Tīro tehnoloģiju nozare – viena no straujāk augošajām uzņēmējdarbības nišām pasaulē

Līdz ar jautājumu par apkārtējās vides un klimata pārmaiņām Latvijā aktualizēšanos jau desmit gadus mūsu valstī attīstās jauna uzņēmējdarbības niša – tīro tehnoloģiju uzņēmumi. Jāmin, ka tīro tehnoloģiju jeb videi draudzīgie uzņēmumi nodarbojas ar efektīviem vides attīrīšanas procesiem, pārveidojot atkritumus otrreizējos produktos vai enerģijā, videi draudzīgu alternatīvu enerģijas avotu attīstību, kā arī industriālajām ražošanas tehnoloģijām, kas samazina vides piesārņojumu un resursu patēriņu. Latvijā tīro tehnoloģiju uzņēmumi attīstās un ir spēcīgi trīs virzienos. Pirmais virziens ir gaisa, ūdens attīrīšana un atkritumu pārstrāde un otrreizēja izmantošana. Otrais virziens ir atjaunojamie energoresursi. Trešais virziens ir energoefektivitāte, progresīvās tehnoloģijas un metodes tīrai ražošanai.

Tiesa, salīdzinot ar citām ES valstīm, šī tautsaimniecības nozare ir vēl attīstības sākuma stadijā, bet, ņemot vērā arvien pieaugušās vajadzības pasaulē pēc pārdomātiem vides saudzēšanas risinājumiem, tai ir ļoti augsts potenciāls. Ir skaidrs, ka nākotnē šī nozare ieņems ļoti svarīgu lomu pasaules ekonomikā. Šīs nozares milzīgo nozīmi apliecina arī tas, ka straujā tīro tehnoloģiju risinājumu attīstība pasaulē pat tiek salīdzināta ar informācijas tehnoloģiju nozares attīstību deviņdesmitajos gados.

Latvijā šo uzņēmumu skaits varētu būt tikai ap 100, no kuriem lielākā daļa ir mazi uzņēmumi ar zemiem eksporta apjomiem (vidēji tikai 10%). Tomēr to uzņēmumu, kas ir attīstījušies un atraduši savu nišu, kopējie eksporta apjomi gadā veido ap 200 miljoniem eiro. Tas tikai vēlreiz norāda uz šīs uzņēmējdarbības nišas lielo potenciālu. Secināts, ka, piemēram, Zviedrijā šādu uzņēmumu ir vairāk nekā 6500, bet jāņem vērā, ka Eiropā šī niša jau attīstās vismaz 20 gadus.

Latvija ir maza valsts, un tādai valstij ir jāspecializējas, lai attīstītos. Videi draudzīgo tehnoloģiju attīstība zināmās jomās varētu būt viens no Latvijas specializācijas virzieniem.  

Kas būtu jādara, lai Latvija uzspētu ielēkt šajā jau braucošajā vilcienā?

Pirmkārt, jāsaprot, ka galvenais izaugsmes šķērslis joprojām ir fakts, ka daudzi uzņēmumi ir pārāk mazi un nenobrieduši, lai paši nostabilizētos eksporta tirgos. Turklāt galvenais noieta tirgus visticamāk nebūs Eiropas Savienība, kur ir jau pietiekami attīstīta šī darbības niša, bet gan reģioni pasaulē, kas vistiešākajā veidā saskaras ar klimata pārmaiņu radītajām sekām, piemēram, Āzija.
Otrkārt, finansējuma trūkums un valsts piedāvāto finanšu atbalsta instrumentu nepietiekami efektīva pielietošana traucē uzņēmumiem attīstīties. Tiesa, jāatzīst, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, LIAA, Ekonomikas ministrija un vēl citas institūcijas piedāvā virkni finanšu atbalsta instrumentus, ko var izmantot izpētē, tehnoloģiju ieviešanā un eksporta veicināšanā. Piemēram, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) programma paredz 200 miljonus eiro lielu atbalstu uzņēmumiem. Rudenī darbību uzsāks Zaļais inkubators, kas sniegs iespējas vairākiem jauniem uzņēmējiem uzsākt darbību videi draudzīgu tehnoloģiju jomā. Gatavojoties ES fondu programmas nākamajam plānošanas periodam no 2014.-2020.gadam, lielāka uzmanība būtu jāpievērš atbalstam tieši videi draudzīgu tehnoloģiju uzņēmumiem, ņemot vērā to potenciālu tautsaimniecībā.

Treškārt, lai arī mums ir labi zinātniskie pētniecības institūti inženierzinātnēs, vēl joprojām neaktīvi uzņēmēji tos izmanto jaunu produktu attīstīšanā. Latvija ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā (2011.gada dati) radīto inovāciju ziņā. Liels solis tika sperts  Latvijā izveidojot tīro tehnoloģiju klasteri „CleanTech Latvia”, kas apvieno 24 uzņēmumus un 7 izglītības un pētniecības iestādes. Nākotnē būtu svarīgi apsvērt iespēju radīt valsts atbalsta programmas patentu reģistrācijai, kas arī atvieglotu jaunas inovācijas reģistrēšanas procesu.

Ceturtkārt, arī pašvaldībām daudz aktīvāk būtu jāatbalsta šī nozare, jau plānošanas dokumentos paredzot lielākas privilēģijas tiem uzņēmumiem, kuru darbība atbilst videi draudzīgai saimniekošanai vai kuri darbojas tīro tehnoloģiju jomā.

Apkārtējās vides un klimata pārmaiņu jautājumi pēdējo gadu laikā kļuvuši par vienu no apspriestākajiem jautājumiem starptautiskajā politikas elitē, kas arvien vairāk aktualizējas līdz ar tuksnešu strauju paplašināšanos, dzeramā ūdens samazināšanos un pārtikas trūkumu. Latvija ir uzņēmusies ambiciozus mērķus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai līdz 2020.gadam, samazinot to par 21%, salīdzinot ar 2005.gadu. Šobrīd 88% no gāzu emisijām rada fosilie energoresursi, transports un lauksaimniecība. Latvijai vēl ir daudz darāmā, lai šādu EK noteikto mērķi vispār varētu sasniegt, bet tīrā tehnoloģiju nozare varētu būt viens no instrumentiem šo mērķu sasniegšanā.