Privātas tehniskās apskates stacijas nozīmēs augstākas cenas un zemāku kvalitāti, biedē šobrīd tirgū strādājošie

VAS Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārveidošana par valsts aģentūru un tai piederošo daļu pārdošana uzņēmumos, kuri operē tehniskās apskates stacijas (TAS), tādējādi likvidējot CSDD monopolu un radot brīvo tirgu šajā jomā, izpostīs daudzu gadu gaitā radīto sistēmu, uzskata iesaistītie, kritizējot šo Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītās darba grupas rekomendāciju.

Jāpiebilst, ka savulaik Satiksmes ministrija (SM) uzdeva CSDD nodrošināt TAS tīklu Latvijā. Tādēļ CSDD kā dibinātājs veidoja kopīgus uzņēmumus ar privāta kapitāla piesaisti. Šobrīd lielāko daļu tehnisko apskašu veic SIA Auteko&TUV Latvija, kuras vācu dalībnieki ir ieinteresēti privatizācijā. Transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu uzdots veikt CSDD vai tās akreditētai personai. Patlaban brīvā tirgus tehniskās apskates jomā nav un minētie uzņēmumi ir kā CSDD apakšuzņēmēji, norāda CSDD valdes loceklis Imants Paeglītis, kuram nav izprotams, kāpēc iznīcināt labi darbojošos sistēmu. Šobrīd no malas neviens jauns spēlētājs tirgū ienākt nevar, bet privatizācijas gadījumā būtu nepieciešams veikt grozījumus vairākos normatīvajos aktos. Pēc viņa teiktā, CSDD pērnā gada peļņa bija apmēram 1,4 milj. Ls pie 23 milj. Ls apgrozījuma. Savukārt Auteko&TUV Latvija 2012. gada neto apgrozījums bija 3,44 milj. Ls un tīrā peļņa 0,47 milj. Ls, kas dod 19% rentabilitāti.

Valsts funkcijas

Pēc būtības CSDD pilda valsts pārvaldes uzdevumus, proti, uztur reģistrus, izsniedz vadītāja apliecības un tehniskās apskates uzlīmes, savu ierosinājumu pamato PKC Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Ves-peris. Viņš uzsver, ka personai nav izvēles tiesību, bet obligāti nepieciešama gan autovadītāja apliecība, gan atzinums par transporta līdzekļa tehnisko stāvokli, lai to drīkstētu vadīt. Šie ir obligāti pakalpojumi, nevis brīvais tirgus ar normālu biznesa vidi, tādēļ darba grupa uzskatīja, ka CSDD nav nepieciešams būt kapitālsabiedrībai. Savukārt direkcijas pārveide par valsts aģentūru nodrošinātu to, ka valsts pārvaldes uzdevumi tiktu veikti sistēmiski, būtu caurskatāmāki, tiktu noņemti komercdarbības riski, kādi uzskatāmi redzami, piemēram, airBaltic un Pasažieru vilcienā.

V. Vesperis gan atzīst, ka darba grupa CSDD darbu kopumā novērtēja atzinīgi. Tai pašā laikā viņš uzsver, ka šobrīd visur ir vienādi izcenojumi un nav nekādas konkurences tehnisko apskates staciju starpā, kaut arī tās pieder dažādiem uzņēmumiem. Viņaprāt, vajadzētu izstrādāt skaidrus noteikumus CSDD piederošo kapitāldaļu pārdošanai šajos uzņēmumos, lai tiktu likvidēts monopols. Jāpiebilst, ka šobrīd CSDD pakalpojumu cenas nosaka Ministru kabineta noteikumi. V. Vesperis uzskata, ka pēc iespējas lielāka konkurence kā Igaunijā un Vācijā tehnisko apskašu jomā novērsīs arī potenciālos karteļu draudus, uzņēmumiem vienojoties par cenām. Viņaprāt, tehniskās apskates varētu veikt arī licencēti autoservisi.

Neizvērtētas sekas

«Šobrīd neredzu nepieciešamību veikt izmaiņas un mainīt CSDD statusu, organizāciju pārveidojot par valsts aģentūru. Šādas izmaiņas var negatīvi ietekmēt esošos procesus, kā, piemēram, tehniskās apskates staciju darbu, kā arī traucēt jau iesāktu projektu realizāciju – radaru ieviešanu, elektromobilitāti u.c.,» DB norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Tās ir ekonomikas ministra Daniela Pavļuta idejas par reformām reformu pēc, PKC rekomendācijām jēgu nesaskata CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš, kurš nav redzējis nekādu ekonomisko vai finansiālo pamatojumu CSDD pārveidei par aģentūru un kapitāldaļu atsavināšanai, kā arī tam, ka klienti – transporta līdzekļu vadītāji – kļūs vairāk apmierināti. Arī Tieslietu un Finanšu ministrijas pārstāvji darba grupā norādījuši uz potenciālajiem riskiem: valsts budžeta saistību pieaugums, institūciju darbības efektivitātes pazemināšanās, pakalpojumu pieejamības un kvalitātes pazemināšanās, nespēja nodarbināt augstas kvalifikācijas speciālistus. Arī darba devēji un arodbiedrības nav piekritušas esošās sistēmas sagraušanai. Īstenojot TAS tīkla privatizāciju, būtu jāsāk veidot pilnīgi jauns modelis, kas prasītu ievērojamus finanšu līdzekļus gan jaunās sistēmas ieviešanai, gan uzturēšanai, norāda SM. Kā valsts iestāde CSDD būtu ļoti neelastīga un nespētu nodrošināt tik augstu pakalpojumu kvalitāti kā šobrīd lielā mērā normatīvo aktu ierobežojumu dēļ, norāda A. Lukstiņš.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis uzskata, ka izvērtēšana notikusi vienpusēji un nav ņemta vērā ne šādas «privatizācijas» ietekme uz ceļu satiksmes drošību, obligātā pakalpojuma cenām, daļas autovadītāju spēju būtiski paaugstinātās cenas samaksāt, ne šīs jomas uzraudzība attiecībā par to lēmumu pamatotību utt. «Neesam piekrituši CSDD kapitāldaļu tehniskās apskates kompānijā privatizācijai, jo tā kārtējo reizi tiks radīta situācija, kad viens varēs nopelnīt, cik vēlas, bet pārējie būs spiesti maksāt par šo pakalpojumu tik, cik prasa,» turpina A. Jaunsleinis.

«Tad lai brauc uz citu tehniskās apskates vietu,» tā uz jautājumu, ko darīt ne pārāk turīgam autovadītājam, ja Rīgā par auto tehnisko apskati tiks iekasēti 100 Ls iepriekš prasīto 15 Ls vietā, atbild V. Vesperis. Viņš gan uzskata, ka tirgū būtu jābūt tehniskās apskates piedāvātāju konkurencei, kuru varētu paaugstināt, šādas iespējas dodod arī autoservisiem. Tiesa, uz to, vai šāda situācija neradīs sērgu – biji manā servisā, tad tehnisko apskaiti esi izgājis, V. Vesperis nespēja atbildēt.

Cenas augšā

Pēc TAS privatizācijas cenas pavisam noteikti kāps, pārliecināts ir A. Lukstiņš, pieminot Igaunijas piemēru, kur tās pieaugušas divas reizes, jo klientu skaits ir nepietiekams, lai atsevišķas stacijas spētu piedāvāt zemas cenas.

Vācu puse, proti, TUV, ir ieinteresēta piedalīties privatizācijā, norāda Auteko&TUV Latvija valdes loceklis Aivars Amoliņš. Tai pašā laikā viņš teic, ka TUV kolēģi gan no Vācijas, gan Dienvidamerikas ir braukuši skatīties, kā iespējams efektīvi organizēt tik lielas stacijas darbu, kāda ir Rīgā, kur vasaras mēnešos vidēji tiek apkalpotas 1500–1600 vieglās automašīnas un motocikli 12 līnijās. Ārvalstu kolēģiem jau pie 400–500 transporta vienībām 4–6 līnijās rodoties problēmas. Potenciālajā staciju privatizācijā viņš saredz gan plusus, gan mīnusus.

Pozitīvais varētu būt tas, ka, pieaugot TAS skaitam, tās atrastos tuvāk klientam. Viņš piekrīt A. Lukstiņa teiktajam – lai piesaistītu klientus, varētu kristies apskašu kvalitāte, jo lielā mērā autobraucēji ieinteresēti vien saņemt uzlīmi, kas ļauj piedalīties satiksmē, tādēļ pārbaudītāji gribēs iet klientam pretī, pieverot acis uz auto tehnisko stāvokli. Turklāt jauniem tirgus spēlētājiem nāksies veikt ievērojamas investīcijas, kas kopējo cenu līmeni paaugstinās. Šobrīd, piemēram, auto apskate maksā ap 14 Ls. Lai atpelnītu jaunas investīcijas, cena teorētiski varētu pieaugt 3–4 reizes, lēš A. Amoliņš. Pēc I. Paeglīša teiktā, vienas līnijas izveidei viego auto apskatei nepieciešami ap 250 tūkst. Ls.

Ja apskates ļaus veikt visiem servisiem, kam ir bremžu ruļļi, tad TAS skaits pieaugs no 30 līdz 100–150, kas, pēc A. Amoliņa domām, radīs haosu, jo būs neiespējami tās izkontrolēt. Turklāt šobrīd nevar klientam atteikt, bet viņš ir jāapkalpo stundas laikā, ko nevajadzēs brīvā tirgus apstākļos. Tad jau drīzāk būtu nepieciešams limitēts un kontrolēts tirgus, kur apskašu veikšanu varētu uzticēt, piemēram, sevi pierādījušiem dīleriem, tā TUV Auteko valdes loceklis.

Savukārt I. Paeglītis norāda, ka šādā gadījumā daudzo staciju uzraudzībai nepietiks ar pieciem darbiniekiem kā līdz šim, bet būs nepieciešami 50, kas braukās apkārt, uzraugot TAS kvalitāti.

Protams, eksperti aizbrauks, piemēram, strādāt uz Briseli, ja CSDD pārveidos par valsts aģentūru un viņiem šeit piedāvās ierēdņa algu, uz vēl vienu – darbinieku aizplūšanas – risku norāda A. Lukstiņš. Šobrīd direkcija var maksāt IT speciālistiem konkurētspējīgu atalgojumu 1500–2000 Ls apjomā, pretī saņemot atbilstošu kvalitāti un operatīvu darbu. Pēc viņa teiktā, tas ir lētāk, nekā valsts ie-stādēm pērkot ārpakalpojumus.