti norēķini par to pasažieru pārvadājumiem, kuriem pienākas kompensācijas. Visu jautājumu risināšana, protams, ir RK un PV ziņā, saka Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Taču pilsēta ir ieinteresēta, lai arī vilcienos Rīgas robežās e-talonu varētu izmantot. Ja sākotnēji PV bijušas lielākas prasības, taču šobrīd ir runa par aptuveni 300 tūkst. Ls avansa maksājumu no Rīgas domes, un tālāk jau norēķini tiktu veikti «pēc fakta», – tā A. Ameriks.

DB jau rakstījis, ka RK ir gan iekārtas, gan programmatūra un teicās spējam nedēļas laikā iekārtas uzstādīt un arī apmācīt cilvēkus ar tām rīkoties. Par 500 tūkst. Ls PV iegādāti elektronisko braukšanas biļešu lasītāji, kurus varēs izmantot vilcienu konduktori un kontrolieri, bet par 200 tūkst. Ls iegādāta programmatūra, lai PV kasēs varētu tirgot e-talonus.

Iekārtas tika iegādātas pēc PV lūguma, balstoties uz papildu vienošanos, kas tika noslēgta vēl ar uzņēmuma valdi, ko vadīja Andulis Židkovs. Tad arī RK sākusi pildīt līgumā noteiktās darbības. Proti, PV kasēs tika nodrošināta iespēja tirgot e-talonus no 2011. gada sākuma līdz pat oktobrim, līdz laikam, kamēr saņemta vēstule no PV par līguma izbeigšanu. Tālākās darbības netika veiktas, un projekts faktiski apstājās, klāstīja A. Brandavs. A. Štokenbergs gan norādīja, ka e-talonu tirdzniecība PV bijusi neizdevīga, jo komisijas maksas nav segušas izdevumus.

Tikai jūsu dēļ

Galvenais iemesls, kādēļ PV atgriezies pie e-talona projekta, ir pasažieru izteiktā vēlme pēc šāda biļešu veida vilcienos, norāda PV sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Priedniece, atsaucoties uz pērn decembrī veikto 4300 vilcienu pasažieru aptauju visos maršrutos. Uz jautājumu – kāda veida biļeti jūs vēlētos iegādāties nākotnē? – 27% aptaujāto atbildēja, ka e-talonu, kas ir bijusi otra populārākā atbilde. Ja analizē, tad Rīga-Saulkrasti pasažieru vidū e-talonu vēlētos iegādāties 35%, Rīga–Tukums – 32%, Rīga–Jelgava – 31% un Rīga–Aizkraukle – 30% pasažieru.

RS vadītājs Leonīds Bemhens uz jautājumu, vai e-talons ir attaisnojis uz sevi liktās cerības, norāda, ka neapšaubāmi ir. «Mēs varam krustu šķērsu analizēt, kas, kā, kur un cikos brauc. Arī veiktās uzņēmumu aptaujas liecina, ka ar šo sistēmu ir apmierināti faktiski 86% pasažieru. Tik augsts pozitīvs novērtējums mums pašiem bija pārsteigums.» Runājot par izmaksām, L. Bemhens teic – viņš neatbalsta tēzi, ka e-talona ieviešana bijusi dārga. «Kopumā projekta ieviešana izmaksāja vairāk nekā trīs miljonus latu. RS ieguldīja 51% no šīs summas. Savukārt ikgadējās izmaksas ir aptuveni seši miljoni latu.» RS vadītājs skaidro, ka tas jebkurā gadījumā ir lētāk nekā iepriekšējā sistēma ar konduktoriem, kad izmaksas bijušas ik gadu apmēram desmit miljoni latu. Jāmin, ka sešos miljonos latu ietilpst arī pašas biļetes un to izplatīšanas izmaksas. E-talona elektroniskā bāze tiek izmantota arī daudz plašāk, piemēram, maznodrošināto ēdināšanai, kā atslēga skolās u.c.