Sūdzību iesniedzējiem 5 milj. eiro un dārgākajos iepirkumos varētu būt jāmaksā drošības nauda 0,05% apmērā no iepirkumu summas, daļa uzņēmēju to atbalsta, citi ne

Iespējams, jau nākamajā valdības sēdē tiks skatīts konceptuālais ziņojums par depozīta ieviešanu lielo publisko iepirkumu gadījumā. Tādu šī jautājuma risinājuma ceļu apstiprina Publisko iepirkumu likuma grozījumu izstrādes darba grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktores palīgs Ivars Mēkons, jo valdību veidojošo partiju koalīcijas padome par šādu risinājumu ir vienojusies. «Depozīts sūdzības iesniedzējam nav pretrunā ar ES prasībām un šāda sistēma ir vecajās ES dalībvalstīs, kā arī, piemēram, Igaunijā un Čehijā,» tā I. Mēkons.

Politiķiem jālemj

DB jau rakstīja, ka notiek asas diskusijas par grozījumiem Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju publisko iepirkumu likumā saistībā par depozītu, iesniedzot sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) 0,05% apmērā no iepirkuma summmas iepirkumiem virs 5 milj. eiro, taču ne vairāk par 7000 eiro. «Valdība pieņems konkrētu lēmumu, un, balstoties uz to, tiks sagatavoti attiecīgi grozījumi normatīvajos aktos,» tā uz jautājumu par tālāko rīcību, atbild I. Mēkons. Viņš izteica cerību, ka konkrētā redakcija varētu tikt sagatavota mēneša laikā un attieksies uz iepirkumiem, kas būs izsludināti no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas. LTRK pārstāvis, SIA Livland valdes loceklis Renārs Krūgaļaužs norādīja, ka «īstā» diskusija notiks tad, kad būs redzama konkrēta grozījumu projekta redakcija. Proti, vai šī nodeva būs jāmaksā par jebkuru sūdzību IUB saistībā ar konkrēto iepirkumu, kur sum-ma ir 5 milj. eiro vai vairāk, vai arī tikai par to, kura apstrīd uzvarētāju.

Reiz jau bija

Jāātgādina, ka 2010. gadā par Satversmei neatbilstošām tika atzītas Publisko iepirkumu likuma normas, kas arī paredzēja pienākumu maksāt nodrošinājumu, iesniedzot sūdzību IUB. IUB vadītāja Dace Gaile DB norādīja, ka viņai ir grūti komentēt, vai pret topošo kārtību varētu būt iebildumi Satversmes tiesai, kas 2010. gadā par konstitūcijai neatbilstošām atzina Publisko iepirkumu likuma normas, kuras pardzēja pienākumu maksāt nodrošinājumu, iesniedzot sūdzību IUB. Satversmes tiesa toreiz atzina – lai gan mērķis ir atturēt no apzināti nepamatotu sūdzību iesniegšanas, šīs prasības attiecas arī uz tiem, kam ir patiesas šaubas par iepirkumu procedūras likumību. Tādēļ tiesa norādīja, ka sūdzību izskatīšanu nevar uzskatīt par iepirkuma procedūras nesamērīgu pagarināšanu, jo visi termiņi ir noteikti likumā un pasūtītājam, plānojot iepirkumu, ir iespējams ar to rēķināties. I. Mēkons norāda, ka darba grupas ieskatā Satversmes tiesas minētie aspekti ir atrisināti. Proti, jau pašā normatīvā tiks noteikts noteikts apmērs konkrētiem iepirkumiem, turklāt, augot IKP, strauji palielinās arī iepirkumu apmēri, kas, viņaprāt, nozīmējot arī to, ka jānovērš ikviena ļaunprātīga iespēja, kas traucē godīgu konkurenci un labuma gūšanu sabiedrībai. «Joprojām, iesniedzot sūdzību, automātisks ir aizliegums slēgt līgumu, tāpēc depozīta ieviešana liks aizdomāties, vai vērts formāli izmantot likumā paredzētos līdzekļus konkurentu darbības apgrūtināšanai,» situāciju vērtē I. Mēkons. Vienlaikus D.Gaile norāda, ka atšķirībā no kādreizējās Publisko iepirkumu likuma redakcijas tagad depozītu maksas varētu attiekties tikai uz aptuveni 2% no pārsūdzētajiem iepirkumiem. «Tas attieksies tikai uz būvdarbiem un tikai uz iepirkumu līmeņiem virs Eiropas sliekšņiem. To skaits nav liels,» sacīja IUB vadītāja.

Neliels šķērslis

Kaut arī 7000 eiro nav nekāda lielā summa un neatturēs kompānijas no sūdzību iesniegšanas IUB, šāda apjoma depozīts tomēr atsevišķos gadījumos varētu atturēt tos, kuri iesniedz sūdzības, lai vienkārši iegrieztu konkurentiem, norāda DB aptaujātie, kas saistīti ar konkursiem būvniecības jomā. Uz tādas summas fona kā pieci miljoni eiro fona 7000 eiro nebūs nopietns šķērslis, lai atturētu no sūdzību iesniegšanas gadījumā, ja uzņēmējs uzskatīs, ka viņa iebildumi ir pamatoti, norāda valsts a/s Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Viņš pieļauj, ka varbūt tas kādam liks pārdomāt, vai ir pamats sūdzēties, tomēr lielu ietekmi uz Latvijā ierasto sūdzību iesniegšanas praksi neatstās. Protams, tā arī ir nauda, uzsver Liepājas LSEZ Mārketinga un investīciju daļas vadītājs Ivo Koliņš, piebilzdams, ka depozīts varētu likt pretendentam pārdomāt sūdzības pamatotību. Taču, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi LSEZ, tas pilnīgi noteikti neatturēs būvniekus sūdzēties, riskējot iemaksu zaudēt. Tai pašā laikā uzņēmēji varētu ņemt vērā arī zināmas neērtības, jo jāveic vairākas darbības saistībā ar depozītu, kas atsevišķos gadījumos varētu atturēt uzņēmējus iesniegt sūdzību.

Depozīta ieviešana atturēs tos, kas vienkārši izlēmuši «ča- karēt» tirgu», prognozē SIA Strabag valdes priekšsēdētājs Māris Paiders. Proti, tos, kas vienkārši vēlas likt sprunguļus konkurentu spieķos. Viņaprāt, 7000 eiro tomēr ir «liela priekšnieka» divu mēnešu alga un diezin vai kāds, kas nav pārliecināts par savu taisnību, gribēs zaudēt šādu summu. Ja šī iecere tiks īstenota, muļķīgas pārsūdzības zināmā mērā varētu tikt izskaustas, domā M. Paiders.

Tās ir pārāk nenozīmīgas izmakas, pārliecināts zvērināts advokāts Ivo Klotiņš. Pēc viņa teiktā, starptautiskajām kompānijām budžetā ir iekļauti izdevumi šādiem gadījumiem, un 7000 eiro nebūs nekādu problēmu samaksāt. Tas nevienu lielu uzņēmumu, piemēram, ražotāju, neatturēs no sūdzību iesniegšanas.