Ārzemēs kredītdevēji sociālajos tīklos pēta potenciālos klientus, bet Latvijā lielāka interese par šiem portāliem bijusi parādu piedzinējiem

Gozējoties pa sociālajiem tīkliem, būtu vērts kādā brīvā brīdī padomāt, kādu informāciju par sevi šo interneta vietu lietotājs ir gatavs publicēt. Par tevi informāciju vāc arī korporatīvā vide, piemēram, biznesa medijs The Wall Street Journal (WSJ) raksta, ka arvien vairāk izplatīta ir kredītdevēju prakse iegūt informāciju par klientiem, izmantojot tādus sociālos portālus kā Twitter, Facebook u. c. Iegūtā informācija tiekot izmantota, lai padarītu pilnīgāku ainu par klientu kredītspēju un pārbaudītu to identitāti. WSJ raksta, ka šāda tendence raisa bažas gan daudziem patērētājiem, gan jomas regulatoriem. Aizdevumu kompānijas mēdz pievērst uzmanību tam, vai, piemēram, sociālajā tīklā LinkedIn ir norādīta tā pati darba vietas informācija, kas piesakoties kredītam. Tāpat tiekot vērots, vai Facebook lietotājs nav publicējis, ka ir atlaists vai aizgājis no darba. Tiekot pētītas arī citas interneta vietnes; piemēram, mazajam biznesam, par kuru ir negatīvas atsauksmes eBay, var rasties grūtības saņemt papildu kredītu, norāda WSJ. Latvijā gan pagaidām šāda prakse vēl neesot vērojama, norāda gan bankas, gan ātro kredītu sniedzēji, tomēr kredītu piedzinēji ekonomiskās krīzes laikā sociālos tīklus izmantojuši daudz aktīvāk. To apliecina Draugiem.lv pieredze.

Draugiem.lv pieredze

Latvijā ekonomiskās krīzes sākumā bija gadījumi, kad kredīta piedzinēji agresīvi veidoja profilus pašmāju sociālajā tīklā draugiem.lv, lai sazinātos ar cilvēkiem konkrētu finanšu iestāžu uzdevumā. Iespējams, cilvēki bija paņēmuši daudz kredītu, kurus viņi nevarēja atdot, tad arī kredītu piedzinējiem bija zelta laiki un viņi centās izmantot visas iespējas, tostarp uzbāzīgu darbošanos pašmāju sociālajā tīklā, pārkāpjot portāla nosacījumus. Šobrīd kredītu piedzinēji ir likušies mierā un pastiprinātu rosību vai interesi no viņu puses neesam jutuši, skaidro Draugiem.lv radošais direktors Guntars Meluškāns. «Tomēr ir jāatceras, ka profila apskatei nav nepieciešams saņemt Draugiem.lv atļauju, jo informācija, kura pieejama publiski, ir redzama visiem. Šobrīd finanšu iestādes nav prasījušas datus par Draugiem.lv lietotājiem, un, ja arī tas tiktu darīts, tā netiktu sniegta, uzsvēra G. Meluškāns. Likumdošanas rāmī Draugiem.lv, sadarbojoties ar valsts drošības institūcijām, arī šajā jomā vispirms ir jāuzrāda nepieciešamās atļaujas un papīri. Pārsvarā sadarbība ir par pazudušiem cilvēkiem vai internetā veikto pārkāpumu dēļ.

Prakse izplatīsies

Pagaidām pieejamā informācija liecina, ka pasaulē šādu praksi – monitorēt sociālos tīklus, lai vērtētu kredītu riskus – izmanto nelielas kompānijas, kas izsniedz samērā mazus aizdevumus. Tas tiekot darīts arī gadījumos, kad aizdevumi jāsniedz personām vai uzņēmumiem ar visai pelēku kredītvēsturi, vai personām, kurām nav bankas konta. Tiesa gan, šāda pieredze, visticamāk, izplatīšoties, raksta WSJ. Fair Isaac Corp. pārstāvji, kuras pakalpojumus daudzi ASV aizdevēji mēdz izmantot, lai noteiktu personas kredītspēju, jau izvērtējot sociālo tīklu informācijas iekļaušanu kredītriska vērtējumā. «Var pienākt laiks, kad noteikti sociālie tīkli ļaus nonākt pie konkrētām aplēsēm, lai gan šis laiks vēl nav pienācis,» uzskata minētās kompānijas kredītspeciālisti.

Savukārt, piemēram, Sanfrancisko bāzētais aizdevējs Lend-Up norāda, ka izmanto informācijas miksli, kas ietver arī sociālajos tīkos pieejamos datus, lai padarītu pilnīgāku potenciālā kredītņēmēja bildi. «Jo vairāk datu aizdevēji snieguši, jo lielāka ir iespēja, ka varēs tikt pie kredīta. Sociālie tīkli ir viens no avotiem, ko izmantojam arī apdrošināšanā,» piebilst LendUp pārstāvji.

Savukārt cits ASV aizdevējs Kabbage Inc no saviem klientiem pieprasa informāciju par to Amazon, eBay un Xero kontiem. Tāpat tiekot apsvērts vērtēt Twitter un Facebook kontus. Aizdevējs izvērtē, ko kompāniju klienti saka par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem saistībā ar lēmumu pagarināt vai nepagarināt kredītlīniju. «Pievēršam uzmanību, vai tiek saņemti daudzi «patīk» klikšķi un vai kompānijas atbild saviem klientiem,» WSJ skaidro Kabbage Inc. pārstāvji.

Arī Eiropā šāda prakse paliekot arvien vairāk. Piemēram, Kreditech, kas mazo kredītu jomā darbojas Vācijā, Polijā, Krievijā un Spānijā, WSJ atklāj, ka arī izmanto sociālajos medijos pieejamo informāciju, lai noteiktu potenciālo klientu kredītspēju. «Vai redzams, ka tiek izmantos, dārgs viedtālrunis? Vai Facebook profilā dominē bāra pudeles brāļi? Visa šī var būt svarīga informācija,» piebilst Kreditech pārstāvji.

Patērētāju pārstāvji nobažījušies, ka sociālo tīklu monitorēšana mazinās iespēju daudziem aizņēmējiem un mazajam biznesam saņemt kredītus un kāda neatbilstoša rakstura informācija sociālajos tīkos var rezultēties arī, piemēram, ar augstākām aizdevuma procent- likmēm. Tiek ziņots, ka pagaidām šīs jomas uzraudzīšanai līdzi netiek likumdevēji, lai gan par to notiekot pastāvīgas diskusijas. Tiek daudz runāts par to, kur tieši vajadzētu novilkt robežas starp publiski pieejamo un izmantojamo informāciju un neaizskaramo privātumu. Daudzi lietotāji arī norāda, ka viņi neiebilst vai viņam ir vienalga, ka kompānijas seko līdzi un izmanto to sociālajos tīklos pieejamo informāciju. Savukārt citi norāda, ka tas pat tiem var palīdzēt tikt pie kredīta.

Latvijā profilus nepēta

Latvijas lielākās bankas gan norāda, ka nepraktizē informācijas iegūšanu sociālajos tīklos. Bankai ir svarīgi iepazīties ar klientu klātienē. Ja klientam ir nepieciešams finansējums, tad pirms tā piešķiršanas mēs izvērtēsim ienākumus un regulāros izdevumus, skatīsimies uz esošajām saistībām un potenciāli brīvajiem līdzekļiem. Kredīta piešķiršana ir padziļinātas iepazīšanās vērts pasākums un sociālajos tīklos atrodamā informācija būtu gaužām nepietiekama, lai, uz to balstoties, pieņemtu tik būtiskus lēmumus kā kredītu piešķiršana par nozīmīgām summām. Iespējams, ka šāda prakse – aplūkot savu potenciālo klientu sociālos tīklus – varētu būt aktuālāka tiem uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar klientu attālināti bez tiešas klātbūtnes. Arī Swedbank pārstāvji skaidro, ka kredītspējas izvērtējums balstās uz ienākumu plūsmu.

Vainu, šķiet, nevar piesiet arī Latvijas ātro kredītu aizdevējiem, kas saka, ka nepārbauda potenciālā kredītņēmēja profilus sociālajos tīklos, jo tas ne vienmēr atspoguļo patieso cilvēka finansiālo situāciju un ieradumus, turklāt, lai to izdarītu, būtu nepieciešams izveidot speciālus kritērijus, uzsver uzņēmumu pārstāvji. «Ātro kredītu kompānijas SMSCredit un Vivus.lv neanalizē klientu profilus sociālajos tīklos, lai pieņemtu lēmumu par kredīta piešķiršanu,» stāsta kompānijas 4finance izpilddirektors Toms Jurjevs. Viņš skaidro, ka Latvijā šādi kredītspējas vērtēšanas modeļi neatspoguļotu precīzu informāciju par klientu, jo neviens tik mazam tirgum, kāds ir Latvija, neveidos atsevišķu modeli, bet, izmantojot modeļus, kas ir paredzēti citām valstīm, iegūtie rezultāti nebūtu precīzi, jo katrai valstij, mentalitātei un kultūrai ir specifiski parametri, kas jāņem vērā.

Vienlaikus arī ātrie aizdevēji uzskata, ka sociālie tīkli ir privāta telpa, tādēļ izmantot tos, lai vērtētu cilvēka spējas atmaksāt kredītu, nebūtu korekti. «4finance cilvēku maksātspēju vērtē, analizējot viņa esošās aktīvās un kavētās saistības sev pieejamajās datu bāzēs, kā arī pārliecinoties par klienta ienākumu un izdevumu līmeni. Tas ir pietiekami, lai izvērtētu, vai klientam var izsniegt aizdevumu,» norāda T.Jurjevs. Viņam piekrīt arī Ferratum Latvia valdes loceklis Dmitrijs Horoņko, kurš norāda, ka kompānija šādu praksi līdz šim nav izmantojusi un tuvākajā laikā neplāno to darīt, un, kaut arī informācija no sociālajiem medijiem var palīdzēt iegūt ziņas riska profila novērtēšanai, to ir iespējams viegli sagrozīt un ar to manipulēt. «Jāņem vērā arī fakts, ka sociālo mediju vidē cilvēkiem ir tendence sevi pasniegt pozitīvākā gaismā nekā realitātē, līdz ar to sociālajos medijos pieejamā informācija nav vērtējama kā 100% uzticama riska profila izveidošanai,» skaidro D. Horoņko. Papildus tam viņš piebilst, ka likumdošana šādas prakses izmantošanu Latvijā varētu stingri ierobežot un kontrolēt. Savukārt Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane stāsta, ka ar šā gada 1. janvāra stājās spēkā jauna kārtība klientu maksātspējas vērtēšanai, kura precīzi nosaka informācijas apjomu un saturu, kas nebanku kredītdevējam pirms aizdevuma izsniegšanas jāprasa no kredītņēmēja, un, ņemot vērā to, nebanku kredītdevēji papildus nemeklē informāciju sociālajos tīklos.

Vajag piedomāt

Sociālie tīkli strādā dažādos virzienos, tie var palīdzēt atklāt kādu noziegumu, bet tai pašā laikā iedzīvotājiem būtu jāseko līdzi tam, ko viņi publicē internetā, jo ļaundari to var izmantot savtīgos nolūkos, DB pastāstīja Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Toms Sadovskis. Piemēram, vientuļam cilvēkam uzrakstot, ka viņš nedēļu nebūs mājās, viņš dod ziņu publiskā vidē, ka nedēļu dzīvesvietā neviena nebūs. Tāpēc cilvēkiem savs privātums būtu jāaizsargā. Ir gadījumi, kad cilvēki internetā mēdz publicēt fotogrāfijas ar lielām naudas summām, tādējādi arī viņš dod ziņu ļaundariem, ka mājās ir liela naudas summa, piebilda T. Sadovskis. To, vai VP uzrauga un monitorē visu informāciju, kas pieejama sociālajos tīklos, T. Sadovskis neatbildēja, jo izmeklēšanas metodes ir valsts noslēpums. Savukārt ārvalstu IT eksperti ir atzīmējuši, ka arī policija aizvien vairāk izmanto sociālos tīklus, arī Twitter ierakstus, kas ir noderīgi noziegumu atklāšanā vai izmeklēšanā.