Uzvirmojusi ideja Pasažieru vilcienam atpirkt no Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) tai piederošos 49% a/s VRC Zasulauks, kas remontē pasažieru vilcienus

Premjera Valda Dombrovska pārraudzītā Pārresoru koordinācijas centra (PKC) darba grupa rekomendē valstij piederošās a/s Pasažieru vilciens (PV) līdzdalības palielināšanu VRC Zasulauks (VRC) līdz 100%, paredzot nākotnē abus uzņēmumus apvienot, DB uzzināja no sagatavotā ziņojuma, ko 28. maijā Ministru kabinets bija plānojis izskatīt, taču jautājumu no darba kārtības svītroja. PKC rekomendāciju pamato ar netaisnīgo situāciju, kad PV pats nodrošina pasūtījumu, bet labumu no tā gūst privātais akcionārs – RVR. Nozares atbildīgā Satiksmes ministrija (SM) neatbalsta šādu PKC priekšlikumu, PV šobrīd esot svarīgāki darbi darāmi, bet RVR norāda: jāredz piedāvājums, ko vērtēt. RVR bija iesaistījusies vērienīgajā, bet fiasko cietušajā PV sludinātajā jauno vilcienu iegādes konkursā. Tajā uzvarēja Spānijas kompānija CAF, kura par savu apakšuzņēmēju izvēlējās RVR. Tiek pieļauts, ka tieši šī iemesla dēļ arī tiek meklēta iespēja, kā RVR pilnībā atbīdīt no pasažieru vilcienu jomas, arī no to remontiem.

Privātie vāroties

Uzņēmumā ar 25 tūkstošu latu pamatkapitālu privātais akcionārs ir saņēmis ievērojamas dividenes 2009.–2011.gadā uz valsts rēķina, un tas nav pareizi, norāda PKC Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Ves-peris. Šajā laika posmā VRC ir bijis tikai viens pasūtītājs – Pasažieru vilciens, kas nodrošinājis 95–98% vilcienu rekonstrukcijas un uzturēšanas pakalpojumu. Plāns, ka tiks apkalpoti NVS valstu klienti, šobrīd nedarbojas, tādēļ jādomā, vai valstij ir izdevīga šāda sadarbība ar privāto partneri, uzskata V.Vesperis.

VRC padomes loceklis un jaun-ieceltais RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts DB atzina: tas, ka ir viens pasūtītājs, nav ne labi, ne slikti. VRC Zasulauks reāli strādā, lai piesaistītu papildu pasūtījumus, bet «es nedomāju, ka nākotnē būs viens pasūtītājs, lai arī pamata īpatsvaru veidos PV». Turklāt jāņem vērā pēdējo gadu darba apjomi, lai nodrošinātu pakalpojumus. «Ja jaudas ir noslogotas pietiekami, paliek atklāts jautājums – vai jāveic papildu investīcijas jaudu palielināšanai?» viņš jautā. Vaicāts, vai ir zināma cena, par kādu akcijas varētu tikt pārpirktas, V. Vesperis atbild noraidoši, piebilstot, ka šis pagaidām ir tikai konceptuāls piedāvājums. Tomēr pašreizējā situācija nav ilgtspējīgs risinājums un nav saprātīgi, ka PV pats nodrošina pasūtījumu, bet labumu no tā gūst privātais akcionārs. Uz jautājumu par tālāko šo rekomendāciju virzību viņš atbildēja, ka divu nedēļu laikā PKC ziņojums un Ekonomikas ministrijas sagatavotā normatīvo aktu pakete saistībā ar kapitālsabiedrību pārvaldību varētu tikt skatīta valdībā.

Ministrija neparakstās

Satiksmes ministrija (SM) neatbalsta šādu PKC priekšlikumu, norādīja SM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds. Pirmkārt, ir runa par to, ka tas ir privātais akcionārs, no kura būtu jāatpērk akcijas, un nav skaidrs, vai viņš to vispār vēlas. Otrkārt, diez vai privātais akcionārs 49% akciju pārdotu par nominālvērtību. Nav skaidrs arī jautājums, kur ņemt līdzekļus šādam pirkumam. Proti, PV saņem dotācijas, ar kurām tāpat ir grūti segt infrastruktūras izmantošanas maksājumus. Nav saprotams, kāpēc tagad būtu jāiegādājas viss uzņēmums, ja jau lielākā daļa pasūtījumu nāk no PV. Proti, kas notiks nākotnē, kad līdz ar jaunu vilcienu parādīšanos PV pasūtījuma par esošo vilcienu modernizāciju vairs nebūs.

«Neesmu redzējis šādu dokumentu,» DB sacīja PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis, piebilstot, ka uzņēmuma galvenā funkcija ir pasažieru pārvadājumu veikšana, nevis kapitāldaļu iegāde. Tāpat viņam būtu jāredz argumentācija un pamatojums šai rekomendācijai, pirms par to spiest. Tā kā PV ir 51% VRC akciju, tad PV arī nosaka uzņēmuma darbības stratēģiju. Pēc A. Birkmaņa sacītā, PV ir aktuālāki jautājumi, ar ko nodarboties, piemēram, uzņēmuma nodrošināšana ar jauniem vilcieniem. Šī mērķa sasniegšanai PV pēc dokumentu paketes (nolikuma, līguma) sagatavošanas un saskaņošanas ar ministrijām jau ap Jāņiem varētu izsludināt konkursu.

Jāredz piedāvājums

«Ja būs piedāvājums, tad tas tiks izvērtēts. Ja tas būs pievilcīgs, tiks atrasts kopsaucējs, kas izdevīgs abām pusēm; tad darījumi būs iespējami,» skaidroja G.Kamarūts, piebilstot, ka otra akcionāra vēlme atpirkt daļas vien liecina, ka uzņēmums ir labs. Jautājums par to, kurš akcionārs varētu nopirkt otra akcijas, ir dzirdēts jau iepriekš, taču VRC ir norādījis, ka tas ir akcionāra – PV jautājums, bet VRC ir uzņēmums, kuram jāpilda saistības, par ko akcionāri vienojušies, skaidroja VRC Zasulauks valdes loceklis Aleksandrs Vasiļjevs. Viņš apstiprina, ka PV tik tiešām nodrošina teju visus pasūtījumus, kaut arī pirms pāris gadiem bijis četru vagonu modernizācijas pasūtījums no Kaļiņingradas. Savukārt nākotnē ir reāli plāni piesaistīt arī citu valstu klientus. Proti, notiek sarunas ar Moldovas pārstāvjiem, kas vēlas modernizēt 10 dīzeļvilcienus, piesaistot tam ES līdzfinansējumu. Cits reāls projekts veidojas sadarbībā ar Gruziju, valdība ir atteikusies no jaunu ķīniešu vilcienu turpmākas iegādes slikto atsauksmju dēļ. Vaicāts, vai VRC nevarētu iztikt bez RVR, viņš teic, ka rastos sarežģījumi. Savukārt gadījumā, ja PV iegādāsies vai nomās jaunus rietumu kompāniju vilcienus, VRC ir gatavs veikt to apkalpošanu. Neoficiāli kuluāros tiek mēļots, ka jaunajā PV vilcienu iepirkuma vai, visticamāk, nomas konkursā uzvarēs – spēs iesniegt atbilstošāko piedāvājumu – Stadler un tā ražoto vilcienu remontā RVR līdzdalība (kaut arī kā VRC Zasulauks akcionāram) neesot vēlama. Tiesa, šobrīd vēl nav izsludināts nedz attiecīgais konkurss, nedz arī zināmi tā nosacījumi.

«Kas būs naudas avots? Valsts? PV šobrīd dzīvo ar valsts dotāciju, tāpēc situācijā, kad pat solītā darbaspēka nodokļu likmes samazināšana esot apdraudēta, kad ir pieprasīti daudzi simti milj. Ls no valsts budžeta, kuri nav akceptēti, kad nav naudas ceļiem un vēl daudzām citām lietām, būtu pārsteidzoši, ja valsts šādu darījumu finansētu,» norāda Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņš un arī citi aptaujātie uzskata, ka šadā iespējamā darījumā svarīga būs VRC tirgus vērtība, ja vien nav kāda cita mehānisma.

PV gada pārskats liecina, ka Zasulauka samaksātās dividendes trijos gados gan nav mērāmas miljonos, bet kopumā bija 617,4 tūkstoši Ls. Tas nozīmē, ka RVR akciju vērtība nav tikai daži tūkstoši vai daži desmiti tūkstoši Ls, bet gan ievērojami vairāk.