Prognozes liecina, ka datu glabāšanas un mākoņpakalpojumu tirgus apjoms tuvāko piecu gadu laikā gandrīz trīskāršosies

Pirms dažiem gadiem datu glabāšanas paradumos revolūciju izraisījušie mākoņservisi turpina augt par nopietnu un pelnošu nozari. Dažādi pētījumi liecina, ka kompānijas, kuras atteikušās no savu serveru uzturēšanas un pārgājušas uz «mākoņiem», gūst labākus panākumus konkurences cīņā, jo vienkārši spēj operatīvāk strādāt. Tas mudina pat lielās kompānijas un datu centrus investēt naudu sistēmu pārveidošanā, atvieglojot piekļuvi uzņēmuma datiem no ārpuses. Uz šāda fona nemaz nešķiet pārsteidzoša analītikas kompānijas Research and Markets jaunākā prognoze, ka tuvāko piecu gadu laikā datu glabāšanas globālais tirgus izaugs no 3,1 miljarda ASV dolāru līdz 7,9 miljardiem 2019. gadā jeb par 28% gadā. Pētījumā visā pasaulē identificēti 2200 telekomunikāciju uzņēmumu datu centri ar kopējo platību 2,9 miljoni kvadrātmetru. Šobrīd daudzi no tiem ieguldījuši 100-300 miljonus ASV dolāru infrastruktūras uzlabošanā un milzīgu datu centru būvniecībā, lai ar jaunu sparu mestos augošā pīrāga pārdalīšanā. Parādījušās arī jaunas tendences, piemēram, modulārie datu centri, kur var pievienot vai noņemt blokus pēc vēlēšanās, tādējādi elastīgi reaģējot uz klientu vajadzībām.

Tirgus aug

Pārmaiņu cēlonis ir nesatricināmā pārliecība, ka pasaule nenovēršami migrē uz mākoņ-servisiem un būs vajadzīga vieta datu glabāšanai. Daudz vietas. «Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji kļūst aizvien piesardzīgāki attiecībā uz vairāksolīšanu par IT ārpakalpojumiem. Tā vietā viņi piedāvā daļējus individuālas piemērošanas ārpakalpojumus, izmantojot virtualizētas platformas pēc pieprasījuma,» teikts Research and Markets ziņojumā. «Pēdējo gadu laikā šī joma strauji aug visā pasaulē. Mēs redzam stabilu datu centru pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu gan Latvijā, gan arī mūsu galvenajos eksporta tirgos – Rietumeiropā, Baltijas un NVS valstīs. Pozitīvi ir tas, ka aug pieprasījums pēc augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem, kas ir mūsu galvenais fokuss,» stāsta Lattelecom Technology valdes priekšsēdētāja Anita Mertena. «Arī mēs esam novērojuši tirgus izaugsmi pēdējos gados, tāpēc arvien aktīvāk piedāvājam klientiem modernus datu centra un mākoņpakalpojumus. Lai apmierinātu augošās klientu vajadzības un prasības, esam veikuši datu centra Rīgas radio un televīzijas tornī paplašināšanu,» ziņojumā aprakstītajām tendencēm piekrīt VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu daļas vadītājs Indulis Bikše. Baltijas lielāka datu centra DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis velk paralēles starp uzņēmuma un visa tirgus izaugsmi. «Kā redzams pēc DEAC attīstības, pēdējo gadu izaugsme ir 20, 40 un 60 procentu apmērā. Mākoņservisi kā datu centru pakalpojumu sastāvdaļa aug ļoti strauji,» apgalvo uzņēmējs, piebilstot, ka jau šā gada sākumā DEAC ieguldījis vienu miljonu eiro jaunas mākoņu pakalpojumu platformas izveidē.

«Kopējās šīs platformas izmaksas būs aptuveni trīs miljoni eiro. Plānojam šādas platformas attīstīt vairākās lielās pilsētās: Amsterdamā, Frankfurtē, Londonā,» globālā tirgu iekarošanas plānos dalās A. Gailītis.

Briest izrāvienam

Globālās vēsmas mudina arī pašmāju datu centrus gatavoties izrāvienam. «Mēs katru gadu veltām nozīmīgus līdzekļus infrastruktūras attīstīšanā un uzlabošanā. Pagājušogad ieguldījām līdzekļus energoefektivitātes paaugstināšanā. Domāju, ka tagad esam paši zaļākie Latvijā,» stāsta A.Gailītis, ieskicējot arī nākotnes plānus: «Projektējam jauno datu centru, kas tiks nodots ekspluatācijā nākamgad. Tā lietojamā jauda ir četri megavati, un tajā ir 400 skapju vietas.»

Uzlabojumi tiek veikti arī LVRTC datu centrā TV tornī. Pirmajā kārtā izbūvē un paplašināšanā tika investēts 1,71 miljons eiro, bet otrajā kārtā par 654 tūkstošiem eiro tika palielināta datu centra kapacitāte. Uzņēmuma vadība uzskata, ka LVRTC datu centrs Zaķusalā tagad ir viena no modernākajām datu glabātavām Baltijas valstīs un tātad gatava sniegt pakalpojumus globālā tirgū.

«Datu centra vadības sistēma ir automatizēta un vērsta uz datu centra kritisko parametru proaktīvu analīzi un regulēšanu, lai nepieļautu traucējumus. Turklāt arī pats klients caur web pieeju var sekot līdzi savu statņu tehniskajiem parametriem – mitrumam, temperatūrai, fiziskai piekļuvei un patērētai elektrībai,» I. Bikše uzsver, norādot, ka klienti novērtē drošības sajūtu.

«Mēs jau iepriekšējos gados esam veikuši nozīmīgus ieguldījumus gan savas tīkla infrastruktūras izbūvē, savienojot Latviju ar pasauli un nodrošinot saviem klientiem vienu no ātrākajiem interneta pakalpojumiem pasaulē, gan arī uzbūvējot un sertificējot pirmo Ziemeļeiropā augstākās raudzes datu centru Dattum. Turpinām ieguldīt dažādos virtualizācijas risinājumos, kas kopumā dod mums iespēju piedāvāt mūsu pašmāju un ārvalstu klientiem mūsdienīgus IT&T pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību,» Lattelecom izpildītos mājasdarbus uzskaita A. Mertena.

Palīdz biznesā

Mākoņskaitļošanas risinājumu uzvaras gājiena pamatā ir atbilstība klasiskajām biznesa vērtībām. Ikviens uz peļņu vērsts uzņēmums meklē iespēju samazināt izmaksas un uzlabot darba efektivitāti. Tieši to piedāvā mākoņservisi, atbrīvojot no rūpēm par datu glabāšanu. Pētījumu centrs Gartner izpētījis, ka mākoņpakalpojumi ļauj uzņēmumam strādāt ātrāk, jo darbinieki var piekļūt informācijai un pieņemt lēmumus, arī atrodoties tālu no biroja. ASV datu glabāšanas risinājumu uzņēmuma EMC vadītājs Deivids Gouldens uzskata, ka kompānijas tikai tagad pa īstam sākušas apjaust mākoņpakalpojumu priekšrocības. «Tas ir nākamais lielais pārmaiņu vilnis biznesa skaitļošanā. Šīs būs tikpat nozīmīgas pārmaiņas, kādas pieredzējām 1980. un 1990. gados, pārejot no masīvajiem lieldatoriem uz personālajiem datoriem,» viņu citē aģentūra AP.

Izaugsmei par labu nāk arī tas, ka klienti ir atbrīvojušies no bailēm par datu drošību. Ja agrāk daudzi kompāniju vadītāji baidījās uzticēt sensitīvos datus ārpakalpojuma sniedzējam, tad tagad ir pārliecinājušies, ka dažkārt tie datu centrā ir drošākās rokās nekā paša datorā.

«Drošība, atvērtība un izdevīgs elektrības tarifs – šīs trīs lietas piesaista telekomunikāciju operatorus un komersantus, kuru bizness ir tiešā veidā atkarīgs no viņu e-pakalpojumu pieejamības un nepārtrauktības. LVRTC datu centrā jau tagad ir izvietotas daudzu mākoņpakalpojumu un tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju iekārtas. Drošība ir valsts iestāžu galvenais arguments par labu LVRTC pakalpojumam,» novērojumos dalās I. Bikše.

Par datu centru nozares perspektīvu liecina kaut vai tas, ka pērn vien jaundibinātos datu centros pasaulē ieguldīti 1,2 miljardi ASV dolāru jeb vairāk nekā trešā daļa no pašreizējā apgrozījuma globālajā tirgū. Un tās ir tikai publiski izziņotās investīcijas. Vēl daudzas privātkompānijas iegulda līdzekļus datu centru uzlabošanā, par to skaļi neatskaitoties. Tātad zelta āderi saskatījis ne viens vien uzņēmējs.