Taksometru nozarē patentmaksu grib jau no nākamā gada; grozījumi licencēšanā un citas izmaiņas prasīs vairāk laika

Astoņus mēnešus pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē Satiksmes ministrijas (SM) informatīvais ziņojums «Pasažieru pārvadājumu ar taksometriem jomas tiesiskais regulējums un priekšlikumi tās pilnveidošanai» beidzot ir nonācis līdz valdībai. Atšķirīgie iesaistīto pušu viedokļi šajā jautājumā sola spraigas diskusijas šodienas Ministru kabineta komitejas sēdē. Lai gan ir pietiekami daudz neatbildētu jautājumu, ēnu ekonomikas nomocītās nozares pārstāvji kopumā gaidāmās izmaiņas vērtē pozitīvi un aicina virzīties uz priekšu ar normatīvo aktu grozījumiem.

Uz pusi labāk

Tā kā patentmaksas ieviešana ir saistīta ar valsts budžeta paketi, tad šo t.s. nodokļa avansa ieviešanas jautājumu virzīs Finanšu ministrija (FM), un ziņojumā tas netiek detalizēti apspriests. FM rosina radīt jaunu darbaspēka nodokļu maksājuma veidu taksometriem, kas ietver gan iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tas būs fiksēts maksājums par mašīnu 286 eiro apmērā mēnesī, kas nav atkarīgs no fizisko personu skaita, kuras veic pārvadājumus ar konkrēto mašīnu.

Patentmaksas ieviešana, protams, neatrisinās visas problēmas, tomēr uzreiz uzlabos situāciju nozarē par 50%, norāda Latvijas Pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks. Šobrīd pašvaldības kā licenču izsniedzējas nav ieinteresētas skrupulozi skatīties, cik automašīnu tirgū darbojas vai kāds ir nozares pienesums valstij un pašvaldībai. Patlaban tikai pēc atskaišu iesniegšanas nākamajā gadā redzams, vai un kādus nodokļus komersants nomaksājis. Turpretī tagad nemaz nedrīkstēs sniegt pakalpojumu, ja patentmaksa nebūs nomaksāta. Līdz ar to uzņēmums būs ieinteresēts normāli strādāt, lai nodokļa izdevumus atpelnītu. Pēc viņa teiktā, nodoklis 286 eiro apmērā ir optimāls, ja mašīnu izmanto viens vai divi darbinieki.

«Līdz galam gan nav paskaidrots, kā tad īsti šis maksājums sadalīsies, kā tiks aprēķinātas slimības lapas un ikgadējie atvaļinājumi. Vai līdz ar šo tiks atcelti citi nodokļi? Ja tā, tad ir nepieciešams veikt izmaiņas virknē citu likumu. Mēs kā uzņēmums vēlamies saglabāt PVN maksātāja statusu,» uzsver Rīgas Taksometru parka (RTP) valdes priekšsēdētājs Kaspars Muižnieks.

Daudz izmaiņu

Ziņojumā cita starpā SM rosina līdzšinējā regulējuma vietā, kad pasažieru pārvadājumu ar taksometriem licencēšanu veic pašvaldības, noteikt, ka to deleģē deviņām republikas pilsētām un pieciem plānošanas reģioniem, tādējādi ievērojami samazinot taksometru jomā nodarbinātiem uzņēmējiem nepieciešamo licenču skaitu. Tāpat SM iesaka noteikt minimālās prasības taksometru pakalpojumu sniegšanā izmantotajiem transportlīdzekļiem un taksometru vadītāju kvalifikācijai. Taksometru vadītāju reģistra izveidotājs un uzturētājs varētu būt VSIA Autotransporta direkcija. Ziņojumā minēts, ka Pārresoru koordinācijas centra ieskatā būtu jāvērtē iespēja Autopārvadājumu likumā iestrādāt normu par vienotas transportlīdzekļu virsbūves krāsas izvēli Latvijas teritorijā, kā arī jāzvērtē iespēja noteikt taksometru pakalpojumu sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu maksimālo vecumu kopš transportlīdzekļa reģistrācijas piecu gadu apmērā ar maksimālo iespējamo nobraukumu vieglajiem pasažieru transportlīdzekļiem 350 tūkst. kilometru apjomā.

SM arī vēlas, lai pašvaldības kontroles dienestiem būtu tiesības apturēt taksometru uz autoceļiem, kā arī veikt kontrolpirkumus un kontrolpasūtījumus bez pašvaldības policijas līdzdalības. Ministrija rosina veikt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot dažādus soda apmērus par pārkāpumiem, veicot taksometru pakalpojumus.

Diskutēs par detaļām

Lai gan neatbildēti jautājumi ir arī SM ziņojumā ietvertajos ierosinājumos, par tiem var diskutēt jau tad, kad tiks piedāvāti konkrēti normatīvo aktu grozījumi, atzīmē I. Ošenieks. LPPA, piemēram, neredz vajadzību mainīt esošo praksi, ka tiesības apturēt transporta līdzekli ir tikai policijai. Ierosinājums par vienotu krāsojumu visiem taksometriem raisa bažas par vēlmi ierobežot brīvo tirgu. Viņaprāt, tikpat labi varētu prasīt vienādu marķējumu visām piena pakām. Pietiekot jau ar pārspīlētajām prasībām, ka informācijai par cenām vai pašvaldības ģerbonim uz taksometra jābūt konkrētā lielumā. Lai gan par to paredzamas diskusijas, LPPA nav būtiski, vai reģistrētiem vadītājiem tiek vai netiek izsniegts sertifikāts. Reģistrācija labākajā gadījumā varētu tikt uzsākta nākamā gada vidū. Tikmēr prasība noteikt maksimālo piecu gadu gadu taksometru vecumu vai maksimālo nobraukumu 350 tūkst. kilometru apjomā I. Ošenieku izbrīna. Drīzāk varētu runāt par izmešu apmēra griestiem. Savukārt Uber, Taxify un tamlīdzīgas tehnoloģijas LPPA ieskatā nav jauns biznesa veids, bet gan loģistikas pakalpojums interneta vidē, kas ir lētāk, nekā algot dispečerus. Līdz ar to šo aplikāciju piedāvātājiem būtu jāpielāgojas esošajam regulējumam un jāpiesaista tikai licencēti taksometru pakalpojumu sniedzēji.

Dalītas sajūtas

SM informatīvais ziņojums korekti atspoguļo darba grupās ieguldīto darbu un pušu viedokli par paveicamo nozares sakārtošanai, norāda taksometru nozares konsultants Jānis Naglis. Viņš vienīgi atzīmē, ka nav ievēroti Saeimas komisiju jau šī gada maijā uzdotie divu nedēļu termiņi šī ziņojuma sagatavošanai. J. Naglis cer, ka aizkavēšanās neietekmēs sagatavotā protokollēmuma izpildi. Lēmumā norādītie termiņi izmaiņu ieviešanai esot ļoti optimistiski. «Izpildot visu ziņojumā minēto, Ministru kabinets būtu izdarījis lielu darbu un faktiski sakārtojis veselas nozares darbību, novērsis ēnu ekonomikas ietekmi šajā nozarē, un ievērojami veicinājis nodokļu nomaksu. Ziņojumā iekļauta vērtīga informācija par kopbraukšanas pakalpojumu, kurā būtu jāieklausās, lai neuzkāptu uz tā paša grābekļa, uz kura kāpušas un pieļautās kļūdas jau labojušas Beļģija, Vācija, Itālija un citas Eiropas valstis,» norāda J. Naglis.

K. Muižnieks DB skaidro, ka kopumā ir atbalstāmi plānotie grozījumi, tomēr bažas rada joprojām valdošā neskaidrība, kā tiks realizētas plānotās ieceres. Viņš arī nav pārliecināts, vai, ieviešot visus priekšlikumus, tiks likvidēta nevienlīdzība starp nozares spēlētājiem un situācija var, iespējams, kļūt vēl sarežģītāka. Piemēram, nav saprotams, kāpēc jāpalielina kontroles dienesta pilnvaras. «Mēs vedam klientu un pēkšņi taksometru aptur kontroles dienests. Pasažieris tiek sabiedēts. Tāpat attiecībā uz mašīnu vecumu: pieci gadi. To, vai transportlīdzeklis var piedalīties satiksmē, nosaka Ceļu satiksmes un drošības direkcijas uzlīme logā, nevis gadu skaits. Varbūt jānosaka izmešu normas,» domās dalās RTP valdes priekšsēdētājs.