Iespējams, lai nezaudētu savu popularitāti priekšvēlēšanu laikā, Rīgas mērs Nils Ušakovs lēmis izspert laukā par galvaspilsētas satiksmi atbildīgo Vitāliju Reinbahu

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs, pret kuru jau no sākta gala iebilda Rīgas domes opozīcija – iestājoties pret viņa iecelšanu amatā un pēcāk vairākkārt prasot atstādināšanu –, līdz šim ar pozīcijas deputātu balsojuma palīdzību pie krēsla ir noturējies. Arī sabiedrībā neapmierinātība ar ceļu remontdarbiem, ielu uzturēšanu, piemēram, sniega tīrīšanu ziemā, gruzd jau ilgāku laiku. Nu Rīgas mērs N. Ušakovs savas domas ir mainījis un paziņojis par V. Reinbaha atstādināšanu no amata. Tomēr līdz galam nav skaidrs, kas domes vadītājam tik pēkšņi licis mainīt domas. Deputātu balsojums par departamenta vadītāja atbrīvošanu no amata notiks Rīgas domes sēdē 30. augustā.

Nesaprotams laiks

Lēmums par V. Reinbaha atstādināšanu no amata pieņemts pēc sanāksmes par Rīgas ielu remontdarbu gaitu, norāda N. Ušakovs. Savukārt pēc būvsezonas beigām tāpat tikšot izvērtēts arī citu departamenta darbinieku darbs. «Savukārt ar būvniekiem norit nepārtraukts un sarežģīts darbs gan par termiņiem, gan par darbu kvalitāti. Jautājumu ir daudz, tostarp departamenta darba kvalitātes dēļ, taču tie šobrīd tiek risināti,» uzsver Rīgas mērs. Uz jautājumu, kāpēc V. Reinbahs atstādināts no amata tieši šobrīd, kad līdz septembra beigām palikušas vien divas nedēļas, nevis ātrāk, ja departaments nebijis uzdevuma augstumos, N. Ušakovs bilst, ka Rīgas domes opozīcijai esot tāds darbs prasīt visus atstādināt: sākot ar V. Reinbahu un beidzot ar N. Ušakovu un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Ameriku. Jāatgādina, ka pēdējo reizi opozīcija prasīja V. Reinbaha atcelšanu no amata šā gada 6. jūlijā un skaidroja, ka rosinātais lēmums saistīts ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veikto kratīšanu Satiksmes departamentā un aizdomās turētā statusa piemērošanu departamenta Būvdarbu vadības nodaļas vadītājam Uģim Brožem. Partijas Vienotība Rīgas domes frakcijas priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte tad skaidroja, ka šādu gadījumu konstatēšana V. Reinbaha pārvaldītajā departamentā liecinot par sliktu pārvaldību, kas vairo sliktu reputāciju.

Rīgas domes opozīcijas deputāts Olafs Pulks uz jautājumu, kāpēc, pēc viņa domām, Rīgas domes vadība tieši šobrīd pieņēmusi šādu lēmumu, DB skaidro, ka Saskaņas popularitāte piedzīvo kritumu un tas var draudēt ar neiekļūšanu domē pēc pašvaldību vēlēšanām 2017. gadā. «N. Ušakovs nāca klajā ar šo paziņojumu, jo saprata, ka septembrī situācija būs ļoti traka. Viņam ir jānes pilna politiskā atbildība, jo viņš arī lēma V. Reinbahu iecelt amatā. Tomēr Rīgas mēram rūp tikai sava popularitāte. Tagad sanāk, ka līdz šim viņš nav sapratis, ka darbi ir uzsākti par vēlu un tās ir Satiksmes departamenta kļūdas. Rīga šobrīd izskatās kā pēc atomkara, un Satiksmes departamenta vaina ir milzīga,» uzsver O. Pulks. Jāpiebilst, ka uz V. Reinbahu pašu arī krīt aizdomu ēna un viņš, iespējams, figurē kādā KNAB izmeklētā lietā. Kā, neprecizējot detaļas, šā gada jūnijā DB norādīja KNAB pārstāve Laura Dūša – izmeklēšanas process turpinās.

Pa pusei pabeigts

Rīgas centra ielu ceļu remontdarbus tika solīts pabeigt līdz jaunā mācību gada sākumam 1. septembrī, kad, kā zināms, satiksmes intensitāte galvaspilsētā palielinās un ir krietni lielāka nekā vasaras laikā. Apskatot uzraktās ielas, gan nerodas pārliecība, ka visi darbi tiks pabeigti solītajā laikā. «Rīgā šovasar notiek vērienīgi ceļu remontdarbi gan, piemēram, Brīvības, gan Lāčplēša un Barona ielā. Diemžēl esam spiesti atzīt, ka Satiksmes departaments nebija uzdevumu augstumos, un atsevišķās situācijās redzam, ka darbi, tieši pateicoties departamenta aktivitātēm, ir uzsākti novēloti, nevis tā, kā bija plānots. Daudzās situācijās esam spiesti risināt problēmas, līdz ar to pieņemts lēmums par V. Reinbaha atstādināšanu no amata,» atzīmē N. Ušakovs. Līdz ar to viņš atzīst, ka ielu remontdarbi ir uzsākti novēloti, bet tādēļ neremontēt ielas pavisam vai remontus atlikt – nevarot. Tomēr pašvaldības vadība ir noskaņota diezgan pozitīvi, un N. Ušakovs paziņoja, ka nevienā no ielām būtiskas atkāpes no plānotajiem remontdarbu beigu termiņiem nav gaidāmas. Lielākā darbu daļa tiks pabeigta līdz 1. septembrim. To posmu sarakstu, kurus plānots pabeigt līdz septembra vidum, publicēs šodien, tomēr lielākoties tie ietvers nevis braucamās daļas. Jāmin, ka šodien Rīgas mērs tiksies ar tās būvkompānijas vadību, kura veic remontus Rīgas ielās, lai pārrunātu remontdarbu gaitu. Tie ir uzņēmumi Ceļu būvniecības savienība Igate, A.C.B., Roadeks, Binders, Ceļu pārvalde.

Šī gan ne tuvu nav pirmā reize, kad ceļu būves darbi galvaspilsētā nesākās līdz ar būvniecības sezonas startu. Pērn, aizbildinoties ar izmaiņām būvniecības regulējumā, konkurss par ceļu periodisko būvniecību tika izsludināts vien vasaras vidū, skaļi apspriestās Kr. Barona ielas un vairāku citu ielu atjaunošanu ļaujot sākt tikai rudens pusē. Arī 2014. gadā plaši ielu remontdarbi sākās vien rudenī – maija vidū izsludinātais konkurss ieilga sūdzības dēļ.

Biedrības Latvijas ceļu būvētājs speciālists Zigmārs Brunavs uz jautājumu, kā, pēc viņa domām tiek organizēti ceļu būvniecības iepirkumi galvaspilsētā un cik savlaikus tas notiek, uzsver, ka viens no faktoriem būvniecībā ir sezonalitāte, kas ir jāņem vērā, bet pasūtītājs ne vienmēr to dara. «Rīgā viss ir sarežģītāk, jo ir liela satiksmes intensitāte. Birokrātija neiet vienā sazobē ar reālo situāciju dzīvē. Šo birokrātisko procedūru ir ļoti daudz,» piebilst Z. Brunavs. Savukārt pasta komersanta DPD Latvija valdes priekšsēdētājs Ainārs Gilis bilst, ka ar sastrēgumiem Rīgas centrā nākas sadzīvot, jo nekādu citu risinājumu paku piegādei nav. «Ir gan skaidrs, ka ir nepieciešams labot gan ceļus, gan siltumtrases un šīs nav ilgtermiņa grūtības. Līdzīga situācija veidojas, piemēram, NATO samita laikā, un tā brīža pieredzi izmantojam pašlaik. Taču komersanti vēlētos, lai Rīgas dome pirms tam būtu konsultējusies ar uzņēmējiem, līdzīgi kā Satiksmes ministrija cenšas veidot dialogu ar biznesu. Cerams, ka septembrī lielie remontdarbi beigsies un nākotnē autobraucējiem būs, kur atstāt mašīnas, lai pa pilsētu varētu pārvietoties ar sabiedrisko transportu,» rosina A. Gilis.

Cits izpildītājs

Šobrīd Satiksmes departamenta direktora pienākumu pildīšana uzticēta padomniekam, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklim Emīlam Jakrinam. Pēc N. Ušakova teiktā, E. Jakrins izvēlēts, jo viņam ir pieredze līdzīgā darbā citās institūcijās. Jaunieceltais Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs savulaik bija partijas Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK biedrs, 2005. gadā ieņēma Rīgas vicemēra Jāņa Birka padomnieka amatu, kā arī SIA Rīgas nami padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Savukārt 2010. gadā ar E. Jakrina vārdu bija saistīts politisks skandāls, kad partijas biedri viņu izslēdza no partijas, jo viņš vienlaikus ieņēma vairākus nozīmīgus amatus, tostarp satiksmes ministra biroja vadītāja amatu un CSDD valdes locekļa amatu. Kā toreiz pauda nacionālās apvienības vadība, E. Jakrina iecelšana CSDD valdē vērtējama kā nepieņemama gan tāpēc, ka tas veikts pēdējā dienā bez jebkāda konkursa, gan paša E. Jakrina apšaubāmās reputācijas dēļ, liecina LETA arhīvs. Savukārt E. Jakrina deklarācija liecina, ka pērn Satiksmes departamentā kā nozares padomnieks viņš saņēmis ap 15 tūkst. eiro.

Konkursu sastrēgums

Šobrīd bez rezultāta ir ne viens vien Satiksmes departamenta konkurss, izriet no informācijas Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vietnē. Starp tiem īpaši izceļas iepirkums jaunajam tiltam pār Bieķengrāvi lejtecē būvniecībai un esošā tilta rekonstrukcijai, kas ietilpst Salu tilta kompleksa rekonstrukcijas pirmās kārtas darbos. Kopš konkursa izsludināšanas marta sākumā tā nolikumā deviņas reizes veiktas korekcijas, arvien pagarinot pretendentu piedāvājumu iesniegšanu termiņu – pēdējais bija 11. augusts. Tāpat bez rezultāta ir aprīlī izsludinātais paša Salu tilta kompleksa otrās kārtas pārbūves iepirkums, kuram tika pievērsta liela uzmanība saistībā ar iespējamu korupcijas skandālu. Proti, vasaras sākumā KNAB paziņoja par kriminālprocesu par Satiksmes departamenta iepirkumu būvniecības jomā, kas saistīts ar iepriekš Lietuvā sāktu kriminālprocesu, kur aizdomās par kukuļa došanu aizturēts tobrīd LNK Industries uzņēmuma Latvijas tilti valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs. Aizdomās turamā statuss tika piemērots departamenta Būvdarbu vadības nodaļas vadītājam U. Brožam. Savukārt konkurss par Vanšu tilta pārbūves būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību ir pārtraukts, liecina IUB informācija. Tikmēr vairākiem citiem satiksmes infrastruktūras objektiem projektētājs atrasts, piemēram, pēc departamenta iepirkumu speciālistu domām, labākais piedāvājums Austrumu maģistrāles izstrūkstošā posma Ieriķu iela–Vietalavas iela projektēšanai un autoruzraudzībai, kuru izteikusi pilnsabiedrība G.B.V. Tās piedāvātā līgumcena ir vairāk nekā 422 tūkst. eiro (bez PVN). Savukārt ar Daugavas stadiona teritorijas rekonstrukciju saistītajā Ata, Augšielas un Vagona ielu pārbūves projektēšanas un autoruzraudzības konkursā uzvarējusi SIA Vertex projekti, kuras piedāvātā līgumcena ir 109,6 tūkst. eiro (bez PVN).