Vērtējumi krasi atšķiras – zemkopības ministri vērtē atzinīgi, vienlaikus pieprasot lielāku atbalstu ražošanai, bet satiksmes ministram kritiku netaupa

Gan satiksmes ministrs Anrijs Matīss, gan zemkopības ministre Laimdota Straujuma savās ministrijās strādājuši iepriekš un ir atzīstami par profesionāļiem, tomēr viņu vērtējums ir krasi atšķirīgs – saskaņā ar db.lv aptaujas datiem, L. Straujumas darbs visbiežāk novērtēts ar labu un ļoti labu vērtējumu, kamēr A. Matīsa (un viņa priekšgājēja Aivja Roņa) paveiktais visbiežāk saņem vāju vai viduvēju vērtējumu.

Kopīgs vēl ir arī tas, ka abi ministri ir bezpartejiski, kas var nozīmēt to, ka atsevišķos brīžos var pietrūkt politiskās ietekmes. To, vērtējot A. Matīsu, izceļ bijušais satiksmes ministrs Roberts Zīle, skaidrojot, ka tas var nenākt par labu nozarei.

Pirms aptuveni gada DB, reaģējot uz Valsts prezidenta Andra Bērziņa izteikumiem par to, ka Valda Dombrovska vadītās valdības jaunie ministri neko ievērības cienīgu nav paveikuši, izvērtēja visu 13 ministriju darbu. Tagad daži ministri ir nomainījušies, citi turpina strādāt ar lielākiem vai mazākiem nozaru pārstāvju pārmetumiem un padarīto darbu saraksts lielākoties ministriem ir krietni pieaudzis. Nepaveiktu darbu ministriju skatījumā tikpat kā nav, jo visi esot iesākti vai atrodas izstrādes procesā. Tomēr tas, ka kaut kas tiek iesākts, nenozīmē, ka tas tiks pabeigts. Arī beigās rezultāts var būtiski atšķirties no sākotnēji paredzētā.

A. Matīss ministra amatā ir kopš šā gada marta. To, ka viņš pazīst nozares drēbi un maisā viņu neiebāzt, norāda visi DB aptaujātie transporta, tranzīta un loģistikas jomā strādājošie. Arī prioritātes esot pareizās, taču to, vai A. Matīss spēs savas apņemšanās arī īstenot, pašlaik ekspertiem ir grūti spriest. Tādēļ 10 balles par ministra darbu neviens nesteidz likt, taču avansā piešķir 7.

Savukārt pasažieru pārvadātāji, kas neatrisinātās jomas problēmas jau gadiem izjūt uz savas ādas jeb drīzāk maciņos, iešņāpj vien 4.

Dažādās jomās strādājošie uzsver komunikācijas uzlabošanos ar ministru (ar A. Roni tā pagalam nevedusies), taču, piemēram, ceļu būvnieki pauž vēlmi redzēt reālus panākumus jomas finansēšanā 2014. gadā un nākamajā plānošanas periodā, pirms dziedāt satiksmes ministram slavas dziesmas.

To, cik labi A. Matīsam padosies cīņa par finansējumu gan Latvijas, gan Eiropas gaiteņos, varēs redzēt uz valsts ceļiem. Vēl ministram būs jātiek galā arī ar ostu konkurētspējas celšanu, multimodālas un integrētas transporta sistēmas izveidi, jaunu vilcienu nodrošināšanu un citiem pasākumiem.

L. Straujumai līdz šim savas ieceres izdevies īstenot un arī nozīmīgi demisijas pieprasījumi nav bijuši. DB aptaujātie lauksaimnieki atzinīgi vērtē paveikto kooperācijas attīstībā, taču vērš uzmanību uz to, ka nepieciešama lielāka konsekvence ražošanas atbalstam, būtu arī jānošķir atbalsta iespējas reāli ražojošiem lauksaimniekiem no hobija lauksaimniekiem.

Jaunas sistēmas izveide tiešmaksājumu sadalei ir viens no 2014.gada svarīgākajiem darbiem arī ministrijas skatījumā. To paredzēts ieviest no 2015. gada.

Nākamgad plānots strādāt arī pie kritērijiem lauksaimnieciskās zemes iegādei, kreditēšanas fonda izveides mazajiem un vidējiem zemniekiem, Lauku attīstības programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju u.c.