Lai radītu jaunas darba vietas, pašvaldības varēs investēt infrastruktūrā un telpās; bizness ar nepacietību gaida šādu atbalstu

Nākamajos piecos gados pašvaldībām, izņemot Rīgu, kopumā būs pieejami 59 milj. eiro programmā, kuras mērķis ir palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībā. Tas varēs notikt atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām. Tā to paredz Ministru kabineta komitejas sēdē akceptētā programma, ko šodien paredzēts izskatīt valdībā. MK noteikumu projekts paredz investīciju rezultātā līdz 2023. gada 31. decembrim radīt 1066 jaunas darba vietas un palielināt privātās investīcijas reģionos vismaz 64,9 milj. eiro apmērā. Vienlaikus tiek plānots, ka vismaz 204 komersanti gūs labumu no investīcijām infrastruktūrā. Sasniegtās vērtības atspoguļos investīciju ietekmi visā Latvijas teritorijā.

Reaģēs uz pieprasījumu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka projektu priekšatlase sāksies šī gada beigās, bet iesniegšana – nākošā gada pirmā ceturkšņa beigās vai otrā ceturkšņa sākumā. Lai attiecīgā programma varētu sākt darboties, tā vēl ir jāakceptē Ministru kabinetā. DB jau rakstījis, ka jaunajā 2014.–2020. gada ES plānošanas periodā būs citāda kārtība. Proti, lai pašvaldība varētu pretendēt uz ES struktūrfondu atbalstu, vispirms būs vajadzīgs uzņēmēja pieprasījums, kas apstiprināts ar nodomu protokolu vai sadarbības līgumu par konkrētā investora gatavību ieguldīt naudu jauna projekta realizācijā vai esošās ražotnes paplašināšanā un tāpēc ir nepieciešama infrastruktūra. Tas arī būs pamats tehniskā projekta izstrādei un vienlaikus tā iesniegšanai, lai tas saņemtu ES struktūrfondu līdzfinansējumu. Tādējādi iecerēts, ka pašvaldības nevis autonomi centīsies uzminēt, kurā vietā būtu nepieciešami ieguldījumi infrastruktūrā, lai veicinātu uzņēmējdarbību savā teritorijā, bet gan reaģēs uz uzņēmēju pieprasījumu.

Līdz 3 milj. eiro

Paredzēts, ka projektus VARAM savas infrastruktūras sakārtošanai iesniegs pašvaldības. Viena pašvaldība var pretendēt maksimums uz trīs miljonu eiro lielu finansējumu. «Bet būtisks nosacījums ir sadarbība ar mazajiem un vidējiem komersantiem. Pamatā tiks vērtēti divi kritēriji, kas ir jaunradītās darba vietas un piesaistītās privātās investīcijas. Jo ietilpīgākus projektus pašvaldības iesniegs, jo vairāk komersantu tām nepieciešams. Arī mazākus projektus varam atbalstīt, taču arī finansējuma apjoms būs proporcionāli mazāks. Skaidrs, ka programma veiksmīgāk realizēsies industriālās teritorijās, kur komersantu ir vairāk,» skaidro VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits. Programmā plānots sakārtot gan komunikācijas, gan teritorijas zemes, kas ir pašvaldību īpašumā. Te iekļaujas arī jaunu ēku būvniecība un esošo ēku rekonstrukcija ar nosacījumu, ka tās jānodod nomā komersantiem. Savukārt jaunas darba vietas veidos komersanti. Piemēram, ja uzņēmumam ir nepieciešams elektrības pieslēgums, tad jaunas iekārtas uzstādīšana garantēs jaunu darba vietu cilvēkam, kas ar to strādās vai arī lietos.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji pozitīvi vērtēja piedāvāto programmu, kur pašvaldībām valsts iedod instrumentu investoru piesaistei. Tiek uzsvērts, ka līdz šim tikai Ventspilī investoriem ticis piedāvāts tik augsts servisa līmenis – visa infrastruktūra un arī nepieciešamās ražošanas telpas, bet turpmāk šādu iespēju ar šīs programmas palīdzību varēs piedāvāt arī citas pašvaldības. Tiek lēsts, ka ieguvējas būs tās pašvaldības, kuras jau pašlaik aktīvi strādā ar uzņēmējiem un būs gatavas startēt ar saviem projektiem, tiklīdz atskanēs starta šāviens. Interesanti, ka daži no aptaujātajiem uzņēmējiem atzina, ka atvēlētais finansējums – 59 milj. eiro – pirmajā brīdī šķiet liels, tomēr, parēķinot to pašvaldību skaitu, kuras uz šī līdzfinansējuma daļu varētu pretendēt, tas var būt par maz, lai apmierinātu visu vēlmes un ieceres. Tomēr, neraugoties uz minēto, šī programma tiek uzskatīta par labāko iespēju jaunu darba vietu radīšanai un līdz ar to arī pašvaldību ienākumu papildināšanai. Daži aptaujātie uzskata, ka šādas atbalsta programmas iedzīvināšana ir nedaudz nokavēta. «Labāk vēlāk, kā nekad,» tā situāciju vērtē Latvijas Komercbanku asociācijas padomnieks Kazimirs Šļakota. Viņš norāda, ka svarīgākais jautājums tomēr būs par uzraudzību, kas notiek ar izveidoto infrastruktūru, kā arī, kādu atdevi dod šādas investīcijas.

Gaida startu

«Tas ir labs atbalsts uzņēmējiem, ja pašvaldībai tiek doti finanšu resursi biznesam nepieciešamās infrastruktūras izveidei vai uzlabošanai,» savu pozīciju skaidro SIA Stiga RM valdes loceklis Andris Ramoliņš. Viņš norāda, ka saplākšņa ražotnes reanimācijā uzņēmums jau ir ieguldījis daudzus simtus tūkstošus eiro. «Investējām un ieguldīsim vēl, un ceram, ka Kuldīgas pašvaldība iegūs naudu no minētās programmas ražotnei nepieciešamo pievadceļu sakārtošanā,» norāda A. Ramoliņš. Līdzīgu viedokli pauda arī citi uzņēmēji, norādot, ka šāds atbalsts būtiski samazina uzņēmējiem nepieciešamo investīciju apmēru esošo ražotņu paplašināšanā un, vēl jo vairāk, jaunu būvniecībā. «Tā ir iespēja pašvaldībām piesaistīt investorus un radīt jaunas darba vietas, savukārt uzņēmējiem – samazināt savas investīcijas jaunu ražotņu izveidē vai esošo paplašināšanā,» tā Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņš prognozē, ka šīs programmas iespējas ieguldījumi (atkarībā no reģiona) būtu ne tikai metālapstrādē un mašīnbūvē, un arī citās apstrādes rūpniecības nozarēs, bet jo īpaši kokrūpniecībā.

Zemnieku jautājums

Ministru kabineta komitejas sēdē Finanšu ministrija (FM) rosināja no spēles izslēgt zvejnieku un zemnieku saimniecības, pretējā gadījumā pastāvot risks par vienām un tām pašām aktivitātēm samaksāt dubultā. Šajā sakarā FM iebildes klātesošajos raisīja neizpratni. «Vai tad zemnieks laukos nav uzņēmējs? Kas tad viņš ir?» retoriski jautāja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Arī premjerministre Laimdota Straujuma norādīja, ka lauksaimnieks ir uzņēmējs. Savukārt ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka pašvaldībām pašām būtu jāizlemj, kurus uzņēmumus tās vēlas atbalstīt. FM bažas raisa dublēšanās risks ar Zemkopības ministrijas paspārnē esošo Lauku atbalsta programmu, kā rezultātā uzņēmējs varētu saņemt dubultu finansējumu par vienām un tām pašām aktivitātēm. Šādas iebildes VARAM skatījumā neiztur kritiku, jo ministrija, pirms piešķirt atbalstu, sola rūpīgi vērtēt pašvaldību attīstības programmas. Arī D. Reizniece-Ozola norādīja, ka risinājums ir sekot līdzi finansējamajiem projektiem. VARAM neuzskata par pareizu pielietot diskriminējošu attieksmi pret kādu konkrētu sektoru. «Esam gatavi novērst risku ar pašvaldību attīstības programmu atlases palīdzību un ļaut pašvaldībām pašām izvērtēt atbalstāmos projektus, vai finansējums piešķirams lauksaimniecības uzņēmumam vai citam sektoram,» norāda R. Bremšmits.