No klusākām lidmašīnām līdz robotiem fermeriem – Eiropas Savienība sola naudu pētniekiem par visu veidu inovatīviem risinājumiem

Oktobra vidū Eiropas Komisijas izziņotā ES pētniecības un inovācijas finansēšanas pamatprogramma Apvārsnis 2020 (Horizon 2020), kas paredz nākamajos divos gados ieguldīt gandrīz 16 miljardus eiro konkurētspējas, pētniecības un inovāciju veicināšanā, nedēļu vēlāk Lisabonas Kongresu centra auditorijās un gaiteņos bija viena no karstākajām tēmām. Kā nu ne, ES informācijas tehnoloģiju un inovāciju konferencē ICT 2015 – Innovate, Connect, Transform apgrozījās cilvēki, kurus vistiešākajā veidā skars dāsnākais pētniecības un inovāciju finansējums bloka vēsturē.

Par Apvārsni 2020 runāja daudz, visvairāk sakāmā bija EK Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta vadītāja vietniekam Zoranam Stančičam, kurš klātesošos iepazīstināja ar izvērstu finansējuma plānu. Tas paredz līdz 2020. gadam pētniecības un inovāciju veicināšanā ieguldīt 77 miljardus eiro, kas ir par 27% vairāk, nekā laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam. Galvenie mērķi ir stāties pretī ekonomiskajai krīzei, veidojot jaunas darbavietas, un veicināt tautsaimniecības izaugsmi, gādāt par tīrāku un patīkamāku vidi, kā arī nostiprināt ES pozīcijas globālajā izpētes, inovāciju un tehnoloģiju tirgū.

Kā dzīvosim 2020. gadā

Līdzekļi saskaldīti daudzās kategorijās un dod visnotaļ precīzu ieskatu, kāda veida inovācijas tuvākajā piecgadē varam sagaidīt no ES izpētes centriem un privātuzņēmumiem. Starp desmitiem tradicionālu sfēru, kā pētījumu infrastruktūras uzlabojumi un viena miljarda eiro atbalsts rūpniecības modernizācijai, ir vairākas intriģējošas un arī dīvainas tēmas.

Viena no tādām ir Eiropas atvērtais zinātnes mākonis pētījumiem – pilotprojekts, kura mērķis ir dot eiropiešu zinātniekiem brīvu piekļuvi kolēģu darbiem, zinātniskiem datiem un datu analīzes servisiem.

206 miljoni eiro tiks atvēlēti pētījumiem, kā uzbūvēt energoefektīvākas mājas un sabiedriskās ēkas un kā tās efektīvāk apsildīt vai atvēsināt. Tas tiek darīts, lai samazinātu nemitīgi pieaugošo energoresursu patēriņu un tādējādi mazinātu atkarību no izejvielu piegādātājiem. Ne mazāk izaicinošs uzdevums nākamajai piecgadei ir atrast efektīvākus materiālus elektroenerģijas uzglabāšanai, lai aizvien vairāk ēku varētu apgādāt sevi ar elektrību, kas iegūta no alternatīviem avotiem, kā saule vai vējš.

Sadarboties, ne cīnīties

Pēc vairākiem nesekmīgiem mēģinājumiem pašiem uzbūvēt rīcībspējīgu cilvēkveidīgu robotu, eiropieši beidzot nolēmuši mesties kopā ar nāciju, kas robotu izgatavošanā tikusi tālāk par visiem – japāņiem. Apvārsnis 2020 paredzēts piešķirt līdzekļus ES un Japānas kopīgiem projektiem cilvēkveidīgu robotu izstrādē; primārā interešu sfēra ir mehāniski palīgi vecajiem ļaudīm. Strauji novecojošās populācijas dēļ šī tēma ir aktuāla abām pusēm.

Pirmoreiz atsevišķi izdalīti lielie dati jeb milzīga informācijas daudzuma pārraidīšana. Tās attīstīšanai atvēlēts pusmiljards eiro. Šī programma varētu atraut vaļā ierūsējušās slūžas e-veselības sistēmas sakārtošanai, jo lielie dati nozīmē ne vien ātru milzīga informācijas apjoma nogādi no vienas vietas citā, bet arī to apstrādi un izanalizēšanu.

Telekomunikāciju jomā nākamās lielās sacīkstes ir par 5G tīkla ieviešanu. Šim projektam nauda netiek žēlota – atvēlēti 700 miljoni eiro, tādēļ Eiropai ir ļoti labas izredzes būt par līderiem jaunās tehnoloģijas ieviešanā. Tomēr arī šajā jomā vecā pasaule labprāt grib strādāt roku rokā ar partneriem no Āzijas, lai radītu vienotu standartu un ātrāk tiktu pie piektās paaudzes tīkla. 80 miljoni eiro atvēlēti videi draudzīgu un gudru transporta risinājumu ieviešanā. Programmā nauda tiks piešķirta pētījumiem, kas palīdzēs samazināt vides piesārņojumu un ļaus padarīt klusāku lidmašīnu pacelšanos.

Fermas bez cilvēkiem

Dīvainajām tēmām var pieskaitīt bišu dzīves uzlabošanas projektus. Pētniekiem būs pieejami līdz 4,5 miljoni eiro, lai saprastu, kā pasargāt medus vācējas no agroķīmisko vielu kokteiļa, kas gāžas pār lauksaimniecības zemēm. Tiks atbalstīti arī pētījumi par bišu veselību un turēšanu. Fantastikas filmu cienīgas idejas varētu izrietēt no moderno tehnoloģiju pilsētu programmas, kas paredz pārvērst urbāno vidi zinātniskos spēļu laukumos, kuros veikt zinātniskos eksperimentus. EK pārstāvji pat izteikušies, ka vēlas, lai zinātnieki «sadarbojas un eksperimentē, un pārvērš pilsētas dzīvās laboratorijās, kur pārbaudīt autonomos transporta līdzekļus, tādējādi uzlabojot to drošību un samazinot enerģijas patēriņu».

Šajā pašā kategorijā ietilpst «kiborgu fermas» jeb lauku saimniecības, kuras apstrādā autonomas mašīnas. Tā ES cer būtiski samazināt ražošanas izmaksas un ar savu lauksaimniecības produkciju sekmīgāk konkurēt globālā tirgū.

Vēl nesen virtuālā realitāte asociējās vienīgi ar izklaidi, bet nākamajā piecgadē papildinātās un virtuālās realitātes sistēmu pilnveidošana būs viena no ES prioritātēm. Sākotnēji uzsvars tiks likts uz medicīniskiem nolūkiem, piemēram, terapiju iz- strādi pacientiem, kuri atgūstas pēc sirdstriekas. Vēlāk tai paredzēts plašāks pielietojums.