Ar inovāciju konferenci Lisabonā ES mēģina digitālās inovācijas padarīt par Eiropas ekonomiskās izaugsmes dzinuli

Emocijas atpazīstoši un runājoši roboti, sensori smadzeņu sūtīto signālu novadīšanai uz mākslīgajām ekstremitātēm, mākslīgā ožas sistēma, caur internetu savienotas iekārtas un ar neparastām spējām apveltīti materiāli – šīs ir tikai dažas no lietām, ko šonedēļ pētniecības institūti un uzņēmumi izrādīja Eiropas Savienības informācijas tehnoloģiju un inovāciju konferencē ICT 2015 – Innovate, Connect, Transform. Tomēr Portugāles galvaspilsētā Lisabonā notikušajā trīs dienu pasākumā, kurā pulcējās septiņi tūkstoši nozares gaišāko prātu, lepnums par gandrīz 150 stendos redzamajiem eiropiešu sasniegumiem mijās ar bažām par «vecās pasaules» konkurētspēju globālā mērogā un ierastās labklājības nosargāšanu.

Teju pār katra augsta līmeņa runātāja lūpām izskanēja frāze, ka inovācijas ir viens no galvenajiem instrumentiem ES ekonomikas izaugsmes veicināšanā. «Ja Eiropa grib būt ekonomiski konkurētspējīga, tai jāveicina inovācijas. Tādēļ mums jāattīsta vienots digitālais tirgus,» atklāšanas runā mudināja digitālās ekonomikas un sabiedrības komisārs Ginters Otingers, piebilstot, ka tos, kuri «rīkojas par vēlu, tirgus soda».

Maz taustāmu lietu

Rosība Lisabonas Kongresu centrā visas trīs dienas atgādināja skudrupūzni, jo īpaši tā dēvētajās kontaktu veidošanas telpās. Un kā nu ne – privātās un publiskās partnerības projektos ieguldīti miljoniem eiro. Tomēr sarunās ar cilvēkiem stendos nepamet sajūta, ka kaut kas īsti nav kārtībā. Lūk, viens pētniecības institūts jau trešo gadu pēta iespēju mērīt sirds ritmu ar kreklā ieaustiem sensoriem un pārraidīt datus uz datoru. Iztērēti 4,5 miljoni eiro, taču lietojama produkta vēl nav un pagaidām neesot arī intereses no ražotājiem. Ironiski, bet tirgū līdzīgi produkti jau ir kādu laiku un šis 2013.gadā, iespējams, inovatīvais priekšlikums, jau izskatās novecojis.

Arī citos stendos var redzēt pamatīgu zinātniskā darba ieguldījumu. Ir mēģinājumi uztaisīt mākslīgo ožas sistēmu, kas līdz šim cilvēcei nav izdevies. Ir pētījumi ar ultraskaņām, smadzeņu izpēte, viedās acis, fotoni un sinhroni strādājoši mehānismi. Taču, tiklīdz runa nonāk līdz reāliem, aptaustāmiem produktiem, tā pētnieki rausta plecus. Viņi sava projekta ietvaros nedrīkstot nodarboties ar idejas komercializēšanu.

Pie dažiem stendiem rodas iespaids, ka nauda vienkārši tiek «apgūta» ilgtermiņa projektos, nedomājot, vai galā iznāks cilvēkiem noderīga prece. Ar viedtālruni vadāmas spēļu lidmašīnas vai ļoti dārgas autonomas zemūdens okeāna dzīļu izpētei šķiet vājš mierinājums. ES inovāciju politikas kritiķi jau sen norādījuši uz šo nespēju pārvērst izgudrojumus reālos produktos, kā arī ļoti ilgo un smagnējo procesu līdz ražošanai.

Jauns sākums?

Ar izstādi iecerēts šo kļūmi labot. Zālē spietojošie ražošanas un investīciju uzņēmumu pārstāvji apliecina, ka atraduši interesantas idejas, kuras būtu vērts attīstīt, un vēlas tās pārvērst produktos. Dzirdama arī interese par Rīgas Tehniskās universitātes stendā redzamajiem braukājošajiem robotiem. Kas no tā sanāks, protams, vēl pāragri prognozēt. Bažas par to, vai ar līdzšinējo pieeju izdosies kļūt par pasaules inovāciju flagmani, sarunā ar žurnālistiem netieši apstiprina arī Eiropas Komisijas vecākais padomnieks investīciju jautājumos Roberts Madelins. «ES mēģina neriskēt, lai nezaudētu publiskā sektora naudu, kas ieguldīta šajos projektos. ASV ir lielāks uzsvars uz konkurenci, daudzi uzņēmumi mēģina, bet lielākajai daļai neizdodas un viņi zaudē visu. Taču tie, kuriem izdodas, nodrošina straujāku izaugsmi. Eiropa vēlas vispirms nodrošināt pamatlietas un tikai tad mest lielākas summas riskantākos projektos ar lielāku potenciālu tikt pie revolucionārām inovācijām,» klāsta padomnieks, uzsverot, ka riskantāku projektu atbalstīšanai vajag vairāk brīvu līdzekļu.

Tuvāk tautai

Konferences diskusiju zālēs dominē tādi vidusmēra cilvēkam «smagi» termini kā digitālais vienotais tirgus, 5G mobilais tīkls, datu aizsardzība, «lielie dati» jeb milzīga datu apjoma apstrāde un inovācijas. Tomēr var just vēlmi padarīto izrādīt potenciālajiem patērētājiem. Agrāk šāda veida izstādes vairāk bija orientētas uz nozares speciālistiem, bet šogad tā dodas pie tautas. Lisabonas centrā ir uzstādīts neliels paviljons, kurā ikviens interesents var apskatīt piecus ES finansētos projektus. Tie nav kolorītākie no visiem, taču sniedz cilvēkiem ieskatu, kādā virzienā strādā eiropiešu pētnieki. Šeit apskatāmi sasniegumi «supermateriāla» grafēna pētniecībā, efektīva ūdens izmantošanas sistēma un robotizēts gids, kas braukā pa Praça do Comércio laukumu un piedāvājas izvadāt ekskursantus pa pilsētu.

Lisabonā sabraukušie speciālisti patiešām cenšas padarīt savus projektus redzamus pārējai Eiropai, un ne tikai tai. Viens no jaunajiem uzstādījumiem ir veidot kopuzņēmumus ar Ķīnas, Japānas, Dienvidkorejas un Brazīlijas kompānijām, lai tādējādi iekļūtu šajos tirgos un attīstītos kopā ar straujāk augošiem tirgiem. Tādēļ konferencē aktīvi rosās dažādas sadarbības veicināšanas organizācijas ar Āzijas valstīm un netrūkst austrumzemju pārstāvju. Atliek vien skatīties, kas no šīm inovācijām izaugs patiesi veiksmīgos un vajadzīgos produktos.