SIA Nordic Homes ražotajām modulārajām mājām – gatavām studijas tipa dzīvokļu «kastītēm» – atrasts noiets Apvienotajā Karalistē

Uzņēmums šīs «kastītes» nosūta klientiem Lielbritānijā, kuri tās savā būvobjektā sastiprina kopā. «Parasti celtniecības procesā ir jāgaida, kamēr pamati ir gatavi, un tikai tad var sākt būvniecību. Mēs jau sākam ražot moduļus, kamēr būvnieks gatavo pamatus. Piemēram, kad sadarbības partneris Liverpūlē bija pabeidzis pamatus, aizvedām moduļus un divarpus nedēļu laikā bija gatavi pirmie četri stāvi. Atkarībā no projekta laika ietaupījums ir no 30 līdz 50%. Investoriem tas ir īpaši svarīgi, piemēram, Liverpūles projektā dzīvokļus varēs izīrēt gadu ātrāk, nekā tas būtu bijis tradicionālā celtniecībā. Mērot investīciju atdevi, tas ir būtiski – jo ātrāk atgūsti ieguldīto, jo lielāka projekta atdeve,» skaidro Pauls Dzintars Kalniņš, SIA Nordic Homes izpilddirektors.

Līdz šim SIA Nordic Homes ir saražojis moduļus četriem projektiem Lielbritānijā, šobrīd tiek būvēts piektais objekts. Divi no realizētajiem projektiem ir bijuši dzīvokļu ēkas (14 un 38), bet pārējie trīs – studentu kopmītnes. Divās no studentu mītnēm ir pa 90 dzīvoklīšiem katrā, bet šobrīd top vairāku korpusu kopmītnes 339 studentiem. Korpusiem ir četri, seši un astoņi stāvi, kas uzbūvēti no koka moduļiem. «Mums patīk studentu kopmītnes, jo tie ir tipveida projekti, kas vislabāk atbilst modulārai celtniecībai,» saka P. Dz. Kalniņš.

SIA Nordic Homes īpašnieks ir Tiverton Capital Limited, kas pieder vienam no starptautiska investora NCH fondiem. Runājot par to, kā uzņēmums izlauzis savu ceļu eksportā, P. Dz. Kalniņš atklāj, ka pagaidām kompānija izpilda cita fonda īpašumā esoša uzņēmuma – Nordic Construction – pasūtījumu. «Taču mēs strādājam patstāvīgi – mums jāmeklē citi piedāvājumi, tehnoloģijas, jābūt konkurētspējīgiem,» teic P. Dz. Kalniņš. Janvārī tiks pabeigts šobrīd aktuālais Liverpūles projekts. «Tagad piedalāmies piecos konkursos, cerams, ka oktobra beigās būs zināms, kāds būs nākamais projekts,» viņš saka.

Eksportē 95%

Līdz šim SIA Nordic Homes ir uzcēlis aptuveni 40 privātmāju Latvijā. «Pieprasījums vietējā tirgū nav tik liels kā Anglijā. Te neredzam tādu perspektīvu, bet, ja ir pieprasījums, mēs, protams, ražojam,» saka P. Dz. Kalniņš. Uzņēmuma eksports veido 95% no apgrozījuma un galvenais tirgus ir Lielbritānija. Izpētīt Nordic Homes piedāvājumu ir braukuši gan zviedru, gan vācu uzņēmumi. «Katrā valstī ir savas prasības, to izzināšana nozīmē lielus ieguldījumus. Protams, mēs gribētu iet Skandināvijas virzienā, jo tur sakarst mājokļu tirgus un būtu lielas iespējas,» teic P. Dz. Kalniņš.

Viņš uzskata, ka studentu mītnes ir augošs tirgus. «Pieprasījums ir milzīgs, ir vērts uz to koncentrēties. Tikai 25% Anglijas studentu dzīvo speciāli kopmītnēm celtās mājās. Daudzi īrē vienkāršus dzīvokļus, mājas. Šobrīd daudzas universitātes slēdz līgumus ar topošo studentu mītņu īpašniekiem, kas nodrošina, ka lielākā daļa gultasvietu būs aizpildītas. Piemēram, Liverpūles studentu mītnes attīstītājs mērķē uz bagātiem studentiem. Anglijā strauji aug ārzemju studentu skaits no bagātām valstīm, un viņi grib iekarot šo tirgus nišu,» norāda P. Dz. Kalniņš.

Lielbritānijā pēdējo divu gadu laikā būvniecības tirgus strauji attīstās, Londonā esot vērojams pat 20% pieaugums. Pārējā valstī izaugsme nav tik strauja, bet tik un tā notiekot apjomīgi būvniecības darbi.

Raksturojot Lielbritānijas būvniecības tirgu, P. Dz. Kalniņš uzsver, ka tur ir augstas darba drošības prasības. Arī Latvijā tās ir samērā augstas un uzņēmumā regulāri tiek veiktas pārbaudes. Uz ražotni bieži brauc inženieri un inspektori no Lielbritānijas, lai pārliecinātos par moduļu kvalitāti.

Sadarbojas ar vietējiem

Runājot par SIA Nordic Homes ražotnes jaudu, viņš teic – lai saražotu moduļus ar 339 gultasvietām, bija ieguldīts septiņu mēnešu darbs. Atkarībā no moduļu pabeigtības pakāpes uzņēmums var saražot līdz 1500 m2 jeb 700 guļvietām mēnesī. Līdzšinējie studentu dzīvoklīši esot aptuveni 16 līdz 18 m2 lieli. Uzņēmuma būvētajos moduļos ir arī Latvijas mēbeles, logi un vannas istabu durvis. «Izmantot citu vietējo uzņēmumu produkciju ir lētāk un labāk. Kāpēc sūtīt no Anglijas, ja var no Latvijas? Tas nodrošina zemākas transporta izmaksas,» saka P. Dz. Kalniņš.

Iepriekšējos gados uzņēmums strādājis ar ievērojamiem zaudējumiem. Tas esot izskaidrojams ar investīciju piesaistes posmu un strauju izaugsmi. «Izskatās, ka šogad būs neliela peļņa. Apgrozījums gan nepieaugs, būs neliels samazinājums. Šogad strādājam prātīgāk,» teic Nordic Homes izpilddirektors.

Latvijā vēl neceļ

Lielbritānijā no Nordic Homes moduļiem ceļ ēkas, kuras sasniedz astoņu stāvu augstumu, bet Latvijā tas nav iespējams, jo būvnormatīvi ierobežo šādu ēku augstumu. «Latvijas būvnormatīvi neļauj būvēt koka mājas, kas ir augstākas par astoņiem metriem no pirmās grīdas – tie ir trīsarpus stāvi. Savukārt Lielbritānijā ir atļauts būvēt astoņu stāvu ēkas,» stāsta P. Dz. Kalniņš. Viņš pieļauj, ka ierobežojums būvēt koka celtnes noteiktā augstumā ir saistīts ar novecojušām ugunsdrošības prasībām un to, ka daudzi noteiktumi pārmantoti vēl no padomju laikiem un nav pārmainīti. Viņa skatījumā būtu labi, ja Latvijā atļautu celt vismaz sešu stāvu koka būves. «Neesam vienīgie, kam tas pavērtu biznesa iespējas Latvijā,» norāda P. Dz. Kalniņš. NCH Capital Inc vecākais viceprezidents Kārlis Cerbulis, kura vadīto fondu pārstāvētais uzņēmums investējis arī Nordic Homes, šaubās, ka kāds ļaunprātīgi būtu radījis šādu situāciju, bet viņš cer, ka ar laiku tā mainīsies un arī Latvijā varēs būvēt daudzstāvu koka ēkas. «Lai kaut kas mainītos, kādam jāierosina,» teic K. Cerbulis. Viņaprāt, līdzīgi kā Lielbritānijā šādas ēkas varētu interesēt augstskolas, jo kopmītnes ir viens no faktoriem, kas piesaista studentus, nekustamā īpašuma attīstītājiem tas būtu interesanti, jo var ietaupīt laiku, kas nepieciešams būvniecībai. «Ja mēs nedaudz progresīvāk skatīsimies uz būvniecību, protams, neuzņemoties liekus riskus, tas nāks par labu daudziem uzņēmumiem Latvijā,» teic K. Cerbulis.