Sagaidāms, ka, šķērsojot robežu, starptautisko kravu pārvadātāju automašīnu bākās esošo degvielas daudzumu kontrolēs nodokļu administrācija, uzņēmēji to vērtē pozitīvi

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzīst, ka valdība, veidojot 2017. gada valsts budžeta projektu, konceptuāli vienojusies par pasākumiem, kas mazinātu iespējas Latvijā noliet, uzglabāt un tirgot ar atvieglojumiem ievesto degvielu starptautisko autopārvadājumu transportlīdzekļu degvielas bākās. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm šis ēnu ekonomikas apkarošanas pasākums nākamajā gadā valsts maku varētu papildināt par 0,4 milj. eiro un tikpat daudz arī papildu naudas ienāktu 2018. un 2019. gadā.

Pašreizējā degvielas apmēra uzskaite un spidometra rādījumu nolasīšana, šķērsojot robežu, nespējot atrisināt nelikumīgu degvielas noliešanu un tirgošanu. Proti, kravas auto vadītājs nevarot norādīt precīzu degvielas daudzumu bākā, jo tā rādītājs vadības panelī sniedz tikai aptuvenu apmēru, nevis precīzu daudzumu litros. Savukārt kontrolieri piemēro citas mērīšanas metodes, kā rezultātā pārbaudītāju un šoferu dati varot būtiski atšķirties. Tāpēc tiek piedāvāts risinājums – iebraucot Latvijā no Krievijas vai Baltkrievijas, kur degvielas cenas ir būtiski zemākas nekā Latvijā, kontrolēt bākās esošās degvielas apmēru. Tomēr tas nebūšot tikai viens pasākums bet gan pasākumu komplekss, komplektā ar atbildību.

Ministre atzīst, ka pilnas bākas, iebraucot no valstīm, kur degviela ir lētāka, un to daļas noliešana un pārdošana Latvijā rada kaitējumu valsts budžetam un arī legālajiem degvielas tirgotājiem. Jāņem vērā, ka lielākie degvielas tirdzniecības uzņēmumi ir arī lielākie nodokļu maksātāji valstī. «Bāku kontrole ļaus samazināt ēnu ekonomiku un papildinās arī valsts budžetu ar lielākiem akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem,» uzsver D. Reizniece-Ozola.

Visiem vienādi

Ir jau ierasts, ka līdz ar rudeni un valsts budžeta veidošanu aktualizējas ievestās degvielas jautājums, un šis acīmredzot nebūs izņēmums, norāda autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš. Pēc viņa un arī citu jomā iesaistīto teiktā, ja valstij ir vēlme, tā, protams, var izkontrolēt to, lai degviela netiktu nelikumīgi tirgota, lai gan tam neizbēgami būs nepieciešami papildu administratīvie resursi. «Pret šādu pieeju neiebilstam,» atzīmē V. Trēziņš, piemetinādams, ka savulaik pārvadātāji paši bijuši tie, kas valstij šādu ideju ieteikuši. Asociācijas vadītājs atzīst, ka viens no iemesliem šādai praksei ir zemie frakti, kā rezultātā pārvadātājiem ir vēlme kaut ko nopelnīt papildus. Ja ar jaunajiem normatīvajiem aktiem tiktu ierobežota degvielas ievešana un tirgošana, tostarp attiecībā uz Krievijas pārvadātājiem, iespējams, frakti nostabilizētos un nedaudz pieaugtu.

Urdziņa apsīks

«Esmu ar abām rokām par to, lai šādu praksi ieviestu. Labāk lai papildinās valsts budžets un pārvadātāji pērk degvielu Latvijā,» norāda SIA Michel valdes loceklis Sergejs Rusaks. Viņš gan ar lēto kaimiņvalstu degvielu veic pārvadājumus uz Eiropas valstīm. Tai pašā laikā kompānijai ir laba sadarbība un lielas atlaides Neste un Stat- oil, tādējādi nebūtu lielas jēgas pirkt ievestu degvielu.

No vienas puses ir saprotams, ka kravas auto, iebraucot no austrumu kaimiņvalstīm ar pilnu bāku, Rīgā vēl var noliet 1000 litrus dīzeļdegvielas, norāda a/s Virši-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš. No otras puses ir būtiski, lai līdzīgas prasības būtu visās trijās Baltijas valstīs. Arī kāds DB aptaujāts transporta pakalpojumu sniedzējs, kas vēlējās palikt anonīms, atzina, ka kontrolēt degvielas ievešanu no Krievijas vai Baltkrievijas ir viena lieta, bet, ja to pašu nedara un nedarīs Igaunija, tad vienkārši nelegālā degviela kļūs dārgāka, bet tā ienāks no ziemeļiem tranzītā caur Igauniju. Vai varbūt bākas kontrolēs arī uz Latvijas un Igaunijas robežas? Vēl viens interesants jautājums – vai uz Latvijas robežas tiks kontrolētas 100% visas kravas automašīnas vai tikai tās, kuras ir reģistrētas Latvijā?

Gan J. Riekstiņš, gan vairāki citi pārvadājumos iesaistītie arī atzīst, ka ir pārvadātāji, kam pārsimt eiro nopelnīšana, ievedot un pārdodot Krievijas degvielu, ir izdzīvošanas jautājums.

Zaudē miljonus

Ievestās degvielas izmantošana neatbilstoši normatīvajos aktos paredzētajam, proti, savām vajadzībām vai tirdzniecībai, katru gadu rada neiegūtos nodokļu ieņēmumus apmēram 100 milj. eiro apmērā, norāda Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns. Pēc viņa teiktā, nekorekti izmantotās degvielas apjoms veido ap 10‒20% no degvielas patēriņa Latvijā. Viņš arī norāda, ka tikai piektā daļa no visiem austrumu robežu šķērsojošajiem auto ir reģistrēti Latvijā, un tas nozīmē, ka nevar runāt par kādām konkurences priekšrocībām mūsu pārvadātājiem Eiropā lētākas krievu degvielas dēļ.

Tāpat tiek kropļota konkurence Latvijas tirgū, kad tie, kam ir pārvadājumi uz Krieviju, izmanto tur iegādāto degvielu citiem auto Latvijā.

Lai gan valsts iecere ir uzskatāma par labu, tas ir tikai pussolis pareizajā virzienā, atzīmē M. Stirāns. Proti, degvielas tirgotāji jau ilgstoši rosina ierobežot ievedamās degvielas apjomu. Baltijas valstu tirgum Eiropas auto ražotāji pat piegādājot īpaši lielas bākas – ar 1500 litriem apjomu 300 litru vietā. Pērn gan Finanšu ministrija šo nozares ierosinājumu noraidījusi.