Akcīzes nodokļa likmes Latvijā nav zemākās ES, tomēr to paaugstināšanas efekts valsts makā būtu jūtams tikai tad, ja to īstenotu visas trīs Baltijas valstis vienlaikus

Par to liecina gan SIA BDO Tax pētījums par akcīzes nodokļa likmēm ES, gan arī aptaujāto ekspertu sacītais. Lai arī akcīzes nodoklī Latvijā pēdējos gados tiek iekasēts arvien vairāk (pērn ap 730 milj. eiro), tomēr kopējā lielāko nodokļu ieņēmumu īpatsvarā pēc SIA BDO Tax datiem tas dod tikai 10,7%, savukārt PVN nodrošina teju vai ceturto daļu valsts maka. Lai arī Baltijas valstu vidū nav ļoti izteiktas akcīzes nodokļa likmju konkurences, tomēr 2013. gadā Lietuvā šis nodoklis ģenerēja 14%, bet Igaunijā 12% no šo valstu budžeta ieņēmumiem. Lai arī citās valstīs ir ievērojami augstākas akcīzes nodokļa likmes, tomēr to paaugstināšanas vēlmi «norok» risks neiegūt vairāk, jo tas veicinātu akcizēto preču iegādi kaimiņvalstīs, kā arī nelegālo apriti. Tāpēc akcīzes nodokļa paaugstināšana iztrūkstošā miljarda eiro iegūšanai valsts makā esot maz ticama, tomēr dažu centu «pielikšana» benzīnam, dīzeļdegvielai, autogāzei, kā arī alum, vīnam un degvīnam nebūšot pārsteigums, jo neba jau visi potenciālie pircēji došoties šīs preces pirkt uz ārzemēm, kur mazāks akcīzes nodoklis. Vien sākotnēji būšot neliela «rūkšana», kas vēlāk pāriešot, vienlaikus ar kādu miljonu eiro tomēr valsts kasi papildinās.

Eiropas paradoksi

«Latvijā ir akcīzes nodoklis tādām precēm, kurām tāda nav daudzās citās valstis. Tā likmes gan daudzām precēm ir vienas no vismazākajām visā ES, tomēr par tā paaugstināšanu jābūt uzmanīgiem, lai cerēto papildu eiro vietā neiegūtu nulles,» tā situāciju vērtē SIA BDO Tax valdes priekšsēdētāja un nodokļu eksperte Marina Bičkovska. Viņa min pētījumā acīmredzamo, bet neticamo situāciju: vīnam akcīzes nodoklis netiek piemērots ekonomiski spēcīgajā Vācijā, Luksemburgā, krīzē cietušajā Kiprā, Portugālē, kā arī Maltā, Itālijā un Ungārijā, Bulgārijā un Čehijā. «Tās ir valstis, kuras tradicionāli ir vīna ražotājas,» tā M. Bičkovska. Viņa norāda, ka līdzīga aina paveras attiecībā uz akcīzes nodokli dzirkstošajam vīnam, kuram akcīzes nodokļa nav arī Spānijā un Portugālē. «Tā arī ir atbilde, kāpēc Latvijas veikalā vīns un dzirkstošais vīns ir ievērojami dārgāks nekā Vācijā, nemaz nerunājot par Ungāriju, Portugāli,» akcīzes nodokļa ietekmi iezīmē M. Bičkovska. Viņa piebilst, ka Baltijas valstu vidū visaugstākā akcīzes nodokļa likme vīnam ir Igaunijā (84,67 eiro/100 l), vismazākā – Lietuvā (57,34 eiro/100 l), un Latvija atrodas pa vidu (64,03 eiro/100 l). Protams, Zviedrijā un Somijā tā ir vairākkārt augstāka – attiecīgi 272,51 eiro/100 l un 339 eiro/100 l. Līdzīga situācija ir ar alu, kuram vismazākā likme ir Lietuvā – tikai 2,46 eiro par 100 litru par absolūtā spirta tilpumprocentu – Igaunijā un Latvijā – teju 5,7 eiro, savukāt Zviedrijā 21 eiro, bet Somijā vēl vairāk – 32 eiro. «Ne velti Tallinā ir ļoti daudz somu un zviedru tūristu, kuri atpūšas kafejnīcās un restorānos un nereti vēl uz kuģa ņem līdzi arī alkohola pakas. No tā lielākais ieguvējis ir Igaunijas budžets,» tā M. Bičkovska.

Neiebraukt auzās

Lai nodokļu politika valstij nestu augļus ieņēmumu veidā, ir svarīgi ievērot trīs pamatprincipus: nodokļu politikai jābūt pārdomātai, paredzamai un samērīgai, DB norāda Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) priekšsēdētājs, a/s Latvijas balzams ģenerāldirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš. Diskusiju procesā esot svarīgi iesaistīt sabiedrību, uzņēmējus un NVO. Dažādu grupu uzskati gan varot atšķirties, tomēr, lai pieņemtu pareizu lēmumu, šos viedokļus nedrīkst ignorēt. Pretējā gadījumā var iebraukt auzās, kā tas noticis ar akcīzes nodokļa palielināšanu stiprajam alkoholam (kā vienai no būtiskām valsts nodokļu ieņēmumu pozīcijām) krīzes kulminācijas gados. Proti, tolaik tas noveda pie strauja legālās pārdošanas apjoma krituma un attiecīgi valsts ieņēmumu samazinājuma ne tikai no akcīzes nodokļa, bet arī no PVN un UIN gan ražošanas, gan saistītajās sfērās (mazumtirdzniecībā, vairumtirdzniecībā, loģistikā u.c.). Otrkārt, jānodrošina, lai uzņēmēji tiktu laikus informēti par izmaiņām. Pretējā gadījumā ir neiespējami sekmīgi plānot uzņēmējdarbību, neparedzama nodokļu politika nesekmē investīciju piesaisti tautsaimniecībai un galu galā negatīvi atspēlējas uz gaidāmo rezultātu. Treškārt, nodokļu politikai ir jābūt samērīgai attiecībā pret pirktspēju un situāciju konkrētā nozarē. Svarīgi, lai izmaiņas būtu samērojamas starp dažādām produktu grupām. Piemēram, salīdzinot akcīzes nodokļu likmes stiprajam alkoholam un alum, ES akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam ir vidēji 2,3 reizes augstākas nekā alum, savukārt Latvijā tas ir 4,3 reizes augstāks. «Ņemot vērā nekomerciāla alkohola joprojām lielo dominanci stipro dzērienu segmentā, šāda veida likumdošana rada nevienlīdzīgu konkurenci, kā rezultātā cieš ne tikai attiecīgās produkcijas ražotāji, bet arī patērētājs,» uzsver Guntis Āboltiņš-Āboliņš. Latvijā ik gadu no saindēšanās ar zemas kvalitātes alkoholu mirst vairāk nekā 100 cilvēku, bet efektīvu nelegālā tirgus apkarošanas plānu komersanti tā arī nav redzējuši, turpretī legālam uzņēmējam vismaz vairākas reizes gadā jāaizstāv savas intereses dialogā ar likumdevēju.

Degvielas «brīnums»

Lai arī visās trijās Baltijas valstīs ir ļoti līdzīga akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai – 330–332 eiro par 1000 litriem, tomēr Polijā šī likme ir par 100 eiro lielāka. Pēc BDO Tax datiem, vēl augstāka tā ir Zviedrijā – 561–608 eiro un Somijā – 731 eiro par 1000 l. M. Bičkovska vērš uzmanību uz ievērojami lielāku starpību akcīzes nodokļa likmes apmērā svinu saturošam benzīnam. «Nezinu iemeslu, bet Lietuvā (580 eiro par 1000 l) šim produktam ir vidēji par 120–160 eiro par 1000 l augstāks nodoklis nekā Latvijā (455,32 eiro par 1000 l) un Igaunijā (422,77 eiro par 1000 l). Protams, līdz Zviedrijas 741,35 eiro par 1000 l vēl ir kur kāpt,» secina M. Bičkovska. Vēl grūtāk esot salīdzināt akcīzes nodokli dabasgāzei, kas vismazākais ir Igaunijā, bet visaugstākais Lietuvā kā degvielai, bet apkurē izmantojamai – Igaunijā.

Modernā verdzība

«Viennozīmīgi negatīvi», iespējamo akcīzes nodokļa celšanu vērtē a/s Virši-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš. Viņaprāt, nodokļu izmaiņu rezultātā cenu pieaugums, piemēram, elektrībai vai degvielai, jāuzlūko kā modernā verdzība, kurai tiek pakļauti vietējie iedzīvotāji. Latvijā, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, esot pārāk daudz degvielas uzpildes staciju, turklāt vietējie nozares uzņēmumi vai nu izmirstot, vai arī meklējot, kam var pārdoties. Būtu jārunā nevis par nodokļu celšanu, bet par to, kā radīt jaunas darba vietas, attīstīt biznesu un piesaistīt cilvēkus laukiem, uzsver uzņēmējs.

«Riskants pasākums,» par akcīzes nodokļa varbūtējo kāpumu saka Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns. No vienas puses, tas automātiski nozīmēšot degvielas cenas pieaugumu gala patērētājam. Nepalielinoties iedzīvotāju iespējām tērēt vairāk, nodokļu celšana spiedīšot viņus meklēt nelegālus degvielas iegādes avotus. Tas savukārt automātiski nozīmēšot nelegālā degvielas tirgus pieaugumu, kas jau tagad esot virs desmit procentiem un valstij rada zaudējumus vairāk nekā 50 milj. eiro gadā neiegūtos ieņēmumos. Diez vai nodokļu celšana būtu pareizais virziens, ja maz ticams, ka tādā gadījumā akcīzes nodokļa ieņēmumi pieaugs. No otras puses, visu izšķir šī pieauguma lielums, un, iespējams, tas var arī neatsāt negatīvu efektu uz patēriņu. Piemēram, autogāzes nodokļa paaugstināšana nelielā apmērā neesot atstājusi negatīvu ietekmi uz tās tirdzniecības apjomiem.

Tabakas joks

Lai arī valda priekšstats, ka Baltijā cigarešu cenas ir vienas no zemākajām ES, tieši saistībā ar zemāku akcīzes nodokļa likmi pētījums tomēr rāda nedaudz citu ainu. Proti, zemākā likme ir ekonomiski spēcīgajā Luksemburgā – 17,56 eiro par 1000 cigaretēm, savukārt Īrijā – 241,83 eiro par 1000 cigaretēm. M. Bičkovska vērš uzmanību, ka Somijā šī likme ir tikai 28 eiro par 1000 cigaretēm, Latvijā – 60 eiro par 1000 cigaretēm + 25% mazumtirdzniecības cenas. «Baltijā mazākā cigarešu akcīze ir Lietuvā,» – tā M. Bičkovska.

Celšana maz ticama

«Akcīzes nodokļa likmju celšana ir maz ticama gan tāpēc, ka nevar «izlēkt» no kaimiņvalstu akcīzes nodokļa likmju rāmja, gan tāpēc, ka citas preču grupas, kurās varētu būt vēlme to pacelt – elektroenerģija un gāze – atstās ietekmi uz Latvijas ražotāju konkurētspēju un iedzīvotāju maciņiem, vēl jo vairāk, ja 6–8 mēnešus gadā Latvijas klimatiskajos apstākļos ir vajadzīga siltumapgāde,» situāciju vērtē bijušais VID ģenerāldirektors un valsts budžeta sastādītājs, Kārlis Ketners. Viņaprāt, akcīzes nodokļa likmēm pašlaik nav pamata ķerties klāt, kaut arī tālākā perspektīvā to pilnībā izslēgt nevarot. Pēc dažu aptaujāto domām, šādu situāciju varot izraisīt ES, piemēram, paaugstinot minimālo akcīzes nodokļa likmi konkrētām precēm visām dalībvalstīm, turklāt Latvijā jau bijušas runas par neveselīgās pārtikas aplikšanu ar akcīzes nodokli. «Jau pēc «veiksmes» stāsta Latvijā virmo idejas par akcīzes nodokli cukuram, sālim, pipariem un vēl sazin kam, taču tās nav atbalstāmas,» tā K. Ketners atbild uz jautājumu par šāda nodokļa ieviešanu precēm, kurām tāda nav. Viņaprāt, daudz reālāks spiediens varētu būt tiešajiem, nevis netiešajiem nodokļiem, tiek cilāts arī jautājums par to, kā nodokļu ieņēmumi tiek sadalīti starp valsts, pašvaldību un speciālo budžetu.