Nodokļu paaugstināšana un jaunu ieviešana, kā arī ekonomiskās izaugsmes optimistiskā prognoze valsts makā ienesīs vairāk naudas; biznesa iebildumus valdībā nesadzird

Tā var secināt pēc vakardienas valdības sēdes, kurā rekordīsā laikā tika apstiprināts valsts budžets 2016. gadam, kuru kopā ar to pavadošo nodokļu likumprojektu svītu tagad skatīs Saeima.

2016. gada valsts budžetā būs 7,368 mljrd. eiro ieņēmumi, izdevumi – 7,655 mljrd. eiro un plānots deficīts 287 milj. eiro apmērā. Protams, pret IKP budžeta deficīts 2016. un 2017. gadā paredzēts 1% apmērā, bet 2018. gadā – 0,8% no IKP (26,127 miljardi eiro), savukārt inflācija lēsta 2% apmērā. Prognozētais bezdarba līmenis nākamgad nepārsniegs 9,1%.

Nodokļi būs lielāki

Nākamgad paredzētais budžeta ieņēmumu palielinājums ir 114,215 milj. eiro. Gruzdošākais jautājums bija par plānotajiem nodokļu ieņēmumiem. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu prognoze nākamajam gadam ir 5895,8 milj. eiro, kas ir par 27,9% lielāka par plānotajiem 5578,4 milj. eiro šogad. Šo nodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošinās paaugstinātās akcīzes nodokļa likmes (degvielai, tabakai, alkoholam), ieviešot jaunu – solidaritātes nodokli algām, kas lielākas par 48,6 tūkst. eiro gadā (nodokļa likme ir valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērā – 34,09%), kā arī atceļot atvieglojumus par darbspējīgiem ģimenes locekļiem, tāpat ar pievienotās vērtības nodokli apliekot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumus un kultūras izklaides komercpakalpojumus. Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins DB stāsta, ka nodokļu ieņēmumu kāpums saistīts ar netiešiem nodokļiem, pamatā – akcīzes nodokļa palielināšanu naftas produktiem, alkoholam un tabakai. «Akcīzes celšana alkoholam ir ilgs darbs un tiek piemērots pakāpeniski, turpretī akcīzes kāpums naftas produktiem notiek patērētājam draudzīgā brīdī, kad pamatcenas kritušās. Tāpat tas liek aizdomāties par dabai draudzīgāka automobiļa izvēli,» klāsta I. Šņucins.

Jautāts par iespējamo akcīzi vai kādu speciālu nodokli nākotnē cukuram un sālim, J. Šņucins neslēpj, ka arī par to notiek debates, pat izveidota darba grupa ar atsevišķu ministriju pārstāvjiem. Taču te jāvienojas par vairākiem jautājumiem. Proti, vai tiešām tiks panākts vēlamais efekts veselības aprūpē? Kā tas ietekmēs mūsu uzņēmējus, vietējo tirgu, vēl ir administrēšanas jautājums. Tas tomēr ir plašs produktu profils atšķirībā no naftas produktiem vai cigaretēm, kas ir salīdzinoši šaura grupa.

Finanšu ministrija gan atgādināja, ka valdība ir pieņēmusi lēmumu kompensēt IIN likmes nesamazināšanu ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu no 75 līdz 85 eiro. Panākta vienošanās nākamajā gadā palielināt arī minimālo algu no 360 eiro līdz 370 eiro. Kamēr Finanšu ministrija uzskata, ka likumprojekts par valsts budžetu 2016. gadam atbilst ekonomiskajai un ģeopolitiskajai situācijai, kā arī atrisina virkni problēmu, LDDK uzsver, ka privātajā sektorā liela daļa strādā regresīvā nodokļu sistēmā.

Kritizē jaunievedumu

Finanšu ministrija pamatīgu kritikas devu no uzņēmējiem saņēma par solidaritātes nodokļa ieviešanu. «Pamatā uzņēmēju iebildumi balstīti uz vienu nodokli, proti, solidaritātes nodokli. Attiecībā uz akcīzēm vai PVN pretrunas nemanīju. Arī par diferencēto neapliekamo minimumu bija iebildumi, taču te LDDK nonāk pretrunā pati ar sevi. Ir zināms, ka Latvijā ir lielāks gada nodokļu slogs nekā pārējās Baltijas valstīs – to veido neapliekamais minimums, kas ir būtiski mazāks. To paceļot, šo problēmu būtībā atrisinām. Vienlaikus jāuzsver, ka mums ir augstāki atvieglojumi par apgādājamajiem,» norāda I. Sņucins. Viņam gan oponē uzņēmēju abu lielāko organizāciju LDDK un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāji, kas neatbalsta ne tikai solidaritātes nodokli, kas «sitīs» godīgos uzņēmumus, kuri legāli maksā saviem augstākā līmeņa menedžeriem un speciālistiem lielas algas, bet arī iebilst pret solījumu – darbaspēka nodokļu likmes nesamazināšanu.

«Mūsu problēma ir tā, ka tiek piemērota visaugstākā likme. Tā visnegatīvāk iedarbojas uz tiem, kuri legāli maksā vidēji lielas un lielas algas. Turpretī neapliekamo minimumu un atvieglojumu funkcija ir veikt netiešo progresivitāti. Bet neapliekamais minimums diemžēl nerisina nevienlīdzības problēmas, tās risina atvieglojumi par apgādībā esošu personu. Sabiedrības nabadzības problēma slēpjas riska grupās – viena vecāka ģimenēs un daudzbērnu ģimenēs jeb apgādnieku un apgādājamo skaita attiecībās,» pamatotās pārdomās ieslīgst LDDK sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns, piebilstot, ka neapliekamā minimuma apmēru, jo īpaši ar Igauniju, vieglprātīgi nevar samērot, jo aprēķina un pielāgošanas sistēmās ir būtiskas atšķirības. P. Leiškalns zina stāstīt, ka igauņiem nākamā gada budžeta ieņēmumi plānoti 8,9 mljrd. eiro apmērā. Uz vienu iedzīvotāju igauņiem ir ievērojami lielāks ieņēmumu budžets nekā Latvijā. «Tur jau ļoti sen ir zemāki darba nodokļi un ir lētāk maksāt lielas algas. Ja pie mums nodokļu likmes ir pārāk augstas, ko darām? Daļu algas maksājam oficiāli, bet pārējo – uz rokas. Strādājam regresīvā nodokļu sistēmā, turklāt strauji pazeminās legālo darba algu maksātāju konkurētspēja. Būtu tieši maksimāli jāatvieglo vidējo un lielo algu izmaksas,» pasvītro P. Leiškalns.

Par 180 milj. vairāk

Nākamā gada valsts budžetā izdevumi būs par 183,193 milj. eiro lielāki, nekā tie paredzēti 2015. gadam. Nākamā gada prioritātes ir: aizsardzība, iekšlietas, veselības aprūpe un izglītība. Izstrādājot budžeta izdevumu sadaļu, valdība nolēma pārskatīt iepriekšējos gados piešķirto finansējumu un rast iespēju samazināt nozarēm piešķirto finansējumu 3% apmērā. Tiesa, ne visas nozares pakļautas samazinājumam. Izņēmums ir, piemēram, pedagogu algas, finansējums izlīdzināšanas fondam pašvaldībā, finansējums autoceļiem. Ekonomija, kas izveidojās no 3% samazinājuma nozaru ministrijām, ir 12,4 miljoni eiro, ko paredzēts ieguldīt jauniem un neatliekamiem pasākumiem 2016. gadā prioritārajās jomās. Kopumā neatliekamo pasākumu īstenošanai piešķirtais finansējums sasniedz 122 milj. eiro, no kā lielāko daļu plānots piešķirt aizsardzības jomai.

Kauja Saeimā

Šodien finanšu ministrs Jānis Reirs parlamentā nogādās trīs līdz piecu kilogramu smago simbolisko budžeta portfeli, lai tradicionāli nodotu valdības sagatavoto nākamā gada valsts budžetu izskatīšanai Saeimā, kas pirmajā lasījumā to varētu izdarīt 5. novembrī.