No nākamā gada uzņēmumi, kuri ēdinās savus darbiniekus, varēs nemaksāt par šiem tēriņiem iedzīvotāju ienākuma nodokli; uzņēmēji apsveic šo ideju un cer, ka tā tiks iedzīvināta

2017. gada valsts budžeta likumprojektu pavadošo normatīvu paketē vakar izskatīšanai Saeimā tika nodoti grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Ideja par nodokļu neiekasēšanu no summām, ko atbildīgi darba devēji tērē par savu darbinieku ēdināšanu, nav jauna - par tādas nepieciešamību tiek runāts vairāk nekā 10 gadu. Tomēr Māra Kučinska vadītā valdība to ir paredzējusi iedzīvināt. Jāņem vērā, ka darbinieku ēdināšanas tēriņu neaplikšana ar nodokļiem nozīmē mazākus ieņēmumus. «Šim pasākumam ir negatīva fiskālā ietekme vairāku miljonu eiro apmērā, tomēr vienlaikus, tas arī ir stimuls darba devējiem būt sociāli atbildīgiem pret darbiniekiem,» situāciju analizēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, 2017. gadā šāda atvieglojuma ieviešana samazinās nodokļu ieņēmumus par aptuveni 3,95 milj. eiro, bet 2018. gadā – jau 7,87 milj. eiro.

Uzņēmēji ir par

«Apsveicami, ka darba devēju un arodbiedrību sen izstrādātais priekšlikums tiek virzīts apstiprināšanai,» piedāvāto risinājumu atbalsta LDDK sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņš norāda, ka darbinieku ēdināšana ir darba devēju attieksme pret saviem darbiniekiem un, loģiski, par šo summu arī nevajadzētu maksāt nodokļus. Arī Terra Restorāni vadītāja Ilze Megne piedāvātās izmaiņas vērtē pozitīvi: «Tas ļauj uzņēmumiem piedāvāt papildu bonusu darbiniekiem, neapgrūtinot tos ar papildus nodokļu slogu. Manuprāt, ēdināšanas nodrošināšana darbiniekiem nav pašsaprotama lieta, tas tomēr ir ekstra bonuss, ko uzņēmums izvēlas piedāvāt.» Viņasprāt, uzņēmumam ir svarīgi nodrošināt darbiniekiem ēdināšanas iespēju, jo īpaši tādos uzņēmumos, kuru tuvumā nav sabiedriskās ēdināšanas vietu. 

«Darba devējam ēdināt darbiniekus ir ļoti svarīgi. Tam ir miljons argumentu – sākot ar to, kas tas ietaupa darbastundas, novērš veselības riskus utt. Manuprāt, šis ir pareizs ierosinājums, jo ēdiens ir pamatvajadzība, bez kā nevar iztikt. Un, ja cilvēks ir darbā, tad nodrošināt pamatvajadzību apmierināšanu ir tikai loģiski – tāpat kā tiek nodrošināts dzeramais ūdens, kancelejas piederumi un galu galā – tualetes,» saka Jānis Palkavnieks, Draugiem Group runasvīrs. Uzņēmums savā birojā darbiniekus ēdina jau vairākus gadus. Viņam gan šķiet, ka par šobrīd minēto summu paēdināt darbiniekus varētu būt sarežģīti, bet tas vismaz ir labs sākums. J. Palkavnieks arī paredz, ka līdz ar šīm izmaiņām likumā, vairāk uzņēmumu sāks ēdināt savus darbiniekus. Vienlaikus tas veicinās mazā biznesa attīstību, jo kādam būs jāpiedāvā šis pakalpojums, kā arī darbinieki kļūs veselāki, jo būs pareizi ēduši. Savukārt viens no DB aptaujātajiem uzņēmējiem atzina, ka ēdināšanas tēriņu neaplikšana ar nodokļiem ir aktuāla arī darba drošības kontekstā. Proti, nereti cilvēki taupa, līdzi ņemot ļoti maz ēdamā, bet strādājot fizisku darbu, maiņas beigās ir noguruši, kas komplektā ar izsalkumu palielina risku kļūt neuzmanīgam un gūt traumas, kas nozīmē nelaimes gadījumu darbā un problēmas uzņēmumam. Savukārt kāds cits norāda, ka, strādājot maiņās, jau darbiniekam, kas strādā nakts maiņā, tikpat kā nekādu iespēju ieturēt maltīti ārpus darba vietas nav un esot tikai likumsakarīgi, ka darba devējs nodrošina siltu ēdienu.

Kritēriju kopums

D. Reizniece-Ozola brīdina, ka ne visi darba devēji kvalificēsies un varēs izmantot piedāvātās nodokļu atlaides. Proti, ir izvirzīti vairāki kritēriji uzņēmumiem – ir noslēgts koplīgums, tajā noteiktie darbinieka ēdināšanas izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja gada kopējā algu fonda, nodarbina vismaz 6 darbiniekus, nav nodokļu parādu, kuru kopsumma pārsniedz 150 eiro, un nav atzīts (ar tiesas vai kompetentās iestādes atzinumu) par vainīgu nelegālā nodarbināšanā un nelaimes gadījumu darbā slēpšanā vai to izmeklēšanas traucēšanā. Jārēķinās, ka savus darbiniekus ēdināt varēs tikai, sākot ar otro darbības gadu, turklāt šo iespēju nevarēs izmantot arī tie darba devēji, kuriem ir pasludināts maksātnespējas process, tas tiek likvidēts. Iecerētais iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums netiks piemērots darba devējam, kas ir valsts vai pašvaldības iestādes un kapitālsabiedrības, kā arī gadījumā, ja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbinieku tiek veiktas no minimālā obligāto iemaksu objekta vai arī ir mazāka nekā minimālais obligāto iemaksu apmērs.

Nevajadzēs slēpt

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji vērsa uzmanību uz to, ka piedāvātais risinājums mazinās arī ēnu ekonomiku. Tam piekrīt arī D. Reizniece-Ozola, norādot, ka nodokļu atlaide vecinās darbiniekus ēdināt legāli un šos tēriņus atspoguļot grāmatvedības uzskaitē. Pašreizējais regulējums paredz, ka darba devējam, veicot izdevumu apmaksu par ēdināšanu, ja tie ir personificējami uz individuālu darbinieku, izmaksas pielīdzināmas darba algai, kā rezultātā rodas pienākums papildus aprēķināt darba devēja un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli, tādējādi darba devējam radot papildus nodokļu izdevumus vairāk kā 79% apmērā no segtās izdevumu summas. Lai izvairītos no darbaspēka nodokļu nomaksas, šādi izdevumi vai nu netiek segti darbiniekiem, vai tiek segti slēptā veidā, vai arī šādas izmaksas sedz, tās vispār neuzrādot grāmatvedības uzskaitē ne darba devēja, ne pakalpojumu sniedzēja pusē.

40 eiro mēnesī

Savukārt, lai piedāvātās atlaides netiktu izmantotas pārāk plaši, ir noteikts ierobežojums. Proti, neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli darba devēja apmaksātos koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, ja tie nepārsniedz 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī).

«Šķiet, ka 40 eiro mēnesī nav piemērota summa, jo tas aptuveni ir 1,80 eiro par vienu pusdienu reizi un, ja vien uzņēmums pats nenodrošina gatavošanu, tad par šādu summu kvalitatīvas pusdienas darbiniekiem nenodrošināt. Taču, protams, tas ir labāk nekā nekas,» vērtē Terra Restorāni vadītāja Ilze Megne.

Sprungulis riteņos

«Ceru, ka Saeimas deputātu vairākums sapratīs piedāvāto izmaiņu nozīmību un tās akceptēs pat neraugoties uz vairāku pašvaldību negatīvo nostāju tikai tāpēc, ka tās radīšot mazākus iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus,» piemetina P. Leiškalns. Viņš neizprotot šādu nostāju, jo «pašvaldībām arī taču jābūt sociāli atbildīgām».