Mobilās ierīces «aug»
Nozares gada svarīgākajā pasākumā sevi skaļi piesaka mazpazīstami ražotāji un jaunas operētājsistēmas
Jau agrā pirmdienas rītā rosība pie Barselonas Fira Gran Via izstāžu un konferenču centra signalizē par kaut ko neikdienišķu un lielu. Nepārskatāmas cilvēku straumes steidzīgi tuvojas ēkai, kas ar milzu uzrakstiem sveic GSMA Mobile World Congress viesus. Svarīgākais gada notikums Eiropā mobilo telefonu nozarē šogad tika gaidīts ar pastiprinātu interesi, jo vecās pasaules tirgus atkal signalizē, ka ir gatavs uzsūkt jaunus produktus un attiecīgi sagādāt peļņu ražotājiem. Par interesi no ražotāju un satura izstrādātāju puses liecina plašā pārstāvniecība. Astoņi centra paviljoni ir aizpildīti un blakus lielām un mazām kompānijām iekārtojušās arī nacionālās valstis. To vidū ir ne vien tradicionālā tehnoloģiju zeme Igaunija, bet arī Izraēla, Turcija un citas. Aizvien lielāki 3.paviljons mudž no interesentiem un pelēkmelnajā pūlī var pārvietoties tikai pēdu pa pēdai. Nav jau brīnums, jo šeit izkārtojušies saistošākie dalībnieki – Sony, Samsung, LG, stendos izliekot visu labāko, ko nu kurš pēdējā laikā saražojis. Produktu ir daudz un, apņēmīgi spiežoties tuvāk stendiem, visus var aptaustīt, izmēģināt un apjaust, kādā virzienā katrs uzņēmums plāno doties tuvākajā nākotnē. Vesels paviljons atvēlēts aplikāciju radītājiem, kuri spēlē aizvien nozīmīgāku lomu mobilo ierīču lietotāju pieradumu veidošanā. Ne velti šogad kongresā ar runām uzstājās tādi nozares smagsvari kā Facebook dibinātājs Marks Cukerbergs un viņa jaunākā pirkuma WhatsApp izveidotājs Jan Koums, runājot par saziņas lietotņu perspektīvu un iespējām. Paanalizējot redzēto, var izvilkt dažas tendences, kas mūs kā patērētājus skars jau šogad. Redzot dažādu ražotāju piedāvājumu, ir pilnīgi skaidrs – pērnā gada nogalē izteiktie «draudi», ka mobilie telefoni turpinās augt augumā, ir piepildījušies. Faktiski visos stendos goda vietā gozējas modeļi ar vairāk nekā 5 collu ekrānu un arī pa kādam sešcollniekam, kas uz kopējā fona vairs neizskatās milzenis. Tendence novērojama ne vien ietekmīgāko, bet arī mūsu pusē maz pieprasīto zīmolu piedāvājumā. Zīmīgi, ka, kļūstot lielākām, ierīces ir aizvien līdzīgākas. Teju katrā var saskatīt līdzību ar kādu konkurenta iepriekšējās paaudzes modeli. Dažiem iepaticies HTC One metāla korpuss, citi saskatījuši nākotni ūdensizturībā. Vadības pults meklējumos Tomēr lietotājus interesē pavisam cits jautājums – kā ar šiem milzeņiem apieties ikdienā. Šķiet, šā brīža risinājums vēl nebūs ne balss, ne žestu vadība, bet gan rokaspulksteņi, kas savienoti ar mobilo telefonu un spēj vadīt to, neizņemot no kabatas. «Es ticu, ka valkājamām ierīcēm ir gaiša nākotne. Tās var pilnībā mainīt veidu, kā mēs lietojam mobilos telefonus. It īpaši tad, kad būs pieejami elastīgi ekrāni,» intervijā Dienas Biznesam stāsta Samsung mārketinga direktors Eiropas telekomunikāciju jautājumos Rorijs O’Nīls. Korejieši patiešām šo jomu uztver nopietni un kongresa laikā prezentēja trīs jaunas valkājamas ierīces – divu veidu viedpulksteņus un vienu aproci. Pa augšanas taku aizgājuši arī planšetdatori, kas beidzot izlauzušies no 10 collu standarta un šogad dosies pie patērētājiem vismaz 12 collu izmērā. Tāda ir gan Samsung Galaxy Tab Pro, gan Nokia Lumia 2520. Savukārt klēpjdatori kļūst aizvien līdzīgāki planšetēm un tā vien šķiet, ka saplūšana ir neizbēgama. Piemēram, IBM stendā aplūkojami faktiski visu saprātīgo izmēru – no 10 līdz 15 collām – laptopi ar skārienjutīgu displeju, Windows 8.1 operētājsistēmu, ko var pārvērst planšetē visdažādākajos veidos, cik nu katram dizainerim fantāzija ļāvusi izpausties. Tos var gan atlocīt 360 grādu leņķī, lai ekrāns paliek augšā un klaviatūra vērsta uz leju kā Lenovo Yoga, citiem ekrānu var apgriezt otrādi, vēl kādam slidināt pa sliežu mehānismu. Tā teikt, – katrai gaumei. Un, ja planšetdatori paredzēti satura patērēšanai, tad šīs ierīces ir gana ātras un jaudīgas arī satura radīšanai. Spēku samēri izlīdzinās Vēl nupat lielie zīmoli lielākoties sacentās viens ar otru, bet MWC 2014 parādīja, ka šogad būs jārēķinās arī ar jauniem izaicinātājiem. Līderu grupai pietuvojušies vēl nesenie otrā ešelona spēlētāji – Huawei, Asus, Acer, ZTE un vairāki citi mūsu pusē maz dzirdēti uzņēmumi, tādi kā Oppo, Bogo, Hisense, Jiayu, THL, UMI, Xiaomi un Zopo. Gandrīz visu rīcībā ir vismaz pēc tehniskajiem parametriem un dizaina līdzīgas ierīces, kas lielākoties balstītas uz Android platformas un atšķiramas vien pēc lietotāja saskarnes. Šajā gadā 75 tūkstošiem apmeklētāju bija iespēja ne vien pārcilāt dzelžus, bet arī papētīt, kādas izmaiņas sagaida to iekšienē. Iespējams, pamanāmākā tendence ir vairāki jauni spēlētāji, kas varētu nokost pa gabaliņam no Android kontrolētā operētājsistēmu tirgus. Ar lielām ambīcijām sevi pieteicis Samsung virzītais Tizen, bijušo Nokia darbinieku radītā Jolla, Ubuntu un arī Firefox, kas ielikts nepilnus 20 eiro dārgā telefonā. Maz ticams, ka tuvākajos pāris gados visiem izdosies jūtami sašūpot zaļo cilvēciņu androīdu pozīcijas, taču, ja kādam paveiksies uzminēt patērētāju vēlmes, viss ir iespējams. Jolla, piemēram, pat plāno gūt labumu no Android panākumiem, ļaujot caur savu sistēmu piekļūt tā aplikāciju veikala bagātībām. Telefons kā ārsts un šoferis Paraugoties uz cilvēkiem sabiedriskajā transportā un uzgaidāmajās telpās, skaidrs, ka mobilais telefons vienam otram jau ir labākais draugs. Taču ir iespējama arī vēl ciešāka draudzība, izmantojot biometrijas datus. Fujitsu izrādīja vienkāršu skārienjutīgo telefonu, kas noderēs padzīvojušiem cilvēkiem ne vien saziņai, bet arī veselības stāvokļa uzraudzīšanai. Uzliekot pirkstu uz ekrāna, tas izmēra pulsu un ieslēdzas, kad to paņem rokā. Mobilo ierīču tuvināšanās ar veselības aprūpes industriju sola izstrādātājiem jaunu apvāršņu pavēršanos, jo šajā biznesā grozās milzīgi līdzekļi. Tiek lēsts, ka tie ir virs triljona eiro gadā. Izstāžu zālēs šogad bija arī prāvs skaits automašīnu, un tās tur nebija nonākušas nejauši. Mobilo ierīču sapludināšana ar automašīnas vadības paneli kļūst neizbēgama, un vairāki izstrādātāji uzskatāmi parādīja, kā no tālruņa var gan kontrolēt automašīnas elektroniku, gan piešķirt spēkratam tādas orientēšanās spējas, kādas tam nekad iepriekš nav bijušas, gan arī izmantot informāciju no pilsētas infrastruktūras objektiem, degvielas uzpildes stacijām un restorāniem. Lai kādu ceļu ražotāji izvēlētos mūs vest, ir pilnīgi skaidrs, ka cilvēces un mobilo ierīču attiecības tuvākajos gados paliks tikai ciešākas un, šķiet, nav tālu līdz tam brīdim, kad būsim aizmirsuši, kā vispār dzīvot bez mobilajām sakaru ierīcēm.