Piektās paaudzes mobilo sakaru tīkls radīs pakalpojumus, par kādiem šodien pat nespējam iedomāties

Ceturtās paaudzes jeb 4G mobilo sakaru tīklu un optiskā interneta lietotāju rīcībā šodien ir tik ātra datu pārraide, ka, šķiet, neko vairāk nevar vēlēties. Ja vien tīkls nav pārslogots vai aiz loga neplosās dabas stihija, TV pārraides var straumēt bez aizķeršanās un pat apjomīgu failu apmaiņa aizņem vien dažas minūtes. Taču nozare nedomā apstāties pie sasniegtā un jau dažu gadu laikā ieraudzīsim nākamās paaudzes tīklu – 5G, kas būs ne vien daudz ātrāks par pašreizējo, bet arī piedāvās iespējas, kādas 4G tīklā nebūtu īstenojamas.

Lai arī par 5G runā arvien vairāk un vairāk, par nākamās paaudzes tīklu nozarē ir tikai aptuvena nojausma. Groupe Special Mobile Association (GSMA) darījusi zināmus astoņus kritērijus, kuriem būtu jāatbilst 5G mobilo sakaru tīklam. Tie nudien nav pieticīgi. Datu pārraides ātrumam jābūt līdz pat 10 gigabitiem sekundē, signālam no viena punkta otrā un atpakaļ jānonāk vienas milisekundes laikā, tīkla enerģijas patēriņam jāsamazinās par 90%, tīkla pārklājumam jābūt simtprocentīgam un vienā vietā vienlīdz labs pakalpojums jāsaņem vismaz tūkstoš lietotājiem. Tas neapšaubāmi būs pamatīgs izaicinājums kā tīkla būvētājiem, tā mobilo sakaru operatoriem.

Antenas uz katra stūra

Piemēram, lielākajā tīkla iekārtu ražošanas uzņēmumā Huawei lēš – lai pārraidītu datus ar ātrumu līdz diviem gigabitiem sekundē (Gb/s), bāzes stacijas var atrasties viena no otras līdz pat 10 kilometru attālumā. Lai uzturētu nepārtrauktu pieslēgumu ar ātrumu 4,5 Gb/s, stacijām būs jāatrodas vismaz 7 km attālumā. Savukārt, lai pilntiesīgi atbilstu 5G standartam un uzturētu 10 Gb/s ātru datu pārraidi, starp stacijām nedrīkstēs būt vairāk kā 1,5-2 kilometri. Ņemot vērā lielo valstu teritorijas, tas šķiet prātam neaptverami, taču ražotāji ir apņēmības pilni realizēt šo ieceri. Tas nozīmēs, ka nelielas bāzes stacijas un signāla pastiprinātāji būs burtiski uz katra ielas stūra un arī iekštelpās.

Konkrēts 5G ieviešanas datums nav noteikts, taču katram ražotājam ir savi mērķi. Dienvidkorejas valdība vēlas izmēģināt jauno tīklu jau nākamgad, bet japāņi plāno 5G komerciālo versiju pirmoreiz izrādīt Tokijas olimpisko spēļu laikā 2020.gada vasarā. Līdz ar to ir pamats domāt, ka arī citi tīkla produktu ražotāji ap šo laiku centīsies prezentēt savus sasniegumus.

Tīkls mašīnām

Ko gan nesīs 5G? Paradoksāli, bet vienkārši mobilā interneta lietotāji izmaiņas varētu pat nepamanīt. Viņiem nepieciešamais datu pārraides ātrums pieejams jau tagad, un, uzlabojoties tehnoloģijām, tas tuvākajā nākotnē kļūs lielāks un pieejams plašākā teritorijā. Īstās ieguvējas no 5G būs visdažādākās lietu interneta izpausmes, jo īpaši – autonomās automašīnas, lidaparāti, viedā pilsētu infrastruktūra, rūpnīcu un noliktavu sistēmas, lauksaimniecības tehnika un tamlīdzīgas lietas.

Huawei savu tīkla attīstības stratēģiju balsta uz pieņēmumiem, ka 2020.gadā Japānā būs gatavas satiksmē reāli izmantojamas pašbraucošas automašīnas, ka 2025.gadā Eiropas Savienībā tās sāks ražot masveidā, bet Ķīnā būs gatava visa nepieciešamā infrastruktūra autonomo transporta līdzekļu ieviešanai un ka 2040.gadā ASV 90% automašīnu būs tā dēvētā V2V sistēma, kas ļauj spēkratiem sazināties citam ar citu un koordinēt braukšanas maršrutu. Tādējādi ar 5G tīkla «svētību» ikdienas satiksme tiks mainīta līdz nepazīšanai. Cilvēki automašīnās būs tikai pasažieri, kuri nekādi nevarēs ietekmēt pārvietošanos, savukārt mašīnām luksofori satiksmes regulēšanai vairs nebūs vajadzīgi, jo tās nepārtraukti cita ar citu sazināsies un satiksmi organizēs algoritms. Līdz ar to nepieciešams simtprocentīgi teritoriju pārklājošs mobilo sakaru tīkls, kas pārraida informāciju bez aizkavēšanās. Braucot ar ātrumu 100 km/h, katrā sekundē tiek nobraukti 28 metri. Līdz ar to katra milisekunde var būt izšķiroša. No pašbraucošiem auto iegūšot visa sabiedrība. ASV Vides aizsardzības aģentūra aplēsusi, ka tie samazinās izplūdes gāzu apjomu pasaulē par 14%, bet Pasaules Veselības organizācija sliecas domāt, ka robotizētie spēkrati ik gadu izglābs 1,2 miljonus dzīvību. Tik daudz cilvēku iet bojā neuzmanīgu vadītāju izraisītos negadījumos uz ceļiem.