KS Terminal pirmoreiz Rīgas ostā apkalpo 66 tūkstošu tonnu kuģi

Attīstot graudu pārkraušanas pakalpojumus, Krievu salā strādājošais SIA KS Terminal (KST) sadarbībā ar SIA Rīgas Centrālais termināls (RCT) pirmoreiz uzkrāvis Panamax tipa sauskravas kuģi, DB norādīja KST valdes priekšsēdētājs Ēriks Cešeiko. To, ka 224 m garais, 32 m platais un ar 12,9 m maksimālo iegrimi kuģis ir lielākais līdz šim ar graudiem uzkrautais, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldē. Kravas nosūtītājs ir SIA Linas agro, kurš piegādājis Latvijā un Lietuvā audzētos pārtikas kviešus. Izrādās, ka abas valstis kopā ir trešie lielākie graudu eksportētāji Eiropā, saka Ē. Cešeiko.

Vairāk graudu

Pirms vairākiem gadiem KS pamatā bijušas kokmateriālu kravas, bet nu jau dažus gadus uzņēmums pozicionē sevi kā universālu termināli, kurš uzglabā un pārkrauj arī keramzītu, minerālmēslus, šķembas u.c. veida produkciju. Graudu apkalpošana pirms trim gadiem sākta ar mazākiem kuģiem – ap trīs tūkst. t, tad nākuši Handymax tipa kuģi Dobeles dzirnavniekam, kur krauts 27,5 tūkst. t graudu, savukārt šovasar uzsākta sadarbība ar Linas agro, kura graudi no Rīgas dosies taisni uz Irānu.

Pērn no kopumā KS apkalpotajiem 1,2 milj. t nepilnas 100 tūkst. t bijuši graudi, savukārt nākotnē graudu daļa kravu nomenklatūrā varētu pieaugt līdz 30%, prognozē Ē. Cešeiko. Viņš lēš, ka uzņēmuma kravu apgrozījums 2014. gadā pieaugs aptuveni par 10%. Savukārt KS apgrozījums naudas izteiksmē šogad varētu saglabāties pērnā gada līmenī – ap 3,5 miljoniem eiro.

Tikai sadarbojoties

Lai uzkrautu šāda izmēra Panamax tipa kuģi, termināliem nākas sadarboties, uzsver Ē. Cešeiko. Proti, kuģa augstuma dēļ šobrīd KS nepieciešams, lai tas tiktu daļēji uzkrauts citā terminālī. Tādēļ uzņēmumam izveidojusies laba sadarbība ar RCT, kur kuģis uzkrauts līdz 30 tūkst. t. 33 tukst. t tiks uzkrauts pie KS piestātnēm Krievu salā (līdz 12,5 m iegrimei), savukārt atlikums šoreiz tiks pievienots SIA Strek piestātnē MS-2 (līdz 12,9 m iegrimei), graudus pievedot ar kuģi no SIA Porta Magnat noliktavām. KS noteikti turpinās sadarbību ar RCT labo uzglabāšanas platību un kraušanas tehnikas dēļ.

Panamax izmēra dēļ kuģa apkalpošana ir bijusi zināmā mērā riskants pasākums, kas noritējis veiksmīgi, pateicoties Rīgas ostas kapteiņa Eduarda Delvera pieredzei. Tāpat potenciālie riski bijuši saistīti ar potenciālo dīkstāvi. Iegriezušās trīs lietainas dienas, kad graudus no speciāli krastā izveidotajām tilpnēm kuģī nav bijis iespējams pārkraut. Tomēr tagad Latvijas un Lietuvas graudu audzētājiem logs uz pasaules tirgu ir vaļā, saka Ē. Cešeiko. Nākamais šāda tipa kuģis KS gaidāms jau decembra vidū. Linas agro nekomentēja turpmākos plānus attiecībā uz kravu pārkraušanu Rīgas ostā.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža notikušo vērtē kā lielu uzdrīkstēšanos un eksperimentu. «Rīgas ostai vēl daudz jāpiestrādā, lai šādas kravas varētu droši kraut. Šoreiz viss ir veiksmīgi izdevies. Tas ir pierādījums, ka to var izdarīt. Domāju, kādā no nākamajiem gadiem Rīgas ostā jau būs standarts šādu kravu uzkraušanai,» pauda E. Ruža.

Viņš atzina, ka pasaules tirgos jau rēķinās ar Baltiju kā graudu reģionu. Lielā mērā tas kļuvis atpazīstams, pateicoties arī Latraps nopelniem, jo kooperatīvs sasniedzis nozīmīgus realizācijas apjomus. Jau ziņots, ka Latraps bija pirmā kompānija, kas pati saviem spēkiem pērn oktobrī uzkrāva Panamax tipa kuģi ar 70 tūkst. t kviešu, un tie tika eksportēti uz Irānu. Šogad martā 63 tūkst. t Panamax kuģī uzkrāva SIA Elagro Trade, kas tika eksportēti uz Saūda Arābiju.

Pēc Zemkopības ministrijas datiem, graudaugi pērn bija otrs vairāk eksportētais produkts, aizņemot 17,6 % no kopējās pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksporta vērtības un sasniedzot 278,9 milj. Ls eksporta vērtības.

Turpina paplašināties

Jau decembra vidū KS plāno pabeigt universālas noliktavas būvniecību ap 5000 m2 platībā, kur trīs apcirkņos varēs uzglabāt ar 16 tūkst. t produkcijas. Uzņēmums arī plāno pievērsties kokskaidu granulu pārkraušanai. Tā kā drīzumā tiks pabeigti pēdējie dzelzceļa pievedceļa metri, nākotnē tiek sagaidītas arī kravas no Krievijas. Kopējās investīcijas šogad noliktavā, kanāla padziļināšanā pie piestātnes un jaunā celtnī būs ap vienu milj. eiro. Tas gan neietver dzelzceļa atzaru izbūvi un nākotnē plānoto trešo piestātni.