Minerālmēslu kartelis saplēsies un sašķēlies; patērētājiem varētu būt savs labums

Krievijas un Baltkrievijas kālija sāls jeb potaša iegūšanas un tirdzniecības karteļa sairšana pasaules biznesa un finanšu plašsaziņā tiek salīdzināta ar scenāriju, kad, piemēram, no OPEC naftas karteļa izstātos Saūda Arābija. Šā notikuma efekts jau atsaucies uz minerālmēslu kompāniju akciju cenām; pagaidām nav skaidrs, kā tas ietekmēs pārtikas produktu cenas.

Cīņa par miljardiem

Pasaulē līdz šim bija divi minerālmēslu karteļi, kas kontrolēja tirgu. Lielākais ir a/s Baltkrievijas Kālija kompānija (BKK), kurā ietilpa Krievijas Uralkali un Baltkrievijas Belaruskalij, un otrs ir Ziemeļamerikas kartelis, kurā ietilpst Canpotex, PotashCorp, Agrium un Mosaic. Kopā tie potaša cenu ir turējuši krietni virs tā ražošanas izmaksām, vērtē Financial Times.

Septiņu vadošo kompāniju kontrolētais globālais potaša tirgus apjoms tiek lēsts 20 miljardu ASV dolāru gadā. Līdz ar līgumu laušanu no Uralkali puses šī Krievijas kompānija vairs nav saistīta ar karteļa nolīgumiem par šā resursa daudzumu tirgū, un preču tirgu eksperti paredz, ka tā ieguves apjomam konkurences iespaidā ir jāaug, bet cenai – jākrīt.

«Izskatās, ka Uralkali ir sācis cenu karu,» FT komentē Citigroup analītiķis Hīts Jansens. «Tas varētu mainīt spēles noteikumus,» saka eksperts, pieļaujot, ka pēkšņā nedrošība attiecīgajā tirgū liks pārvērtēt plānus arī Ziemeļamerikā. Proti, ir šaubas, vai jauno faktu gaismā Austrālijas BHP Billiton turpinās 15 miljardus dolāru vērtās investīcijas tai piederošo Jansenas atradņu apgūšanai Kanādā (tās gan neietilpst karteļa aktīvos).

BKK līdz šim kontrolēja ap 43% pasaules potaša tirgus. Uralkali savu rīcību motivējis ar baltkrievu kolēģu negodīgo praksi – tirgošanos ar trešajām personām, apejot karteli. Notikušais tiek raksturots arī kā «mums pazīstamās potaša pasaules gals», kā to FT apokaliptiski raksturo Ziemeļamerikas finanšu pakalpojumu kompānijas BMO Capital Markets analītiķis Džoels Džeksons.

Uralkali vadītājs Vladislavs Baumgertners FT prognozē, ka līdz ar kompānijas jauno stratēģiju potaša cena pasaulē no pašreizējiem apmēram 400 dolāriem par tonnu kritīsies pat zem 300 dolāriem. Viņš arī sūdzas, ka līdzdalība BKK Uralkali ir «sasējusi rokas». Kad nu tās ir vaļā, jaunajos konkurences apstākļos kompānija plāno tirdzniecības apjomu no 10,5 miljoniem tonnu šogad vairot līdz 14 miljoniem tonnu 2015. gadā.

Potaša tirgus prognozes ir saistītas ar pasaules pieprasījumu pēc pārtikas, kam ir augoša tendence, tomēr pašreizējā neskaidrība par resursa cenu līdzšinējiem karteļa biedriem sagādā galvassāpes. Vācijā bāzētās globālās raktuvju kompānijas K+S attieksmi pret notikušo FT raksturo kā aizkaitinātu. Kompānija saglabā pozitīvas vidējā termiņa un ilgtermiņa potaša tirgus prognozes.

Liekot cerību uz kvantitatīvas izaugsmes potenciālu, par potaša tirgus izredzēm optimismu FT pauž arī Uralkali 17% akciju īpašnieks Suleimans Kerimovs. Attiecīgi viņš izsaka atbalstu kompānijas jaunajai stratēģijai.

Uz lauriem neguļ arī BKK otra puse – Belaruskalij, kas plāno palielināt eksportu uz Brazīliju, uzceļot ostas šīs valsts ziemeļaustrumos, tādējādi apmierinot pieaugošo pieprasījumu pēc minerālmēsliem, aģenūrai Bloomberg sacījis kompānijas ģenerāldirektors Valerijs Kirijenko. Jau šobrīd baltkrievu uzņēmums 20% savas produkcijas sūta uz Brazīliju. Brazīlija importē 90% no tai nepieciešamā kālija un 75% no minerālmēsliem uz slāpekļa bāzes.

Neskaidri motīvi

Iesaistīto kompāniju pārstāvji ir ļoti mazrunīgi un komentēt notiekošās šķelšanās sekas nesteidzas. BKK preses sekretārs Filips Grickovs DB norāda, ka kopš 31. jūlija šo situāciju nekomentē, aicinot vērsties pie a/s Belaruskalij, kas uz rak-stiski uzdotajiem jautājumiem neatbildēja.

Belaruskalij tuvākajā laikā apstiprinās jauno tirdzniecības stratēģiju saistībā ar izmaiņām kālija tirgū, ziņo Belta.by. Kaut arī Uralkali neesot konsultējies ar Belaruskalij par savas produkcijas tirdzniecības pārtraukšanu caur BKK, Belaruskalij turpinās sadarboties ar BKK eksporta piegāžu ziņā. Uralkali arī iepriekš esot galveno daļu savas produkcijas tirgojis caur meitas kompāniju Uralkali Trading, un pērn un 2013. gada pirmajā pusgadā Krievijas uzņēmums caur BKK pārdevis tikai nedaudz vairāk par 20% eksportējamā kālija hlorīda, līdz pieņēmis lēmumu veikt visu tirdzniecību caur saviem kanāliem.

BKK pērn eksportēja 13,5 milj. t (+5%, salīdzinot ar 2011. g.) kālija minerālmēslu, par tiem ieņemot 5,6 miljardus (+2%) ASV dolāru, tostarp Belaruskalij pienesums bija 6,4 milj. t un 2,7 miljardi ASV dolāru, liecina kompānijas dati.

Savukārt Uralkali pārstāve saziņai ar starptautiskajiem medijiem Olga Iļjina DB norāda, ka līdzšinējā loģistika netiks mainīta. Proti, uzņēmums kālija kravu nosūtīšanai galvenokārt izmanto savu Baltijas beramkravu termināli Sanktpēterburgā. Tāpat produkcija tiek pārkrauta Novorosijskā, Ventspilī, Klaipēdā, Nikolajevā un Izmailā (Ukrainā).

«Arī mums ir informācija tikai no masu medijiem,» saka SIA Oil Logistic valdes priekšsēdētājs Valērijs Maļinovskis, kura kompānija sadarbojas ar a/s Belaruskalij. Pēc viņa teiktā, šis jautājums tiek diskutēts politiskā līmenī, bet uz uzņēmuma darbu nekādas sekas tas atstājis nav. Oil Logistic šogad plāno ievest Latvijā pa dzelzceļu 30–40 tūkstošus tonnu kālija sāls. Kāds loģistikas eksperts norāda, ka strīda pamatā varētu būt Krievijas vēlme privatizēt Belaruskalij. Viņaprāt, Uralkali būtu tikai loģiski izvēlēties Latvijas ostas savas produkcijas pārkraušanai.

Pagaidām ir zināma tikai oficiālā informācija, norāda kāds tranzīta biznesā iesaistītais, taču vēl nav skaidrības, kādi ir patiesie strīda iemesli. Pēc viņa teiktā, pēdējā laikā iesaistīto kompāniju produkcijas cena tirgū nav īsti pievilcīga, un, iespējams, zināma dīkstāve pat ir izdevīgāka. Katrā ziņā no Baltkrievijas ievestā kālija sāls apjomi esot vien daži vilcieni sešu mēnešu laikā. Viņš arī norāda, ka tirgus Indijā un Ķīnā ir pārpildīts ar līdzīgu produkciju.

Ventspils ostā strādājošās a/s Kālija parks finanšu direktors Dainis Treimanis, būdams atvaļinājumā, nebija informēts par krievu un baltkrievu kaš-ķi. Taču viņš atzina, ka šogad pieprasījums pēc minerālmēsliem ir samazinājies un vasarā rādītāji ir pavisam slikti, gan neminot konkrētus skaitļus. Jāpiebilst, ka pirmajā pusgadā ķīmisko beramkravu apjoms Latvijas ostās, salīdzinot ar atbilstošo laika periodu pērn, krities par 18,3% – līdz 1,5 milj.t. Rīgā gan tas ir pieaudzis par 13,2% līdz 0,8 milj.t, bet Ventspilī krities par 40,2% – līdz 0,66 milj.t.

Pasaules tirgū ir samazinājies pieprasījums pēc minerālmēslu, tostarp kālija hlorīda produkcijas, zina teikt arī ostu darbības eksperts Vladimirs Makarovs, jo visi gaidot ilgtermiņa līgumu, ko Ķīna grasās noslēgt ar piegādātājiem.

Cīņas rezultāts par piegādēm lielajiem patērētājiem ir minerālmēslu cenas krišanās par 10–15%. Tirdzniecības aktivitāte gan varētu atgriezties augustā, kad uzsāksies sarunas apar līgumu. Tai pašā laikā nav zināms, kādu ietekmi atstās ķīniešu lēmums no augusta ieviest 6% nodevu no kravas vērtības ārvalstu pārvadātājiem, kas skars arī krievu kompānijas.

Var būt visādi

Vaicāts, vai Latvija varētu izmantot radušos situāciju, V. Makarovs norāda, ka tas lielā mērā būs atkarīgs no cenas un piegādes izmaksām. Taču viņam bažas rada tas, ka Latvijas termināli kārtējo reizi varētu gribēt nopelnīt īstermiņā, nedomājot par ienākumiem ilgtermiņā, kam būtu nepieciešami pievilcīgāki tarifi.

Arī DB aptaujātie lauksaimniecības eksperti ir atturīgi par minerālmēslu karteļa izjukšanas sekām. Uz jautājumu, vai minerālmēslu cenas krišanās ietekmēs pārtikas cenas, graudu tirdzniecības kompānijas SIA Elagro Trade produktu grupas vadītājs Dainis Upmacis saka, ka «tas viss ir nosacīti un pagaidām grūti spriest, vai Latvijas zemnieks varēs runāt par jelkādiem ieguvumiem». Turklāt maz ticams, ka cenu samazinājums par ceturto daļu būs iespējams jau šoruden. Uralkali vadītājs V. Baumgertners FT gan saka, ka cenu kritums notiks jau līdz gada beigām.

Pēc D. Upmača ieskata pagaidām arī vēl nevar pateikt, vai šāds cenu kritums patiešām būs iespējams. «Ja kāds var atļauties nomest cenu par šādu procentu, tad var tikai rēķināt, kādi viņiem ir uzcenojumi un peļņa,» piebilst D. Upmacis. Arī citi DB aptaujātie lauksaimnieki pagaidām atturējās komentēt iespējamās cenu korelācijas, jo tad būtu jāzina, cik lielu vietu Uralkali prece aizņem Latvijas tirgū.

Jāņem arī vērā, ka kālija sāls ir tikai viens no komponentiem maisījumos un vienu pašu to maz izmanto. Precīzi datus par tā izmantošanu lauksaimniecībā DB neizdevās iegūt.