Baltijas valstīs mazā pieprasījuma dēļ pagaidām pret kiberuzbrukumiem neapdrošina

Pasaulē būtiski audzis apdrošināšanas atlīdzību apjoms, kas tiek izmaksāts par kiberuzbrukumu nodarītajiem zaudējumiem, tomēr Latvijā, ņemot vērā mazo tirgus izmēru un pieprasījumu, pagaidām šis apdrošināšanas veids netiek piedāvāts. Apdrošinātāji gan neizslēdz, ka nākotnē šādu produktu tirgū varētu ieviest.

Interneta tehnoloģijām attīstoties, auguši arī kiberdrošības riski. Ik pa laikam varam dzirdēt, ka pasaulē tikusi uzlauzta kāda mājaslapa, nozagti kredītkaršu vai citi klientu dati. Pasaules pieredze liecina, ka arvien vairāk apdrošināšanas kompānijas piedāvā pakalpojumus, kas saistīti ar kompensācijas izmaksu pret kiberuzbrukumiem. Britu kompānijas Aon aprēķini liecina, ka riska prēmijas, ko apdrošināšanas industrija pagājušajā gadā izmaksājusi saistībā ar kibernelaimēm, bijušas miljarda ASV dolāru apjomā, kas ir par 50% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Turklāt īpaši pieprasījums pēc šādiem pakalpojumiem palielinājies šogad, kam grūdiens bija pagājušā gada decembrī notikušais kiberuzbrukums ASV mazumtirdzniecības tīklam Target. Ziemassvētku un Jaunā gada tirdzniecības periodā tika nozagti vairāki desmiti miljoni privāto un bankas karšu dati. Target aplēses liecina, ka šis uzbrukums kompānijai kopumā izmaksājis 61 milj. ASV dolāru, bet no apdrošinātājiem «dabūt atpakaļ» varētu 44 miljonus ASV dolāru.

Skats uz uzņēmumiem

Latvijā un Baltijas valstīs apdrošinātāji nepiedāvā apdrošināšanu pret kiberuzbrukumu risku, jo pagaidām tirgū priekšroka tiek dota tradicionālajiem apdrošināšanas pakalpojumiem, taču kompānijas norāda – ja pieprasījums pēc šī pakalpojuma būs, nākotnē par šāda produkta ieviešanu tirgū varētu sākt domāt.

Ergo grupas uzņēmumi vairākās pasaules un Eiropas valstīs piedāvā šādu apdrošināšanas risinājumu, un tās segums iekļauj, piemēram, datu bāzu uzlaušanu vai datorvīrusa uzbrukuma zaudējumu atlīdzināšanu – gan datu atjaunošanu, gan sistēmas restaurēšanu, gan biznesam nodarītos zaudējumus, pieredzē dalās Ergo Insurance SE Latvijas filiāles Risku parakstīšanas nodaļas vadītājs Ritvars Heniņš. Arī AS If P&C Insurance mātesuzņēmums Skandināvijas valstīs nesen šādu pakalpojumu sācis piedāvāt, jo šī reģiona iedzīvotāji jau kādu laiku aktīvi izrādījuši interesi par šo produktu, stāsta If P&C Insurance Produktu attīstības un risku parakstīšanas analīzes nodaļas vadītājs Raitis Birznieks.

Viņš gan atzīst, ka Latvijā tas noteikti būtu nišas produkts un ierobežotā pieprasījuma dēļ tā attīstība šobrīd nestu zaudējumus.

Latvijas uzņēmumu vidū patlaban lielākā uzmanība tiek pievērsta informācijas tehnoloģiju infrastruktūras drošības uzturēšanai ar dažādu programmatūru palīdzību, piemēram, regulāri atjaunojot un uzlabojot antivīrusu un ugunsmūru sistēmas, kas palīdz atvairīt kiberuzbrukumu radītos draudus un zaudējumus, novērojusi BTA Insurance Company SE Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktore Evija Matveja. Tāpat viens no iemesliem, kādēļ Latvijā pagaidām valsts institūcijām un uzņēmumiem šis apdrošināšanas veids nav aktuāls, ir tas, ka komerciālajā segmentā līdz šim kibernoziegumi, kas radījuši būtiskus finansiālos zaudējumus, bijuši reti, min R. Heniņš. Viņš uzsver – lai gan kopumā izpratne par apdrošināšanu Latvijā pieaug, tā vēl nav tik plaša kā Rietumeiropas valstīs, un lielai daļai Latvijas iedzīvotāju nav pat visparastākās īpašuma apdrošināšanas polises.

Nākotnē gatavi ieviest

«Ja pieprasījums pēc šī pakalpojuma būtu, Ergo, ņemot vērā starptautiskās grupas pieredzi, var piedāvāt šādu apdrošināšanas risinājumu, kas būtu piemērojams galvenokārt uzņēmumiem,» piebilst R. Heniņš. Viņš uzskata, ka potenciālie šāda apdrošināšanas produkta pircēji galvenokārt ir juridiskas personas, kas glabā un uztur personu datus, kā arī veic finanšu darījumus. Arī R. Birznieks norāda, ka If P&C Insurance seko pasaules tendencēm un vērtēs Skandināvijas kolēģu pieredzi un, pieaugot interesei par šo apdrošināšanas veidu Baltijas valstīs, pieļauj risinājumus arī šajā reģionā.

Pieaugot kiberuzbrukumu riskam, arī BTA pārstāve neizslēdz iespēju, ka varētu palielināties klientu pieprasījums apdrošināties pret šādu risku. «Ja būs klientu interese, BTA noteikti nākotnē varētu izvērtēt iespēju un arī ieviest šādu apdrošināšanas veidu, kas segtu ar kiberuzbrukumiem saistītos riskus,» norāda I. Matveja.