Būtiska dabas resursu nodokļa paaugstināšana ūdenim un iepakojumam no polistirola sadārdzinās ne tikai daudzu pārtikas preču cenas, bet arī «rīvēs» vietējo ražotāju konkurētspēju

Šāda situācija par realitāti var kļūt jau no 2017. gada, kad iecerēta dabas resursu nodokļa grozījumu spēkā stāšanās. Pašlaik nākamā gada valsts budžeta likumu pavadošo likumprojektu paketi vētī Saeima. No šī nodokļa 2017. gadā paredzēts iekasēt 35,9 milj. eiro, kas ir par 15 milj. eiro vairāk, nekā plānots iekasēt (20,9 milj. eiro) šogad. Līdzās dabas resursu nodokļa likmju paaugstinājumam par akmeņoglēm un CO2 ir arī paredzēta tās palielināšana preču un izstrādājumu iepakojumam un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem no polistirola par 41% , kā arī ūdenim 29 – 44% apmērā.

Jutīsim jau drīz

Dabas resursu nodokļa likmes palielinājums iepakojumam no polistirola piena pārstrādes uzņēmumu Tukuma piens neietekmēs tik lielā mērā kā nodokļu celšanās ūdeņiem, jo to izmanto tikai vienai nelielai daļai jogurta glāzīšu.

«Te nedaudz izmaksas palielināsies, bet ne tik būtiski, lai mainītos produktu cenas veikalos. Savukārt nodokļa palielinājums ūdeņiem skars sāpīgāk, un pienāks kritiskā robeža, kad tas atsauksies uz produktu cenu. Droši vien tas notiks nākamgad,» spriež Tukuma piens direktors Ints Poškus. Viņš pagaidām nevar pateikt, cik liels būs uzņēmuma izmaksu vai produktu cenu pieaugums, jo tas vēl nav rēķināts. I.Poškus norāda: «Vienmēr ņemts vērā, ka visi šāda veida lēmumi ir pēkšņi un neprognozējami, noteikumu maiņa valstī nav skaidra, kad un kas notiks. Arī šoreiz nav saprotams, kāpēc ir tik liels nodokļa likmes pieaugums, un tam nepieciešams skaidrojums.»

Būtiski defekti

«Piedāvājums būtiski paaugstināt dabas resursu nodokli ir jāmēra ne vien pēc tā, cik tas papildu ienesīs valsts makā, bet arī kādu ietekmi tas radīs uz iedzīvotāju rocību, vietējo ražotāju (kuri maksā nodokļus un nodarbina cilvēkus) konkurētspēju ne tikai pašmāju, bet arī ārvalstu tirgos,» norāda Inčukalna uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. DB jau rakstīja, ka Saeimas deputāte Inguna Sudraba parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē vēlējās zināt, kā piedāvātais likmju paaugstinājums, piemēram, ūdenim, ietekmēs ne tikai mājsaimniecības, bet arī pārtikas ražotājus, tomēr tiešas atbildes nebija. R. Feldmanis vērš uzmanību uz to, ka dabas resursu nodokļa likmes būtisks pieaugums ietekmēs tieši Latvijā strādājošo pārtikas ražotāju konkurētspēju. «Pie mums lielākoties darbojas salīdzinoši nelieli ražotāji, un viņiem jau pašlaik ir grūti sacensties ar lielajiem ražotājiem Polijā, kas ir centralizējuši liela apmēra ražošanu vienuviet, bet piedāvātais dabas resursu nodokļa pieaugums mūsu mazos ražotājus vēl vairāk gremdēs,» secina R. Feldmanis. Viņaprāt, šis aspekts ir jāņem vērā vairāk par iekasēto papildus miljonu eiro apmēru.

«Latvijas ražotāji nevar «apēst» tādus pieaugumus, un, ja gribam, lai šeit ir pārtikas pārstrādes rūpniecība attīstās un, vēl jo vairāk arī interesē potenciālos investorus, tad Latvijas valstij nevis jāpalielina izmaksas visādos veidos, bet gan jāpiedāvā instrumenti, kas ļautu tieši pretēji – samazināt ražošanas tēriņus un kļūt konkurētspējīgākiem,» iesaka R. Feldmanis. Viņš norāda, ka dabas resursu nodokļa pieaugums par 41% polistirola iepakojumam būtībā nozīmēs produkcijas, kas tajos iepildīta, cenas pieaugumu vai arī šo iepakošanas līniju pārorientēšana uz eksporta tirgiem vai demontāža. «Visi varianti ir slikti, bet vissliktākais būs to demontāžu un darba vietu likvidēšana,» norāda R. Feldmanis. Viņš arī norāda, ka sabiedrība arī nav pārliecināta par efektīvu un lietderīgu šajā nodoklī iekasētās naudas tērēšanu.

Samazināt patēriņu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē skaidroja, ka grozījumi ir vērsti uz dabas resursu izmantošanas efektivitāti. Turklāt neesot arī plānots neko šajā projektā papildināt vai mainīt, jo grozījumi jau esot izdiskutēti ar uzņēmējiem. Jāņem vērā, ka šis piedāvājums nozīmē, ka valdība ar savu lēmumu sadārdzinātu ūdeni iedzīvotājiem, arī pārtikas ražotājiem un citiem šī resursa izmantotājiem.

Cīņa bija valdībā

DB jau 21.09.2016. rakstīja par diskusiju Ministru kabinetā, apspriežot iecerētos grozījumus dabas resursu nodokļa likumā, kur Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve vērsa uzmanību uz to, ka nodokļu pacelšana atstās ietekmi uz ūdens tarifu, it īpaši uz mazāko pašvaldību ūdens apgādes uzņēmumu cenrādi.

A/s Olainfarm pārstāve Sandra Vilmane valdības sēdē aicināja dabas resursu nodokli virszemes un pazemes ūdenim paaugstināt pakāpeniski, nevis strauji un uzreiz. Savukārt viens no pārtikas pārstrādes uzņēmumu vadītājiem atzina, ka ideja paaugstināt dabas resursu nodokli ūdenim paaugstinātu gan izmaksas, gan arī realizācijas cenas un pat varētu ietekmēt konkurētspēju. Viņaprāt, politiķiem par šādu lēmumu būtu arī jāatbild, jo solījuši taču nodokļus nepaaugstināt.

«Protams, ka nodokļu paaugstināšana nav pozitīvi vērtējama, it īpaši, ja bija solīts nodokļus nepaaugstināt. Šis bija kārtējais pārsteigums uzņēmumiem. Pozitīvi gan ir vērtējams, ka mums izdevās panākt dabas resursa nodokļa paaugstināšanu tikai par 30%, ne 50%, kā bija plānots sākotnēji. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā konkurences apstākļus bezalkoholisko dzērienu segmentā Baltijas valstīs. Proti, Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kur bezalkoholiskajiem dzērieniem ir akcīzes nodoklis, un dabas resursu nodokļa strauja paaugstināšana konkurētspēju noteikti neuzlabotu,» DB 22.09.2016. skaidroja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) uzņēmumiem tomēr izdevies izcīnīt labāko iespējamo variantu, tomēr fakts pats par sevi ir nepatīkams, saka LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Bezalkoholisko dzērienu ražotāja Cido preses sekretāre Inese Lielpinka DB 22.09.2016 norādīja, ka uzņēmums ir sarēķinājis, par cik pieaugs izmaksas, tomēr konkrētus skaitļus atturējās nosaukt.

«Protams, tas izmaksās nedaudz vairāk, jo dziļurbumus mēs izmantojam vairāku veidu minerālūdeņu, kā arī dzeramā ūdens ražošanā. Mums arī saimniecībā tiek izmantots ūdens no dziļrubumiem, tomēr labi ir tas, ka plānotais palielinājums tika samazināts. Kopumā tās nav dramatiskas summas,» norāda I. Lielpinka.