Latvijas loģistikas koridoram jābūt vismaz tikpat pievilcīgam kā kaimiņvalstīm

Valdība vienojās, ka līdz nākamajai valdības sēdei Satiksmes ministrija (SM) sadarbībā ar nozaru asociācijām, izmantojot Latvijas Loģistikas asociācija (LLA) apkopotos priekšlikumus, noformulēs vēlamās izmaiņas jau konkrētu normatīvo aktu izmaiņu valodā, DB norāda LLA izpilddirektors Kaspars Briškens. Kaut arī izskanējuši iebildumi pret atsevišķiem ierosinājumiem, SM sadarbībā ar asociācijām turpinās lobēt dažādu atvieglojumu ieviešanu. Svarīgi saprast, ka dažādu šķēršļu novēršana, kas mazina Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju, darbosies ilgtermiņā. Taču izmaiņas jāveic, sekojot labāko tranzīta koridoru – Holandes un Somijas – piemēram. LLA apkopotos komersantu priekšlikumus virzīs uz MK, un ir sagaidāma smaga diskusija ar FM, saka satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Neformālās sarunas ar FM un VID pārstāvjiem gan liecina, ka šī varētu būt tā reize, kad nozares profesionāļu viedoklis tiks uzklausīts un ņemts vērā. Nozares ieskatā godīgākas konkurences nodrošināšanai Latvijas uzņēmumiem jāveic pasākumi trīs virzienos – samazinot administratīvo slogu, mainot sodīšanas sistēmu, kā arī piesaistot jaunas kravas Latvijas transporta koridoram. «Kravas var piesaistīt no Centrālāzijas valstīm un Ķīnas, bet turp būtu jādodas Latvijas valdības vai vismaz nozares ministrijas vadībai ar precīzu piedāvājumu (infrastruktūra, nodokļu režīms, tarifu politika, tranzīta laiks, muitošanas procedūras u.t.t.) un jādod stingras garantijas par kravu apstrādes nosacījumiem Latvijā,» norāda LLA. Vēl viens potenciālais jaunu, apjomīgu kravu plūsmu koridors esot Turcija – Skandināvija, taču jāņem vērā, ka šajā virzienā jau vairākus gadus aktīvi strādā Lietuvas valdība un Latvijai būtu jāveic nopietns mājasdarbs, lai spētu piedāvāt kaut ko pievilcīgāku par pašreizējiem šā brīža risinājumi. Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji atzinuši – kravu pārvadātāji viņus esot brīdinājuši, ka Krievijas sankciju dēļ nav kravu, ko vest no Eiropas uz Krieviju, un eksportētājam jāapmaksā arī kravu aizvedušās automašīnas mājupceļš tukšā. Tādējādi pieaugšot transporta izmaksas, kas atsevišķu izstrādājumu piegādes attālumu varētu saīsināt. «Ar autotransporta izmaksu pieaugumu nāksies rēķināties arī kokrūpniekiem, kas var sadārdzināt šo preču piegādes uz Eiropu, taču nevajag pārspīlēt šo ietekmi, jo pieaugs pārvadājumi caur ostām ar kuģiem,» skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš arī norāda uz vēl kādu interesantu faktu – pašlaik nozare izjūtot kokvedēju vadītāju deficītu. Tas nozīmē, ka daļa bez darba palikušo starptautisko pārvadātāju šoferu darbu varētu atrast tieši šajā jomā.