Uz zemo likmju fona lielie izaicinājumi ir dzīvības apdrošinātājiem

Eiropas Centrālā banka (ECB) jau kādu laiku īsteno negatīvu depozītu likmju politiku, un šāda situācija dziļāk mīnusos liek slīdēt arvien vairāk vecā kontinenta valdību un arī uzņēmumu obligāciju ienesīgumam. Par šādu ainu sevišķi noraizējušies ir dzīvības apdrošinātāji, kas mēdz ieguldīt drošos, gara termiņa prasījuma vērtspapīros. Tādējādi, jo ilgāk negatīvu laikmets turpināsies, jo grūtāki laiki būs apdrošinātājiem, kuriem var būt sarežģījumi nodrošināt agrāk garantēto ienesīgumu. Tāpat zemu likmju laikmetā var sašķobīties patērētāju vēlme veidot jebkādus uzkrājumus. Jāpiebilst, ka ar negatīvām likmēm šobrīd eksperimentē arī Šveices, Zviedrijas, Dānijas un Japānas centrālās bankas.

Zema atdeve

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) vadītājs Jānis Abāšins atklāj, ka atdeve investīcijām ir zema, pat ļoti zema, jo apdrošinātāju ieguldījumu struktūra ir ļoti konservatīva. Būtībā atdeve esot faktiski vienāda ar vadošo banku depozītu likmēm vai nedaudz virs tām. Vecās obligācijas un ilgtermiņa ieguldījumi obligācijās ienesīgumu gan nedaudz palielinot.

LAA vadītājs uzsver, ka zemo likmju ietekme uz riska apdrošinātājiem esot minimāla, jo tie jau 5 līdz 10 gadus nepaļaujas uz investīciju atdevi un cenšas strādāt ar peļņu no pamatdarbības. Savukārt dzīvības apdrošinātājiem riski šajā ziņā jau esot nozīmīgāki. «Īpaši, ja spēkā vēl ir vecāki līgumi, kur garantētā likme ir, piemēram, 2%, bet reālā investīciju atdeve ir mazāka par 1%. Līdz ar to šādos gadījumos apdrošinātājs ir spiests šo starpību kompensēt. Dzīvības apdrošinātāji ir centušies mazināt savu atkarību no investīciju rezultātiem, samazinot garantētās atdeves līgumu īpatsvaru savos portfeļos un vienlaikus palielinot to līgumu īpatsvaru, kuros klienta ieguvums ir atkarīgs no tirgus svārstībām. Domāju, ka situācija izaicinošāka varētu būt vecajiem Rietumeiropas apdrošinātājiem, jo tur līgumi ar garantētām atdevēm tika slēgti uz ļoti gariem periodiem, arī uz 30–40 gadiem. Rietumeiropas iedzīvotāji ir tālredzīgāki – pieraduši uzkrāt. Latvijā un Baltijā dzīvības apdrošinātājiem situācija, pateicoties mūsu tuvredzībai un īsajai apdrošināšanas vēsturei, noteikti ir mazāk izaicinoša,» norāda J. Abāšins.

Vienpusēja pieeja

Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons piebilst, ka dzīvības apdrošinātājiem ir bažas, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktā refinansēšanas likme šobrīd ir pārāk zema (0,00%), kas nedod iespēju ieguldītājiem nopelnīt naudu vai atražot pievienoto vērtību aizdotajai naudai. Tāpat arī ECB banku depozīta likme ir -0,4% apmērā. «Pēdējo gadu laikā ECB ar savu monetāro politiku nav sasniegusi tās izvirzītos pamatmērķus – palielināt inflāciju un kreditēšanu. Savukārt apdrošinātāji, kas ir lielākie ilgtermiņa resursu pārvaldītāji, ir ļoti nobažījušies par šo procesu, kas nu jau ir izvērsies pārāk ilgstošs un kurš var radīt riskus apdrošinātājiem attiecībā uz ilgtermiņa uzkrājumiem un to garantētā ienesīguma nodrošināšanu, kas bija noteikts pirms aptuveni 10, 20 vai pat 30 gadiem. Tajā laikā situācija bija citādāka, jo ienesīgums bija lielāks un inflācija – augstāka. Piemēram, 2008. gada oktobrī ECB noteiktā refinansēšanas likme bija 3,75% un banku depozīta likme ECB – 3,25%,» norāda V. Gustsons.

Minētais nozares eksperts uzskata, ka ECB pašreizēja pieeja ir vienpusēja un vairāk virzīta banku interesēs. Par to liecinot fakts, ka vērā netiek ņemtas dzīvības apdrošinātāju un arī pensijas fondu intereses, kas ir otrie lielākie ilgtermiņa resursu glabātāji pasaulē (pēc dzīvības apdrošinātājiem). «Turklāt apdrošinātāji ar saviem ilgtermiņa resursiem ir galvenie tautsaimniecības finansētāji ilgtermiņā. Tā ir milzu nauda – mērāma triljonos, kas tiek novirzīta augstākas drošības finanšu instrumentos tautsaimniecībai. No lielajiem apdrošinātājiem Eiropā esmu dzirdējis ļoti nopietnus iebildumus par ECB politiku ilgtermiņā. Šī politika varbūt vairāk ir pieņemama bankām, bet ne apdrošinātājiem. Mēs kā finanšu tirgus dalībnieki esam nobažījušies par šo procesu. Ja likmes turpina samazināties un šis process ilgst vēl piecus gadus, tad, protams, apdrošinātājiem ir vēl būtiskāk jāpārskata daudzas lietas un viņi nevarēs strādāt ar tradicionālajiem uzkrājumu instrumentiem, kas līdz šim darbojušies tirgū, turklāt veiksmīgi iepriekšējo 70 gadu laikā. Runa ir par ilgtermiņa uzkrājumiem, kuros tiek nodrošināta noteikta ieguldījumu atdeve, kas parasti izteikta procentuālā līmenī – ja tie bija 4%, 3% un 2%, tad tagad tie jau ir kādi 0,5%, 0 vai pat vēl zemāki. Daudzi apdrošinātāji jau šobrīd ir pilnīgi atteikušies no tradicionālajiem ilgtermiņa uzkrājuma līgumiem ar garantēto ienesīgumu un pārgājuši uz citiem instrumentiem – uz tirgum piesaistīto polisi, kur ieguldījumu risku uzņemas pats apdrošinājuma ņēmējs. Ieguldījumi tiek veikti «pa tiešo» ieguldījumu fondos. Fondu vērtības, protams, ir svārstīgas, un tās svārstās līdzi ekonomiskajiem augšupejas un lejupslīdes cikliem, radot gan ienākumus, gan arī zaudējumus, kas klientam ne vienmēr ir saprotams,» situāciju apraksta V. Gustsons. Compensa Life Latvijas filiāles šefs arī prognozē, ka šāda ECB politika, visticamāk, vēl turpināsies, padziļinot «blakusefektu» negatīvo ietekmi uz apdrošināšanas sektoru. Šobrīd tas ir izteikti manāms attiecībā gan uz depozītiem, gan arī obligācijām, kur, piemēram, negatīvs ir pat Vācijas septiņu gadu termiņa obligāciju ienesīgums. «Tātad, iegādājoties šīs obligācijas, jūs piemaksājat par to, nevis ar to nopelnāt. Tāda ir šī brīža realitāte,» norāda V. Gustsons.

Garāki termiņi

Apdrošināšana ir viena no nozarēm, kas daudz cietusi no procentu likmju izmaiņām, stāsta arī ERGO valdes loceklis Baltijas valstīs Deniss Sazonovs. «Tā kā mēs apsaimniekojam klientu naudu ilgtermiņā, mums jārod labākie iespējamie risinājumi tās ieguldīšanai, jo tas ir viens no ienākumu avotiem. Īpaši dzīvības apdrošināšanā tas ir svarīgi, jo klientiem garantējam ienesīgumu. Vēsturiski tas bija pat 4% gadā, un, kā zināms, līgumi tika slēgti arī uz 20 līdz 30 gadiem. Vērtējot ienesīgumu, dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā tas ir krities, tomēr, tā kā investīciju horizonts te ir plašs, tad līdz šim esam spējuši nodrošināt atbilstošu investīciju atdevi. Akciju tirgos esam palielinājuši ieguldījumus, taču esam piesardzīgi, jo šiem ieguldījumiem piemīt svārstīgums,» skaidro ERGO valdes loceklis. Viņš piebilst, ka apdrošinātāji vēsturiski visvairāk iegādājušies dažādu valstu vai korporāciju vērstpapīrus, un arī šobrīd lielākā daļa ERGO investīciju tiekot novirzītas tādos aktīvos kā obligācijas. Neliels skaits darījumu ir arī ar akcijām un nekustamo īpašumu. Periodiski kompānija izmantojot arī atvasinātos finanšu instrumentus, piemēram, nākotnes līgumus (Futures) un iespēju līgumus (Options), lai nodrošinātos pret riskiem, kuri attiecīgajā brīdī kāda iemesla dēļ nav vēlami.

DB jau rakstījis – ja šobrīd ir vēlme nodrošināt daudzmaz cienīgu ienesīgumu, atliek raudzīties arvien garāka termiņa obligāciju virzienā (tas gan līdzi sev nes arī lielāku risku). Valdot šādam fonam, piemēram, AAS Baltikums Vienna Insurance Group valdes priekšsēdētājs Eduards Reinicāns informē, ka uzņēmums, lai paaugstinātu kopējo ienesīgumu no ieguldījumiem, veicis ieguldījumus parāda vērtspapīros ar garāku dzēšanas termiņu, kas piedāvā lielāku atdevi un attiecīgi tādējādi palielina pelnītspēju.