Konkurences sargi paliek bažīgi
Rīgas pašvaldība noliedz, ka būtu zinājusi par uzņēmuma SIA Rīgas taksometru satiksme dibināšanu; nozare un konkurences uzraugi pauž bažas
Rīgas vicemērs Andris Ameriks to, ka Rīgas pašvaldībai pietuvināts uzņēmums, iespējams, gatavojas iesaistīties taksometru nozarē, dēvē par murgiem. Viņš DB uzsvēra, ka nevienam uzņēmumam nav nekādas politiskas aizmugures un par citu partiju biedru un uzņēmumu plāniem viņam nav nekādas informācijas. SIA Rīgas karte valdes locekli Aleksandru Brandavu viņš pēdējo reizi saticis aptuveni pirms pusgada.
Savukārt par Rīgas taksometru satiksmes dibināšanu viņš uzzinājis no publikācijas DB (19.05.2016.). DB jau rakstīja, ka šī gada martā reģistrēts uzņēmums Rīgas taksometru satiksme, kura vienīgais īpašnieks ir SIA B-Bus. B-Bus saimnieko pilnsabiedrībā Rīgas mikroautobusu satiksme, kurai pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme piešķīris monopoltiesības pasažieru pārvadājumiem ar mikroautobusiem galvaspilsētā. Pilnsabiedrību veido divas kompānijas – B-Bus un SIA FPK, kuras vienīgais īpašnieks arī ir B-Bus.
Vieš satraukumu
«Mūsu bažas sakrīt ar DB rakstā paustajām,» norāda Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks, komentējot iespēju, ka Rīgas pašvaldībai pietuvināts uzņēmums varētu ienākt taksometru biznesā galvaspilsētā. Pēc viņa teiktā, tādējādi tiktu pārdalīts tirgus, izmantojot administratīvās metodes. Uz to, ka šis scenārijs varētu būt reāls, vedinot domāt, piemēram, Rīgas domes ierosinājumi Satiksmes ministrijai nozares sakārtošanai.
«Viens no tiem ir taksometru stāvvietu izsole. Otrs – Rīgas taksometru satiksmes nodibināšana, kas ļoti līdzinās veidam, kā pasažieru pārvadājumu tirgū savulaik ienāca Rīgas mikroautobusu satiksme. LPPA ir bažas, ka Rīgas taksometru satiksme vietas došanai tirgū varētu tikt izmantotas administratīvas metodes,» norāda I. Ošenieks. Pēc viņa teiktā, lai nostiprinātos tirgū, pat nebūtu nepieciešams mainīt likumdošanu, bet, piemēram, būtu jāizturas pret šo spēlētāju līdzīgi kā Rīgas domes kontrolējošās institūcijas, saudzējot Rīgas mikroautobusu satiksmi un atsevišķus taksometru pakalpojumu sniedzējus Rīgā, pievēršot acis uz sniegto pakalpojumu kvalitāti, pārkāpumiem.
«Rīgas dome gan licences kartītes taksometriem izsniedz, taču pat nepārliecinās, kāds ir bijis šo kompāniju nodokļu nomaksas apjoms iepriekšējā darbības periodā. Tāpat Vecrīgā joprojām pakalpojumus sniedz kompānijas, kas to nedrīkstētu tur darīt, un šie taksometri arī nereti stāv «zem zīmes», bet pašvaldības policija to ignorē. Iemesli, kāpēc šie satiksmes noteikumu un godprātīgas klientu apkalpošanas pārkāpēji netiek kontrolēti, gan nav saprotams, jo jau šobrīd Rīgas dome un pašvaldības policija varētu ieviest kārtību, ja vien to vēlētos. Līdz ar to var piekrist citu paustajam, ka, piemēram, Rīgas taksometru satiksme varētu ienākt tirgū ar lozungu sakārtot taksometru jomu, kurā valda bardaks,» saka I. Ošenieks.
A. Ameriks nozares spēlētāju paustās bažas, ka Rīgas taksometru satiksmei varētu būt Rīgas domes politiskais atbalsts, sauc par baumām, jo šāds atbalsts nemaz neesot iespējams.
Sargi saausās
Ziņas par iespējamu pašvaldības netiešu līdzdalību jaunā uzņēmuma radīšanā likusi saausīties arī konkurences sargsuņiem. Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama DB asi norāda: ja izrādīsies taisnība, ka Rīgas pašvaldība kaut arī netieši būs iesaistīta, tas nav pieļaujami un tādējādi tiks kropļota konkurence taksometru tirgū. Viņa arī bilst, ka ir bijuši vairāki gadījumi, kad caur saistošajiem noteikumiem pašvaldība mēģina radīt priekšroku kādam tirgus spēlētājam. «Konkurences padome noteikti sekos līdzi šim gadījumam un, ja būs nepieciešamība, arī iesaistīsies,» stingri norāda S. Ābrama.
Citi risinājumi
LPPA gan redz citus risinājumus nozarē samilzušajām problēmām. Viens no tiem ir noteikta maksājuma tā saucamās patentmaksas veikšana pirms pakalpojumu sniegšanas sākuma, lai nevarētu pilnībā izvairīties no nodokļu maksāšanas. Otrs – taksometru vadītāju reģistrācija vai licencēšana, lai izskaustu patlaban pastāvošo problēmu, ka vadītājs nezina valsts valodu. Pēc asociācijas vadītāja teiktā ir arī citas nopietnas bažas par iespējamiem riskiem nozarei.
Proti, ja Latvijā atļaus sniegt taksometru pakalpojumus privātpersonām ar «baltajiem» numuriem vai tā saucamo izmaksu dalīšanu, tad taksometru nozari varēšot vērt ciet. Citiem vārdiem sakot, nebūšot jēgas reģistrēt uzņēmumu, ja taksometru pakalpojumus varēs sniegt bez licences kartiņas un ar «balto» numuru. Jāatgādina, ka Satiksmes ministrija šobrīd ar ministrijām un sociālajiem partneriem saskaņo informatīvo ziņojumu par tiesisko regulējumu pasažieru pārvadājumiem ar taksometriem un priekšlikumiem nozares pilnveidošanai. Maijā tas tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.
DB jau vairākkārt ir rakstījis, ka taksometru nozarē valda liela konkurence un nesakārtotība. Jaunākais apliecinājums tam ir viena no tirgus spēlētāja Lady Taxi paziņojums par pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu. Kompānijas vadība ir padevusies, norādot, ka nespēj darboties tirgū, kurā nevar prognozēt likumdošanas izmaiņas, nodrošināt taksometru drošību utt.
No uzņēmuma valdes locekļa Normunda Apiņa teiktā aģentūrai LETA nojaušams, ka kompānijai ir problēmas ar autoparku: «Uzņēmums šobrīd strādā pie jauna piegādātāja piesaistīšanas. Tas prasīs laiku. Ja jūs zināt komersantus, kas var īstermiņā vai ilgtermiņā piedāvāt pieklājīgu transportu uz abpusēji izdevīgiem noteikumiem, lūdzam ar mums sazināties. Mums noteikti izdosies un mēs atgriezīsimies jaunā veidolā,» norāda N. Apinis.