Pasažieru vilciens izsludina kārtējo iepirkumu; pretendenti gatavi piedalīties

Iepazīties ar iepirkumu (sarunu) procedūras nolikumu un tad arī pieņemt lēmumu par to, vai tajā piedalīties, vai ne, savos komentāros Dienas Biznesam sola vilcienu ražotāju pārstāvji, reaģējot uz ilgi gaidīto VAS Pasažieru vilciens (PV) izsludināto elektrovilcienu iepirkuma procedūru, kuras rezultātā uzņēmums plāno iegādāties 32 jaunus piepilsētas elektrovilcienu sastāvus.

Summa neskaidra

PV valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns norāda, ka tā rezultātā palielināsies pasažieru skaits, līdz ar to arī ieņēmumi no biļetēm. Tiek pieļauts, ka pirmos jaunos elektrovilcienus iepirkuma uzvarētājs varētu piegādāt jau nākamā gada otrajā pusē, bet tas ir pie nosacījuma, ja viss norit gludi. Trīs gadu laikā pēc jauna ritošā sastāva iegādes elektrovilcienu braucienu skaitu plānots palielināt no 17 līdz 23,7 milj. Runājot par pašu iepirkumu un to, vai netiks pieļautas iepriekšējās kļūdas, A. Lubāns skaidro, ka procedūra organizēta ar mērķi uzrunāt iespējami plašu pretendentu loku un norisināsies divās kārtās, lai izvēlētos saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Galvenie vērtēšanas kritēriji būs vilcienu piegādes un dzīves cikla izmaksu summa, vērtējot uz vienu sēdvietu, vilcienu elektroenerģijas patēriņš, kā arī vilcienu piegādes termiņi. Viņš pieļāva, ka pieteikties varētu pieci līdz seši pretendenti. Pirmā kārta varētu noslēgties šī gada decembrī, bet otrā kārta un līgums varētu tikt noslēgts nākamā gada pavasarī. Pirmajā kārtā vērtēs pretendentu koncepcijas risinājumus un viņu atbilstību, bet otrajā kārtā tiks izvēlēts saimnieciski izdevīgākais variants. Visi vilcieni būs jāpiegādā trīs gadu laikā. Jāpiebilst, ka iepirkuma nolikums būs pieejams tikai latviešu valodā un tulkot to nāksies pretendentiem pašiem.

Savukārt PV valdes loceklis un finanšu direktors Māris Bremze atzīmēja, ka jaunie vilcieni būs ietilpīgāki par šobrīd esošajiem elektrovilcieniem. Proti, plānots, ka to ietilpība būs 400 līdz 450 sēdvietas. Tas nozīmē, ka tiks iegādāti lielāki vilcieni, nekā bija plānots iepriekšējā iepirkumā. M. Bremze norāda, ka, līdz ar ieceri palielināt pasažieru plūsmu, mazākus vilcienus nebija jēgas pirkt. Runājot par finansējumu, uzņēmums neatklāj, kāda varētu būt aptuvenā iepirkuma summa, jo svarīgākas par vilciena cenu esot vienas sēdvietas izmaksas. Savukārt M. Bremze uzsvēra, ka šobrīd naudas resursi ir ļoti lēti. Elektrovilcienu iegādei tiks ņemts kredīts, bet vēlāk finansējumu varēs nodrošināt ar kompensāciju mehānismu par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu. Plānots, ka palielināsies arī ieņēmumi no biļetēm. «Interesi par šo darījumu izrādījušas arī Eiropas bankas, bet Eiropas Savienības līdzfinansējums nav paredzēts,» piebilst M. Bremze. Runājot par iecerēto Latvijas dzelzceļa elektrifikāciju, A. Lubāns skaidroja, ka par nākotni ir diskutēts ar Latvijas dzelzceļu, bet šis iepirkums ir plānots ar esošo elektrifikācijas zonu (līdzstrāva 3 kV).

Neviens neatsakās

No DB aptaujātajiem potenciālajiem elektrovilcienu ražotāju pārstāvjiem neviens neminēja, ka nebūtu ieinteresēts piedalīties iepirkumā. Neviens gan arī vēl nebija iepazinies ar iepirkuma dokumentāciju, lai varētu spriest par to, vai vispār kvalificējas šim procesam. Spāņu vilcienu ražotājs Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) «uzmanīgi sekos» tenderim un pirms lēmuma pieņemšanas par tālāko rīcību vispirms uzmanīgi iepazīsies ar iepirkuma nolikuma dokumentāciju, norāda kompānijas pārstāvis zvērināts advokāts Ivo Klotiņš. Kāds līdzšinējo konkursu dalībnieks atzīmē, ka izvēlētā sarunu procedūra faktiski ir legalizācija tam (sarunu) procesam, kas iepriekš norisinājās starp PV un CAF. Arī cits iepirkumos startējušais saredz līdzības ar konkursu, kurā uzvarēja CAF.

Jau vēstīts, ka 2012. gada aprīlī slēgto PV un CAF līgumu par jaunu vilcienu piegādi Administratīvā rajona tiesa 2014. gada beigās atzina par spēkā neesošu. Savukārt saistībā ar šī līguma slēgšanu pie kriminālatbildības saukti četri PV bijušie valdes locekļi, tostarp tās kādreizējais vadītājs Nils Freivalds, jo nerealizētā projekta dēļ valstij esot nodarīts zaudējums 1,48 milj. eiro apmērā. Arī nākamais iepirkums 2014. gada vasarā beidzās bez rezultāta (vilcienu piegādes), kad PV valde Arta Birkmaņa vadībā par uzvarētāju jaunu elektrovilcienu 15 gadu nomas konkursā atzina dārgāko Stadler piedāvājumu, bet Satiksmes ministrija pēkšņi attapās, ka PV nemaz nav naudas vilcienu iegādei.

«Šobrīd vienīgais, ko varam pateikt, ka mēs plānojam iepazīties ar iepirkuma dokumentāciju un izvirzītajiem noteikumiem konkursa dalībniekiem. Tikai pēc rūpīgas noteikumu izvērtēšanas lemsim par dalību šajā iepirkumā,» norāda pagājušā konkursa uzvarētāja Stadler komunikāciju vadītājs Centrāleiropā un Austrumeiropā Čaba Kiss. Līdzšinējos iepirkumos iesaistītie gan atzīmē, ka šveiciešu ražotājs, visticamāk, iepirkumā piedalīsies.

«Pagaidām mums vēl nav konkursa nolikuma,» īsziņā DB norādīja Hyundai korporācijas autorizētais pārstāvis Latvijā Māris Gavars. Taču viņu bažīgu dara iepriekšējā iepirkuma pieredze, kad izdevīgākais Hyundai piedāvājums netika pat izskatīts. Tāpat jautājums ir arī par konkursa dokumentācijas pieejamību angļu valodā, jo iepriekšējo reizi tulkošana no latviešu uz angļu un tad uz korejiešu valodu prasījusi lielus resursus un laiku.

Detaļu velniņš

Arī AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts vispirms vēlas redzēt iepirkuma dokumentāciju, no kuras tad arī varēs secināt, vai RVR varēs piedalīties iepirkumā vieni paši, vai būs jāmeklē kāds partneris, kas gan nebūtu tik izdevīgi, jo pilnībā «neesi situācijas noteicējs». Viņš gan pieļauj iespēju, ka dēļ nolikuma punktiem (jābūt saražojušiem noteiktu skaitu vilcienu zināmā laika periodā) RVR var arī nekvalificēties iepirkumam, taču tiesāties tādā gadījumā negrasās. Uzzinājis par prasību, ka kandidātam kopš 2012. gada 1. janvāra jābūt noslēgušam līgumu par jaunu vilcienu piegādi vismaz 200 milj. eiro apmērā, G. Kamarūts atzīst, ka iepirkums domāts «lielajiem spēlētājiem» un ir skaidrs, ka RVR būs jāmeklē sadarbības partneris. Arī prasība par alumīnija virsbūvi viņam neesot izprotama, un PV pēc pretendentu iebildēm varētu nākties to mainīt – līdzīgi kā atsevišķas prasības iepriekšējos konkursos. Galvenais jautājums gan esot tas, par kādu naudu PV grasās vilcienus iegādāties, jo neesot publiski minēts, ka PV valsts būtu piešķīrusi tam līdzekļus. Savukārt iepriekšējais konkurss tieši tādēļ arī izgāzās, ka uzņēmumam nebija naudas vilcienu iegādei. Šāda situācija izveidojusies Ukrainā, kur pa laikam izsludina konkursus, taču nopietni spēlētāji vairs nepiedalās, jo negrib veltīgi tērēt laika un naudas resursus, sagatavojot pieteikumu, ja nav pārliecības, ka iesniegumi tiks vismaz izvērtēti un uzvarētājs noteikts. Tāpat ir būtiski, kāds būs minimālais vilcienu skaits, kas tiks iepirkti garantēti, un kāds būs t. s. opciju lielums. Piemēram, krīzes laikā Vācijas dzelzceļš esot atteicies no papildu (kravas) vagonu iepirkuma, bet garantētie apjomi neesot bijuši interesanti ražotājiem, kuri rēķinājušies ar papildu piegādēm nākotnē.

DB jau rakstījis, ka konkursā ieinteresētie pauduši bažas, ka jaunais iepirkums kārtējo reizi tiek pielāgots konkrētam piegādātājam, šoreiz Siemens. To, vai šiem pārmetumiem ir kāds pamats, rādīs kandidātu atlases nolikuma un un tehniskās specifikācijas sīkāka analīze.