Tuvākās desmitgades laikā mācību programmās ienāks papildinātā realitāte, un skolotāja teikto pierakstīs dators

Jaunos vecākus, kuri 1.septembrī kopā ar savām atvasēm ienāks pa skolas durvīm pirmo reizi kopš tās absolvēšanas pirms vairāk nekā desmit gadiem, klasēs sagaidīs viens otrs pārsteigums.

Veco tāfeli aizstājusi digitālā, sekmju žurnāla vietā dators uz skolotāja galda un dažās klasēs grāmatu vietā pat planšetdatori. Taču tas ir tikai sākums daudz būtiskākām pārmaiņām izglītības tehnoloģijās. Nozares eksperti apkopojuši piecas nenovēršamas tendences, kas skolu ikdienā ienākšot tuvākās desmitgades laikā un fundamentāli mainīšot mācīšanās procesu.

Papildinātā realitāte

Animēto ķēmiņu pokemonu ķerstīšana ielās patiesībā ir tikai pirmie aizmetņi daudz vērienīgākam papildinātās realitātes pielietojumam. Nākotnē bērniem atliks pavērst tālruņa kameru pret jebkuru nepazīstamu objektu, lai ekrānā iegūtu pilnīgu informāciju par to. Savukārt virtuālās realitātes brillēs varēs gūt priekšstatu, kā izskatās dzīve uz citas planētas.

Jau šodien tādi resursi kā Google Expeditions, Within un Aurasma aicina doties aizraujošās, izglītojošās, virtuālās ekspedīcijās, lai izzinātu okeāna dzīles vai pētītu dabas brīnumus. Socioloģisko pētījumu centra GfK šovasar veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 85% ASV pamatskolas skolotāju vēlas mācību programmā ieviest virtuālās realitātes saturu, jo uzskata, kas pozitīvi ietekmēs skolēnu zinātkāri.

Virtuālā un papildinātā realitāte tikšot izmantota ne vien informācijas uzņemšanai, bet arī nodošanai. Ļoti iespējams, ka nākamās desmitgades otrajā pusē bērni mājasdarbus gatavos tādā formātā, lai klasesbiedri to varētu noskatīties virtuālās realitātes brillēs vai arī tālākā nākotnē pat bez tām – kā hologrammu.

Industriālā līmenī

Tā kā 2020.gadā Eiropā pietrūks vairāk nekā 800 tūkstoši IT speciālistu, aizvien vairāk valstīs programmēšanu sāk mācīt jau no agrīnām klasēm. Pamatskolā šīs iemaņas māca Lielbritānijā, Francijā, Spānijā, Slovākijā un Igaunijā, kurām šogad pievienojas Somija un drīzumā arī Polija, Portugāle un Beļģijas Flandrijas daļa. Vidusskolās programmēšana iekļauta mācību programmā 12 dalībvalstīs.

Ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc dažādiem IT risinājumiem, nozarē tiek izteiktas piesardzīgas prognozes, ka to izstrādē varētu piedalīties arī skolas. Proti, skolēni mācību projektu ietvaros gatavotu reālā pasaulē nepieciešamas programmas, raksta izglītībai veltītais portāls EdSurge. Protams, šāda prakse būs jāsaskaņo ar katras valsts likumiem par nepilngadīgo nodarbināšanu, taču tā būs iespēja bērniem gūt reāla darba pieredzi, bet skolām – nopelnīt.

Atvērtā izglītība

Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, jau vairākus gadus spēkā pieņemas tā dēvētā atvērtā izglītība, kas paredz, ka ikvienam cilvēkam bez maksas ir pieejami visdažādākie mācību materiāli. Jau šodien tādos resursos kā Khan Academy, AcademicEarth, Coursera, Open Culture, edX, Udemy, kā arī prestižu augstskolu vietnēs var noskatīties desmitiem tūkstošu video lekciju par visdažādākajām tēmām – matemātiku, vēsturi, ķīmiju, fiziku, bioloģiju, astronomiju, informātiku un desmitiem citu.

Līdz šim lielākā daļa materiālu bija orientētas uz vecāko klašu skolēniem un studentiem, bet tagad aizvien vairāk resursu tiek sagatavots pamatskolēniem. Vienīgais priekšnoteikums ir valodas zināšanas, jo vairāk nekā 80% pieejamo materiālu ir angļu valodā. Ja tās ir, skolēns no šiem video var sasmelties daudz plašākas un dziļākas zināšanas, nekā viņam jebkad sniegs skolas programma.

Bez rakstīšanas

90.gadu pirmās puses skolēnu paaudzei viena no spilgtākajām atmiņām par skolas gaitām ir nemitīgā mācību vielas pierakstīšana. Sistēmtransformācijas dēļ daudzos priekšmetos vecās mācību grāmatas bija kļuvušas nederīgas, bet jaunu nebija, tādēļ skolotāja stāstīto nācās pierakstīt.

Dzirdētā vārda pierakstīšana ar roku vai datorā pamazām izzudīs, jo ar katru gadu uzlabojas tehnoloģijas, kas pazīst dzirdēto vārdu un precīzi pārveido to drukātā tekstā. Iepriekš šāda iespēja bija pieejama tikai «lielo» valodu lietotājiem, bet no pavasara tāda ir arī latviešu valodā. Uzņēmuma Tilde izstrādātā runas atpazīšanas programma identificē aptuveni 80% no ierunātā teksta, tādējādi atvieglojot dzīvi skolēniem, studentiem un dažādu profesiju pārstāvjiem, kuru ikdiena saistās ar runas pierakstīšanu. Šī iespēja pieejama datorprogrammā Tildes Birojs 2016.

Nepiespiesti

Domājams, mainīsies arī mācību metodes. Garas, nogurdinošas mācību stundas aizstāj īsi, specifiski «zināšanu lādiņi», raksta aģentūra AP. Tie var būt par piecām minūtēm īsāki video vai arī interaktīvas infografikas ar koncentrētu informācijas devu. Tiesa, šāda mikromācīšanās forma dod tikai virspusēju ieskatu tēmā un drīzāk izmantojama skolēnu ieinteresēšanai gluži kā filmas reklāma. Padziļinātai intereses apmierināšanai noderēs neskaitāmie atvērtās izglītības resursi.

Lielāku lomu iegūs tā dēvētā geimifikācija jeb mācību papildināšana ar spēles elementiem. To vidū ir gan skolēnu atalgošana, gan iespēja sacensties ar klasesbiedriem un rezultātus publicēt sociālajos tīklos. Tādējādi bērni tiks mudināti sacensties ar zināšanām, nevis ar virtuālo draugu skaitu vai panākumiem datorspēlēs.