Daiga Laukšteina, Kārlis Vasulis, speciāli DB Jānis Šķupelis Didzis Meļķis Anda Asere Linda Zalāne Jānis Vēvers Aldis Zelmenis Linda Zalāne Sanita Igaune, Māris Ķirsons Egons Mudulis Egons Mudulis Sanita Igaune Sanita Igaune Māris Ķirsons dzis Meļķis Egon

Budžeta brūvējumam bieza puta

Nav nozīmes, kurā diennakts stundā budžetu apstiprina, svarīgāka ir tā sasaiste ar reālistisku tautsaimniecības izaugsmi, nevis kaislīgām cerībām, kas ļauj vieglu roku palielināt valsts izdevumus

Cik pamatots ir plānotais budžeta ieņēmumu pieaugums vairāk nekā pusmiljarda eiro apmērā? Acīmredzot, augstas prognožu likmes ir liktas uz to, ka būvniecībā būs valstiski jūtams uzrāviens, Latvijas ekonomikas asinsritē atkal ieplūstot ES struktūrfondu asinsķermenīšiem. Tāpat valsts plāno nepieredzētos apmēros notecināt ēnu ekonomikas sulu.

Tā kā celtniecības nozari mielo tieši ES nauda, līdz ar tās atgriešanos uz skatuves valsts cer uz savu tiesu fondu pīrāga samaksātu nodokļu veidā. Redzot pat valsts budžeta plānotāju ievērojamo paļaušanos uz ES «zvaigžņu labvēlību», māc bažas par to, kas Latviju sagaida pēc 2020. gada, kad mainīsies, apsīks vai pat izzudīs ES fondu naudas barojošais avots. Nav gan zināms, kas mūs sagaida jau tuvākajos gados, ņemot vērā Lielbritānijas faktoru un spekulācijas par Latvijai pieejamo ES līdzekļu iespējamo finansējuma samazinājumu.

Otrs cerību putns valsts budžeta ieņēmumos ir lielāka atdeve no cīņas ar ēnu ekonomiku. Bažas rada tas, ka šajā karā tiek jaudīgi apšaudīti zvirbuļu bariņi (gan socnodokļa staipīšanas peripetiju, gan mikrouzņēmumu nodokļa bēru datuma bīdīšanas kontekstā), taču stobrs netiek skaidri pavērsts lielo PVN krāpnieku virzienā. To DB šonedēļ uzsvēra arī ēnu ekonomikas un ārvalstu investīciju apskatnieks Arnis Sauka, retoriski vaicājot, vai ēnu ekonomikas šādā apkarošanā ieguldītais resurss, dzenoties pēc mikronodokļa maksātājiem, ir tā vērts? Visticamāk, uz priekšu ar tādu dzinuli, kā cerējusi valdība (jāpiesauc iecere ēnu ekonomikai piecu gadu laikā atņemt 1,5 miljardus eiro, papildinot valsts kasi par 300 milj. eiro ik gadu) netiksim, dalot pļaukas salīdzinoši sīkiem pārkāpējiem, nevis koncentrējoties uz shēmotājiem un karuseļu veidotājiem, kas vaiga sviedros nopūlas, lai valstij atņemtu nodokļu maksātāju miljonus. Kamēr kauninām aplokšņu algu saņēmējus un piesolām tiem kroņa maizi, ieslodzījuma vietās ēnu ekonomikas karaļus nemana. Tas tādēļ, ka tur viņus varētu nogādāt vienīgi ar politiskās gribas palīdzību, nevis ar iemidzinošām runām par pavisam melnās ēnu ekonomikas apkarošanas plāniem. Ar nosacījumu, ka šajā valstī vispār ir kapacitāte sagūstīt shēmošanas «ziloņus». Savukārt bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Kārlis Ketners sarunā ar DB atcerējās deviņdesmito gadu sākumu, kad muitnieki, kas bija nodarbināti ar autobusu pasažieru kratīšanu uz Lietuvas robežas, nemanīja, ka cauri izbrauca vairāki ar precēm pilni kravas auto, bet pārbaudēm nepietika kapacitātes, jo visi bija aizņemti ar leišu tirgus pauninieku kontrolēšanu.

Atgriežoties pie budžeta un sakāpinātajiem ieņēmumiem, redzams, ka arī izdevumi uzlekuši kā termometra stabiņš saulainā jūlija pēcpusdienā. Tikmēr tautsaimniecības izaugsme, kas atspoguļojas iekšzemes kopprodukta pieaugumā, netiek ne tuvu. Līdz ar to sanāk, ka plānojam nākamo gadu vadīt, dzīvojot pāri saviem līdzekļiem.

Raimonds Slaidiņš, Kļaviņš Ellex partneris

Darbojoties ar lielākajiem un sarežģītākajiem investīciju projektiem Latvijā kopš valsts neatkarības atgūšanas brīža, esam pieredzējuši to, kā šo gandrīz 25 gadu laikā mainījies Latvijas kā investīciju vides novērtējums ārvalstu investoru acīs. Jautājumi, kas bijuši būtiski toreiz, nav līdz galam atbildēti joprojām.

Atskatoties uz aizvadīto gadu – esam bijuši liecinieki samērā straujam Latvijai piesaistīto investīciju apjoma kritumam. Par 65 miljoniem eiro Brexit priekšvakarā sarukušas Lielbritānijas investīcijas. Un kopējās aplēses liecina, ka ārvalstu tiešo investīciju plūsma Latvijā šī gada pirmajā pusgadā samazinājusies pat trīs reizes, salīdzinot ar pirmskrīzes laiku.

Ārvalstu investoru jūtība pret dažādiem riska faktoriem, tostarp, ģeopolitiskajiem, noteikti minams kā viens no galvenajiem iemesliem tam, ka iespējas ieguldīt līdzekļus Baltijas valstīs šobrīd drīzāk paliek neizmantotas. Ir virkne faktoru, kurus ietekmējam un veidojam paši. Ārvalstu investoru padomes Latvijā vērtējums rāda gan demogrāfiskās situācijas, gan veselības un sociālās aprūpes sistēmas novērtējumu, gan izglītības un zinātnes jomas kvalitāti, darbaspēka pieejamību un kvalitāti, gan arī kopējo produktu un pakalpojumu pieprasījuma līmeni, infrastruktūras novērtējumu, attieksmi pret investoriem kopumā, kā arī virkni jautājumu, kas skar likumdošanu.

Jāsaka, ka investoriem, kuri ienāk Latvijā, likumdošana kopumā lielu pārsteigumu neradīs, jo pamatā tā saskan ar tiesisko regulējumu citās Eiropas valstīs. Tiesa, jautājums ir par to, kā šie likumi tiek piemēroti dzīvē. Un šeit minama ne tikai tiesu sistēma, bet arī valsts un pašvaldības iestāžu rīcība joprojām pietiekami bieži demonstrē nekompetenci un noraidošu attieksmi. Nozīmīgi ārvalstu investori Latvijā joprojām saskaras ar korupciju, un pietiekami daudziem tas liek raudzīties, piemēram, Igaunijas virzienā, par spīti acīmredzamajām ģeogrāfiskā novietojuma priekšrocībām. Tieši Latvijas ģeogrāfisko priekšrocību izmantošana šobrīd ir arī viens no vājākajiem punktiem. Kā piemēru minēšu transporta jomu – sektors ir izteikti sadrumstalots, tam trūkst vienotas pārvaldības un, lai veiktu pārvadājums, jāiesaistās garā sarunu procesā ar dažādām iesaistītajām pusēm. Ne visiem tas ir pa spēkam.

Ja runājam par jomām, kurās būtu nepieciešamas pārmaiņas, noteikti minami gan nodokļi, gan arī darba likumdošana, kas Eiropā, salīdzinot, piemēram, ar ASV, joprojām ir salīdzinoši smagnēja. Tāpat uzlabojumus sniegtu maksātnespējas jomas sakārtošana, kā arī lielāka prognozējamība normatīvo aktu piemērošanā.

Tā kā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu tiesiskais regulējums ārvalstu investoriem Latvijā ir saprotams, Eiropas praksei atbilstošs, tad attīstību visvairāk bremzējošie faktori joprojām ir pārlieku liela un neefektīva/neprofesionāla/nekompetenta birokrātija, korupcija un nodokļu jautājumi, kombinācijā ar joprojām nestabilo reģiona ģeopolitisko situāciju un ar to saistītajiem riskiem.

Kas tad ir tie iemesli, kas joprojām padara Latviju pievilcīgu ārvalstu investoru acīs? Baltija kā Skandināvijai pieguļoša teritorija no šī reģiona investoru puses bieži tiek uzlūkota kā mājas tirgus paplašinājums, iespēja attīstīt darbību. Kā viens no neseniem, pozitīviem piemēriem šajā jomā minams pārtikas ražošanas milža Orkla stratēģiskais lēmums mērķtiecīgi attīstīt biznesu Latvijā, iegādājoties mūsu saldumu ražotāju Laima.

Redzam, ka praktiski vairs nav jūtama investoru vēlme apgūt Latviju kā atspēriena platformu tālākai darbības izvēršanai Krievijā. Arī investīciju apjoms no Krievijas Latvijā ir ievērojami sarucis.

Arī vērtējot to, kā pēdējo desmit gadu laikā mainījies ārvalstu investoru profils Latvijā, jāsaka, ka lielākoties tie ir Skandināvijas valstu pārstāvji no Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas. Arī Vācijas. Ja deviņdesmito gadu sākumā tikko kā neatkarību ieguvušās Baltijas valstis apguva visas lielākās globālās korporācijas, kuras vienkārši ir visā pasaulē, tad šobrīd varam novērot nevis kādas vienojošas tendences, bet drīzāk atsevišķu investīciju lēmumu īstenošanu.

Mūsu vides priekšrocības, piemēram, globālo pakalpojumu centru veidošanai, salīdzinājumā ar Ukrainu vai Indiju, ir drīzāk saprotams tiesiskais regulējums un kvalitatīvu pakalpojumu konsultāciju pieejamība, laba infrastruktūra un kopējais novietojums, kā arī pieejamas uzturēšanas izmaksas. Pēdējos gados to novērtējuši tādi uzņēmumi, kā, piemēram, Norvēģijas informāciju tehnoloģiju kompānija EVRY, kas Latvijā izveidojusi savu pakalpojumu centru.

Tomēr vienlaikus šajā situācijā bieži vērojams zināms Latvijas kā valsts pozicionējuma trūkums – vairs neesam atspēriena punkts uz Krieviju, bet vai jūtamies kā īsts Skandināvijas mājas tirgus? Domāju, ka valstiskā līmenī joprojām būtiski veikt vienkāršu «vingrinājumu», līdzīgi tam, kā to jau paveikuši mūsu kaimiņi igauņi, ar kuriem mums vienmēr patīk salīdzināties. Mums pašiem jāspēj atbildēt uz jautājumu – kāpēc ārvalstu investoram nākt uz šejieni, bāzēt savu darbību šeit? Šobrīd esam puslīdz droši par to, ka esam centrā un mums ir salīdzinoši laba loģistika – bet vai tā ir unikāla atšķirības zīme? Man pašam sanāk diezgan bieži pārrunāt Latvijas investīciju priekšrocības ar ārvalstu advokātiem, kuriem klienti meklē investīciju iespējas. Šādos gadījumos man dažreiz trūkst pārliecinošu argumentu. Te ļoti noderētu norādīt uz valsts stratēģiju un definētiem mērķiem, kurus valdība atbalsta gan programmātiski, gan ar darbību un vārdiem.

Domājot par darījumu potenciālu, redzam, ka joprojām perspektīvas nozares investīciju piesaistei ir enerģētika, pārtikas ražošana, arī transports un loģistika. Ceru, ka paveicot vairākus nozīmīgus mājas darbus, mēs spēsim uzrunāt potenciālos investorus veidā, kas viņus pārliecinās par labu Latvijai, par labu Baltijai. Nav noslēpums, ka Baltijas valstis ārvalstu investoru acīs tiek uzlūkotas kā vienots reģions, tāpēc izredzes piesaistīt lielāku investīciju apjomu noteikti pieaugtu, apvienojot katras valsts ambīcijas kopīgā sadarbībā. Piemēram, Igaunijai jau gadiem ir reinvestētās peļņas nodoklis, par ko Latvijā tikai runājam. Lietuvā nupat ieviests modernāks darba likums.

Šī gada politiskie notikumi parādījuši, ka dzīvojam izteiktā turbulences laikā, kad vienīgā stabilitāte ir nepārtrauktā notikumu mainība. Redzam to, kā cilvēku politiskās gribas demonstrācija rada nozīmīgas pārmaiņas finanšu tirgus svārstībās. Tāpēc īpaši šajā laikā svarīgi ir tas, kā esam sevi pozicionējuši, sakārtojuši tiesisko un ekonomisko vidi, kā arī administratīvo aparātu, ar ko saskaras uzņēmēji, lai pietiekami izaicinošajos apstākļos spētu piesaistīt investoru uzmanību un līdzekļus kā Baltijas reģiona centrs arī turpmāk.

Steigā mēģinās labot brāķi Labojumus kritizētajos Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumos Saeima cer pieņemt jau 20. decembrī

Saeima nodevusi Budžeta un nodokļu (finanšu) komisijai otrreizējai caurlūkošanai Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izbrāķētos grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā. Izmaiņas paredzēja, ka persona pieteikties mikrouzņēmuma nodokļu maksātāja statusa iegūšanai var tikai līdz 2017. gada 30. jūnijam, savukārt, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, mikrouzņēmumu nodokļa režīms tiktu izbeigts. Prezidents paudis, ka piedāvātais regulējums ir nepilnīgs un pretrunā iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem rēķinājušies uzņēmēji un sabiedrība. Tāpat R.Vējonis akcentē, ka nav izpildīts Ministru kabineta pērnā gada lēmums izstrādāt mikrouzņēmumu nodokli aizstājošu regulējumu, kas noteiktu specializēta vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu maziem un mikro uzņēmumiem ar mazu ikgadējo apgrozījumu, paredzot vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarāciju iesniegšanu un nodokļu nomaksu.

Skatīs steigā

Budžeta un nodokļu (finanšu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns DB pauž, ka, visdrīzāk, tiks atceltas abas divas ierobežojošās normas, un, runājot par mikrouzņēmumu nodokļa režīma izbeigšanu, atsaucas uz valsts prezidenta norādīto: «Kaut ko noņemot, uzreiz būtu skaidri jāpiedāvā, kas ir vietā. Jāatzīst, ka tas tā nebija izdarīts. Tālab konkrēti datumi jāizņem ārā, vai vismaz jāpiekoriģē tā, lai mikrouzņēmumu nodokļa režīms pārtrūkst brīdī, kad ir skaidri zināmi jauni alternatīvie risinājumi. Joprojām šī uzdevuma priekšā ir Ekonomikas ministrija.»

Tiesa, labojumi jāveic steigā, lai likumprojekts galīgajā versijā stātos spēkā vēl šajā gadā. Budžeta un nodokļu (finanšu) komisijā jautājumu ir paredzēts skatīt 13. decembrī, savukārt Saeimas plenārsēdē – jau 20. decembrī.

DB jau rakstīja, koalīcijai šobrīd ir piedāvāts attiekties no minimālajām sociālajām iemaksām, bet tā vietā no nākamā gada palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdz 15%. Priekšlikumu par mikrouzņēmuma nodokļa palielināšanu minimālo sociālo iemaksu vietā šobrīd atbalsta Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība, bet pret iestājas Vienotība, argumentējot, ka nav iepazinusies ar Finanšu ministrijas aprēķiniem. Kā DB norāda šīs partijas biedrs Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis, tie tiek gaidīti nākamnedēļ. «Kamēr neredzam, kā viss ietekmēs gan mazos uzņēmējus, gan, kā būs ar sociālo nodrošinājumu, pieņemt lēmumu steigā neņemamies. Ir trīs nedēļas līdz jaunam gadam, un tagad kaut ko steigā mainīt, tas ir haoss,» vērtē V.Ķirsis.

FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) DB noraida izskanējušos pārmetumus, ka ministrijas rīcībā nav aprēķinu, kādu ietekmi uz budžetu radīs priekšlikums par atteikšanos no minimālajām sociālajām iemaksām.

«FM aprēķini liecina, ka mikrouzņēmuma nodokļa paaugstināšana līdz 15% no apgrozījuma un atteikšanās no sociālajām iemaksām būtu fiskāli neitrāla un nosegtu ap 70 milj. eiro deficītu valsts budžetā, kas izveidotos atceļot sociālās iemaksas,» pauž E. Putra. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja, SIA Andele Mandele valdes locekle Līva Jaunozola gan uzsver, ka vienas zāles neder visiem, un 15% likme izvērstos par dārgu pasākumu tieši mazajiem uzņēmumiem ar lielāku apgrozījumu. Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) risinājumu palielināt mikronodokļa likmi līdz 15%, atsakoties no minimālā sociālās apdrošināšanas maksājuma par katru darbinieku, dēvē par kompromisu. Jāpiebilst, ka LTRK un Latvijas Darba devēju konfederācija pirmdien prezentēs uzņēmēju izsdtrādāto piedāvājumu vidēja termiņa nodokļu stratēģijai.

Atzīst savas kļūdas

Komentējot situāciju, ka diskusijas par nodokļu izmaiņām notiek pēc valsts budžeta pieņemšanas, E. Putra atzīst pieļautās kļūdas: «Protams, pateikt, ka tas nav brāķis, būtu melošana. Domāju, ka savas kļūdas ir jāatzīst». Viņš gan atgādina, ka grozījumi minimālajās sociālajās iemaksās veikti jau 2015. gada novembrī, proti, Vienotības premjeras Laimdotas Straujumas laikā. «Tolaik tas bija kompromiss, lai neceltu likmi uz 15%. Tomēr pētot sīkāk, izkristalizējās, ka pieņemtajās normās nav ietverta liela sabiedrības daļa,» pauž FM parlamentārais sekretārs. Viņš skaidro, ka laika gaitā arvien pieauga saraksts ar sabiedrības grupām, no kurām šīs sociālās iemaksas nebūtu jāiekasē. Kā piemēru viņš min studējošos jauniešus līdz 26 gadu vecumam – par šādu cilvēku grupu datubāzes nav. Tāpat minimālās sociālās iemaksas būtu grūti administrējamas gan no Valsts ieņēmumu dienesta, gan uzņēmēju puses, pauž E. Putra, jo, piemēram, informācija par to, vai cilvēkam ir invaliditāte ir sensitīvas dabas un darba devēji par to ne vienmēr ir informēti, norāda FM parlamentārais sekretārs.

Savukārt grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu ar mēŗki palielināt to darbinieku kategoriju skaitu, par kurām darba devējam nebūtu jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu minimālais apmērs – 97,16 eiro mēnesī, ko arī tika plānots skatīt Saeimas plenārsēdē, no sēdes darba kārtības tika izņemti līdz visi puzles gabaliņi izveidos saprotamāku kopainu. Vērojot haotisko lēmumu pieņemšanas procesu, uzņēmēji pauž satraukumu, jo nezina, ar kādām izmaiņām nodokļos viņiem būs jārēķinās, dažas normas joprojām liek uzdot jautājumus.

«Tā nav bijis, ka gan uzņēmēji, gan pašvaldības skrupulozi pārskata darba tiesiskās attiecības ar nepilna laika strādājošajiem. Daudziem nervi neizturēja un viņi pirmos uzteikumus saviem nepilna laika strādājošajiem darbiniekiem jau izteikuši. Pēdējais brīdis pārskatīt likumus, lai pēc pāris nedēļām darba meklētāji nedrūzmētos rindās, kas sociālā budžeta ilgtspējai noteikti nenāktu par labu, ko ar izmaiņām, īpaši, sociālā nodokļa maksājumu pieauguma gadījumā gribēts uzlabot,» norāda Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa izveidojošus situāciju dēvē par netipisku un unikālu.

Mazāk, bet ilgāk Eiropas Centrālās banka ar vienu roku dod vairāk, ar otru – arī dod, bet mazāk nekā prasīgie tirgus dalībnieki, šķiet, cerēja

Pēdējo mēnešu laikā finanšu tirgus dalībnieki milzīgas gaidas saistījuši ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) papildu rīcību monetāro stimulu jomā. Tika pieņemts, ka, ņemot vērā joprojām vājo reģiona ekonomikas izaugsmi un politisko neskaidrību, ECB vajadzētu darīt vēl vairāk. Vispopulārākais pieņēmums saistījās ar to, ka līdz nākamā gada septembrim tiks pagarināti eiro drukāšanas darbi. Šajā ziņā ECB tirgus dalībniekiem vilties nelika. Reģiona galvenie baņķieri atklāja, ka savu kvantitatīvo mīkstināšanu ar «pašreizējo vilkmi» īstenos līdz nākamā gada aprīlim (šobrīd ECB viena mēneša laikā otrreizējā tirgū uzpērk vērtspapīrus ap 80 miljardu eiro vērtībā). Savukārt pēc tam līdz nākamā gada beigām vidēji mēnesī uzpirkšot vērtspapīrus 60 miljardu eiro vērtībā. Turklāt eiro drukāšana tikšot īstenota vēl ilgāk, ja būs vajadzīgs. Būtībā šāds lēmums nozīmē, ka ECB izziņojusi papildu drukāšanu 540 miljardu eiro apmērā, kas kopējo reģiona kvantitatīvo mīkstināšanu pietuvinās 2,4 triljoniem eiro. Jau ziņots, ka iestāde pārsvarā uzpērk valstu obligācijas un korporatīvos parāda vērtspapīrus. Tas noved pie to ienesīguma krituma, kas savukārt uztur rekordzemas procentlikmes. Viena no pamatdomām šādām darbībām ir, ka milzīgajai naudas pumpēšanai vajadzētu nozīmēt straujāku banku kreditēšanas aktivitātes palielināšanos. ECB šīs sanāksmes laikā eiro procentu likmes nemainīja (refinansēšanas likme palika pie nulles, bet depozītu likme – pie -0,4% atzīmes).

Dod un dod

Sākotnēji ECB ar šādiem paziņojumiem tirgus dalībniekus samulsināja. Populārākais minējums pirms sanāksmes bija, ka ECB kvantitatīvas mīkstināšanu pagarinās līdz nākamā gada septembrim. Savukārt esošais paziņojums paredz drukāšanu īstenot līdz nākamā gada beigām, bet fakts ir, ka vērtspapīru uzpirkšanas apjoms no aprīļa būs mazāks (tādējādi var teikt – ar vienu roku ECB dod vairāk, bet ar otru roku arī dod, bet mazāk nekā tirgus dalībnieku sākotnējās iedomas). ECB gan pie drukāšanas pieradušos tirgus dalībniekus steidz mierināt un piebilst – ja būs pazīmes, ka inflācija nedomā uzvesties, kā to vēlas monetārās politikas noteicēji, drukāšanas programma jebkurā brīdī var tikt palielināta. ECB šefs Mario Dragi par katru cenu mēģina norādīt, ka nekādā gadījumā runa nav par kaut kāda veida stimulēšanas samazināšanu (šādas runas panesās līdz ar to, ka ECB no aprīļa drukās jau pieminētos «tikai» 60 miljardus eiro nevis ierastos 80 miljardus). M. Dragi uzsvaru lika uz programmas termiņa pagarināšanu un to, ka ECB grib ilgāk saglabāt savu klātbūtni tirgū.

Nepakļāvīgā inflācija

Jānorāda, ka gada inflācija eirozonā pēdējo mēnešu laikā aug, un novembrī tā sasniedza 0,6% atzīmi. Tas nav daudz, bet vēl pavasarī eirozonā patēriņa cenu gada izmaiņām priekša bija jāraksta mīnusa zīme. ECB par veselīgu uzskata inflācijas atrašanos nedaudz zem 2% atzīmes.

Lielā mērā var teikt, ka par pašreizējo inflācijas palielināšanos atbildīgi ir notikumi izejvielu tirgū. Tur cenas pārtraukušas sarukt un bieži vien gada skatījumā procentuālā ziņā rakstāmas ar plusa zīmi. Tādējādi galīgi nepareizi nebūtu teikt, ka izejvielu cenu krituma ietekme uz patēriņa cenām sevi ir izsmēlusi, un augstāki inflācijas mērījumi pašlaik Rietumu pasaulē ir tikai saprotama parādība. Notikumus izejvielu tirgū ECB ar savu monetāro politiku ietekmē daudz mazākā mērā. Savukārt pamatinflācija (izslēdz svārstīgās pārtikas un enerģijas cenas) reģionā gandrīz visu šo gadu stabili atrodas nedaudz zem 1% atzīmes. Tā stagnē, kas liek domāt, ka reģiona iekšējās ekonomikas spēks joprojām ir patālu no ideālā.

ECB šo arī publicējusi savas svaigās reģiona zīmīgāko tautsaimniecības rādītāju aplēses. Iestāde paredz, ka eirozonas inflācija 2017. gada pieaugs par 1,5%, 2018. gadā – par 1,6%, bet 2019, gadā – par 1,7% (tātad visos šajos gados tā var atrasties zem ECB mērķa līmeņa). Savukārt eirozonas IKP 2017. gadā augšot par 1,7% (iepriekšējā prognoze bija 1,6%), bet 2018. gadā un 2019. gadā – par 1,6%.

Gaida diverģenci

Katrā ziņā ECB kurss ir aptuveni skaidrs – drukāšana aktuāla būs ilgāk, kas nozīmē, ka turpināsies mēģinājumi procentlikmes noturēt pēc iespējas tuvāk zemei. Jau tuvākajā laikā tiek gaidīts, ka par likmju palielināšanu izšķirsies pasaules ietekmīgākā centrālā banka – Federālo rezervju sistēma. Tas nozīmē abu minēto finanšu pasaules grandu īstenotās monetārās politikas diverģenci.

Nav gan izslēgts – ja dati būs labāki, sāksies arvien skaļākas runas arī par augstāku eiro likmju nepieciešamību. Pagaidām gan šādas runas ļoti konkrētus apmērus negūst, lai gan jau šīs sapulces laikā liela daļa tirgus dalībnieku enerģijas bija veltītas spriedumiem par eiro kvantitatīvās mīkstināšanas ēras beigu sākumu. Jāņem vērā, ka eiro reģionā labu fonu drāmai uztur arī politiskā neskaidrība. Nākamgad eiropiešiem būs jāpārdzīvo vēlēšanas Nīderlandē, Francijā un Vācijā.

Reaģējot uz ECB lēmumu, eiro vērtība šo ceturtdien visai strauji nolidoja līdz 1,064 ASV dolāru atzīmei. Reģiona akcijas savukārt dzīvojās pa plusiem, bet obligāciju ienesīgums visai strauji palielinājās (jo tomēr ir skaidrs, ka ECB parāda tirgū nedarbosies mūžīgi).

Krievija rāda varēšanu Ārvalstu investoru piesaiste sankciju vārdzinātajam naftas sektoram Krievijai gan dod naudu, gan ceļ pašapziņu

Pasaulē lielākās biržā kotētās naftas kompānijas Rosneft 19,5% daļu pārdošana tirgum ir nākusi kā patīkams pārsteigums. Pircēji ir Kataras valsts ieguldījumu fonds un resursu ieguves un tirdzniecības kompānijai Glencore, kas pārdošanas apjomu ziņā ir arī lielākā pasaulē. Pēc ziņām par darījumu Glencore akcijas cena Londonā ir pieaugusi par pāris procentiem, bet Rosneft vērtējums Maskavas biržā ir pieaudzis virs pieciem procentiem.

Tomēr īsti cilvēki

Šis darījums ir lielākais Krievijas privatizācijas plānā, kas tiek veikts ar domu dot uzrāvienu naftas cenu un rubļa vērtības krituma, kā arī Rietumu sankciju dēļ vārdzinātajai ekonomikai. Katariešu un Glencore veidotajam kopuzņēmumam akcijas pārdotas kopā par 10,5 miljardiem eiro, raksta Kommersant. Gada sākumā (DB ziņoja 04.02.2016.) Krievija paziņoja par dažu «kroņa dārgumu» izlikšanu tirdzniecībā, lai papildinātu valsts budžetu. Tolaik izskanēja Rosneft vārds, kā arī 2014. gada rudenī valsts nacionalizētā un no sākta gala pārdošanai lemtā Bashneft un vēl arī kuģniecība Sovkomflot, un pasaulē lielākā dimantu ieguves kompānija ALROSA. Tas noveda līdz pat skaļākajam korupcijas skandālam kopš PSRS sabrukšanas – šoruden ar divu miljonu dolāru kukuli «paņēma» Krievijas ekonomikas ministru Alekseju Uļukajevu (DB 16.11.). Tieši šis pēdējais politiskais satricinājums akciju tirgū nedaudz sašūpoja Rosneft un lika izteikt prognozes, ka šā gada termiņu «īstu investoru» piesaistē kompānija diez vai sasniegs. Arī Rosneft pārņemtā Bashneft ir vērtēta kā nosacīta privatizācija, valstij praktiski aktīvus pārliekot no vienas kabatas citā (un pa vidu kādam pamanoties iedzīvoties), un tika prognozēts, ka Rosneft pašai būs jāizpērk valsts pārdodamās daļas. Vēl 6. decembrī Rosneft izlaistās parādzīmes 600 mljrd. RUB vērtībā (virs 8,7 mljrd. EUR) šķita norādām tieši uz šādu scenāriju. Tomēr acīmredzot līdz pašam pēdējam brīdim turpinātās sarunas ar investoriem ir devušas plašākai publikai negaidītu rezultātu, un, starp citu, Krievijai tagad ir iemesls lepoties, ka tā, sankcijām spītējot, savam vārdzinātajam sektoram un lielās peļņas avotam ir spējusi piesaistīt ārvalstu investorus un papildināt publisko maciņu. Rosneft vadītājs Igors Sečins komentējis, ka sarunas bijušas jau ilgi un kopumā ar 30 investoriem, kuri gan netiek konkretizēti. Kommersant raksta – lai tik lielas summas ienākšana lieki nesašūpotu valūtas tirgu, ar valsts kompānijas Rosneftegaz starpniecību, kas ir arī Rosneft vērtspapīru pārdevēja, nauda jāpārskaita valsts budžetā. Tas notiek tiešām pēdējā brīdī, jo naudai no Rosneft šā vai tā pārdodamajām daļām budžetā ir jāienāk līdz 15. decembrim.

Katram tiks savs

Darījums ir izdevīgs visām četrām pusēm – Rosneft, valstij un abām kompānijām. Pirmām kārtām akcijas ir pārdotas gandrīz par biržā kotēto cenu un bez sevišķām atlaidēm. Tiek izteikts pieņēmums, ka Glencore ieguvums būs priekšrocības naftas iepirkumos, bet Katarai – iespēja ietekmēt Krievijas ieguves apjomus laikā, kad OPEC kartelis ir nolēmis normalizēt naftas cenu. DB vairākkārt ir rakstījis par OPEC un ārpus karteļa esošo, pirmām kārtām jau Krievijas, ņemšanos ar naftas ieguves plāniem, kas ik pa laikam parausta tās cenu tirgū. Zemās naftas cenas un Krievijas valdības ievērojamā ietekme uz biznesa vidi valstī tika uzskatīti par faktoriem, kas Rosneft daļu privatizāciju padara nepievilcīgu, tomēr praktiskais iznākums ir tiešām interesants. Darījuma sakarā gan izskan bažas, vai Glencore spēs sagremot to, ko ir pakampusi, jo kompānijai jau ir ievērojams parādu slogs. Eksperti Krievijas avotos spriež, ka nesenā Rosneft obligāciju izvietošana varētu būt līdzeklis, kā Glencore palīdzēt, jo šādi naftas kompānija varētu priekšlaikus dzēst iepriekšējos gados Glencore veikto priekšapmaksu par nolīgtajām piegādēm ap piecu mljrd. USD apjomā, un tā savukārt šo naudas plūsmu novirzīt akciju izpirkumam. Pat ja tā, tas Rosneft tik un tā būtu lētāk par akciju atpirkšanu no valsts, ja investoru piesaiste neizdotos. Glencore ienākšana Rosneft arī dod vēl izvērstāku piekļuvi pasaules tirgiem. Rosneft sola dividendēs maksāt 35% no peļņas. Darījums Glencore dos iespēju atgūt vadošo pozīciju Krievijas naftas tirdzniecībā, ko tai pērn nocēla Trafigura, vērtē Financial Times. Šī nav vienkārši «samērīšanās», jo naftas tirdzniecībā peļņas marža ir ļoti saspiesta, tāpēc tirgotājiem ir no svara pieeja ļoti lieliem krājumiem. Glencore Krievijā jau ir 25% Russneft akciju. Kopš pērnā gada rudens Glencore nodarbojas ar savu aktīvu pārdošanu, lai nelabvēlīgā tirgus apstākļos dzēstu uzkrātos parādus. FT citē Šveicē bāzētās kompānijas šefu Ivanu Glasenbergu, ka parādu nomaksas programma iet uz beigām, un nākamgad kompānija taisās dividendēs izmaksāt miljardu USD. Savukārt Kataras valsts ieguldījumu fonds šovasar parakstīja vienošanos ar Krievijas Tiešo investīciju fondu (KTIF) par kopēja 6,5 mljrd. USD vērta fonda izveidi un vēlāk nopirka arī gandrīz ceturtdaļu Pulkovas lidostas akciju. Kommersant avoti apgalvo, ka Rosneft darījums notiek bez KTIF starpniecības. Ar 9% daļu Kataras fonds ir arī lielākais Glencore akcionārs. Krievijas valdībai Rosneft aizvien paliek kontrolpakete, un nupat pārdotajai daļai līdzīga – 19,75% ‒ pieder britu BP, kas pie tās tika 2013. gadā. Tolaik tas bija iznākums ļoti ķēpīgam Tjumeņas naftas kopuzņēmumā TNK-BP pārdošanas procesam. Krievija acīmredzami spēlēja no spēka pozīcijām, un britiem beigās nekas cits neatlika, kā piekāpties, par darījumu ar Rosneft saņemot pretī tolaik 16,7 mljrd. USD vērto tās akciju paketi. Līdz ar katariešu un Glencore pienākšanu Rosneft ārvalstu akcionāru daļa ievērojami pieaug, un Kommersant spriež, ka ārzemnieki tagad varēs direktoru valdē izvirzīt četrus no kopumā deviņiem valdes locekļiem un gūt lielāku teikšanu pār kompānijas darbību.

Foto – ritvars skuja, dienas mediji

BDO Zelmenis&Liberte nodokļu un finanšu konsultāciju nodaļas direktore Marina Bičkovska: «Tiesības vietējai varai noteikt savu uzņēmumu ienākuma nodokli savā teritorijā ir tikai dažās Eiropas valstīs, taču lielākoties šis nodoklis darbojas kā instruments investīciju piesaistei, nevis vietējās kases papildināšanai.» Foto – ritvars skuja, dienas mediji

Tikai dažās valstīs pašvaldības tiek pie peļņas nodokļa Eiropā nav īpaši izplatīta prakse, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tā daļa tiktu atvēlēta vietējām municipalitātēm, to budžeta papildināšanai

To liecina BDO Zelmenis&Liberte pētījums par pašvaldību saistību ar uzņēmuma ienākuma nodokļa likmēm un tā maksājumiem. «Eiropā ir tikai atsevišķas valstis, kur pašvaldībām ir piešķirtas tiesības darboties ar to kompāniju uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN), kuru teritorijā tās darbojas,» skaidro BDO Zelmenis&Liberte nodokļu un finanšu konsultāciju nodaļas direktore Marina Bičkovska. Viņa savu sacīto pamato ar pētījumā redzamo, ka būtiska teikšana vietējām pašvaldībām par UIN savā teritorijā ir tikai Šveicē un Luksemburgā. Daudz mazākā apmērā šādas tiesības ir dotas Spānijā un Portugālē, savukārt pārējā Eiropā nekā tamlīdzīga nav. «Jā, ir specifiski UIN maksājumi Itālijā – 3,9 līdz 4,9% no neto pievienotās vērtības, taču tas vairāk būtībā ir pievienotās vērtības nodokļa paveids, Ungārijā ir īpašais peļņas nodoklis ar 2 % likmi, bet Vācijā ar 14 līdz 17% likmi tā dēvētais tirdzniecības nodoklis, kas tiek piemērots koriģētai apliekamā UIN bāzei,» zina teikt M. Bičkovska. Viņa norāda, ka būtībā šāds specifisks UIN regulējums ir saistīts ar to, ka ES ļauj katrai dalībvalstij šī nodokļa sakarā būt ļoti neatkarīgām. «Pievienotās vērtības nodoklis, kā arī akcīzes nodoklis ir ļoti stingri definēts visas ES līmenī, savukārt UIN ir katras valsts suverēna lieta, kurā Brisele neiejaucas (tomēr, ja likme ir zema, tad nepieciešams pierādīt, ka tā neapdraud biznesu pārējās Kopienas dalībvalstīs), kaut arī vairākkārt ir bijuši, it īpaši veco ES dalībvalstu mēģinājumi novērst kapitāla aizplūšanu uz jaunajām ES dalībvalstīm, kur ir mazāks peļņas nodoklis,» tā M. Bičkovska.

Sprūdžs vēl nepadodas DB jau rakstīja, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža ideja par UIN daļas novirzīšanu vietējās pašvaldības kasē, kur atrodas tā juridiskā adrese, ir izgāzusies, jo tai ir vairāki trūkumi un tādu pārdali neatbalsta arī finanšu ministrs Andris Vilks. «Rezultāts ir tāds, ka UIN daļas novirzīšana pašvaldībām tiešā veidā nodrošinātu neproporcionālu ienākumu pieaugumu tādām pašvaldībām kā Rīga. Tāpat tas nekorekti atspoguļotu pašvaldību pūliņus uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, jo ar juridisko adresi ir salīdzinoši vienkārši manipulēt,» DB intervijā norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. Tomēr vienlaikus viņš atzina, ka ir jādomā cits mehānisms, kas būtu piesaistīts darba vietām un nodarbināto skaitam teritorijā. «Izmaiņas 2013.gadam nesagaidīsim, pašvaldību budžets paliks tradicionālās robežās,» sacīja E. Sprūdžs. Lai gan šobrīd netiek precīzi norādīts, kā šo mērķi nākotnē ir paredzēts sasniegt, ministrs norāda, ka VARAM pie šī jautājuma strādā un vairākas ieceres tiek izvērtētas. Viena no iecerēm ir arī saistībā ar UIN, bet ne sākotnēji piedāvātajā variantā, neslēpa E. Sprūdžs, tomēr plašāku ieskatu plānos viņš nesniedza.

Labs instruments

«Visās valstīs – Luksembugā, Šveicē, Portugālē un Spānijā – vietējā vara pati var izlemt, cik liels būs tās teritorijā tā dēvētais vietējās pašvaldības peļņas nodoklis – to neregulē šo valstu centrālā valdība,» atšķirību izskaidro M. Bičkovska. Viņa norāda, ka tādējādi vietējai varai ir iespējas ietekmēt savu attīstību. «Šis peļņas nodoklis vietējai varai tiek izmantots kā instruments vēlamas uzņēmējdarbības piesaistei un vienlaikus nodarbinātības jautājumu risināšanai,» skaidro M. Bičkovska. Viņasprāt, pašvaldība var šo likmi noteikt gan 0% apmērā, gan ievērojami augstāku, gan arī to diferencēt dažādu jomu uzņēmējiem, taču šī likme nav saistāma ar kopējo UIN likmes apmēru, ko katrs uzņēmējs maksā centrālajai konkrētās valsts valdībai. «Jārēķinās, ka šajās valstīs, izņemot Šveici, uzņēmējiem noteiktā likme, ko tie maksā UIN, ir ievērojami augstāka, nekā tā šobrīd ir Latvijā, tomēr šīs likmes ir grūti salīdzināt, jo tad ir jārēķina šī nodokļa efektīvā likme, jo ar šo nodokli neapliekamie tēriņi katrā valstī tomēr atšķiras,» norāda M. Bičkovska.

Piena cena nedaudz sarūk Šā gada augustā vidējā piena iepirkuma cena, salīdzinot ar jūliju, samazinājusies par 1% līdz 174,2 Ls/t

Šā gada augustā piens pārstrādei iepirkts par 1% vairāk nekā 2012. gada jūlijā, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtā informācija. Šāda situācija liecina par stabilitāti nozarē, komentē LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Šā brīža operatīvā informācija liek prognozēt, ka vidējā piena iepirkuma cena septembrī varētu būt nedaudz aug- stāka, pauda J. Šolks. To DB apstiprina arī citi piensaimnieki, piebilstot, ka daudz būs atkarīgs no norisēm pasaules tirgos.

Grūti paredzēt

Lai arī industriālo piena produktu, galvenokārt piena pulvera cena sāka pieaugt jau jūlijā, šobrīd tā ir stabilizējusies, līdz ar to pagaidām grūti prognozēt, kādas tendences attīstīsies turpmāk un kā tas ietekmēs piena iepirkuma cenu izmaiņas.

Kā DB jau ziņots, visu pagājušo gadu piena iepirkuma cena bija stabila un svārstījās no 20,8 santīmiem par kilogramu līdz 22 santīmiem, taču šā gada pavasarī bija vērojams cenas samazinājums ne tikai Latvijā un Lietuvā, bet arī citviet Eiropā. Cenu krituma iemesls bija industriālo piena produktu cenu samazinājums pasaulē. Zemnieki gan izteicās, ka cenām vajadzētu augt, jo pasaulē piena produktu cenas paaugstinājušās. Piena lopkopēji arī norādīja, ka graudu cenas strauji palielinājušās, līdz ar to barības nodrošināšanai lopiem jāpērk dārgāki graudi, bet tas ietekmē pašizmaksu.

Piena ražošana aug

Zinot to, ka valstī strauji notiek piena lopkopības uzņēmumu modernizācija un tiek būvētas jaunas, modernas govju kūtis, kā rezultātā pieaugs saražotā piena apjomi, grūti paredzēt, kādu iespaidu tas atstās uz piena iepirkuma cenām. J

au izveidojis modernu fermu vairāk nekā 2000 govju ganāmpulkam.

Valsts mērosies spēkiem ar lielajām loģistikas zivīm Valsts a/s Gateway Latvia (GL) aktīvi iesaistīsies starptautiskajā loģistikas un transporta tirgū

Jaundibināmais uzņēmums darbosies kā pilnvērtīgs starptautiska līmeņa transporta un loģistikas tirgus spēlētājs, sarunā ar DB norāda idejas virzītājs, satiksmes ministra padomnieks Kaspars Briškens, piebilstot, ka tas nebūs funkciju administrators kā aģentūra. Te pastāv monopolisma un korupcijas riski, brīdina loģistikas centra Atlas vadītājs Mihails Fridmans.

Drīz būs

K. Briškens sola ar esošo priekšlikumu iepazīstināt nozares asociācijas, bet septembra beigās galīgo variantu vēlreiz prezentēt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē, un tad institūcijas dibināšanas dokumentu paketi virzīt izskatīšanai valdībā. Tikmēr Ekonomikas ministrija (EM) ir norādījusi, ka ir jāizpildās noteiktiem priekšnosacījumiem, lai būtu pietiekams pamats valstij nodarboties ar komercdarbību, DB saka ekonomikas ministra padomniece Inese Druviete. Tostarp jāpierāda pamatojums, kāpēc ir nepieciešama valsts iejaukšanās šajā tirgus segmentā; jāpierāda, ka nepārklājas GL un LIAA, brīvostu pārvalžu, ministriju funkcijas. Šobrīd SM ir apņēmusies ievērot visus šajā koncepcijā ietvertos principus un sekot kritēriju izpildei, tā viņa.

Ko darīs

Šobrīd Eiropas loģistikas tirgū gandrīz visi lielākie spēlētāji ir valsts akciju sabiedrības, saka Latvijas piegādes ķēžu klastera iniciators Normunds Krūmiņš, minot DHL, DB Schenker (Vācija), Itella (Somija), TNT (Holande), SNCF (Francija), Express-Interfracht (Austrija). Nopietnus loģistikas spēlētājus valsts paspārnē veido arī Krievija, Kazahstāna un Baltkrievija – gan kopīgiem spēkiem Muitas ūnijas ietvaros, gan atsevišķi, tā viņš. Tādēļ arī Latvijai ir nepieciešams stratēģiskais aģents, līgumslēdzējs gan starptautiskajā, gan vietējā tirgū, nodrošinot iesaistītajām pusēm augstāku izpildes un norēķinu drošību, piebilst K. Briškens. Savukārt pakāpeniski ap šo institūciju veidosies integrēts nozares klasteris, kamēr GL veicinās un nodrošinās koordinētu sadarbību starp valstij piederošo loģistikas aktīvu pārvaldītājiem un privāto sektoru.

Kad valsts grib izveidot sava veida monopolu, tas vienmēr ir bīstami, bažījas loģistikas centra Atlas vadītājs M. Fridmans, kā negatīvus piemērus minot Latvenergo un Latvijas dzelzceļu. Kas tad būs tie lielie spēlētāji, ar ko GL runās, viņš retoriski jautā. Tāpat valsts ierēdņiem kā starpniekiem šeit pavērsies lieliskas korupcijas iespējas. Ārvalstīs šāda monopolista loģistikas jomā nav, tā viņš. Līdzīgu domu pauž kāda ievērojama loģistikas nozares uzņēmuma pārstāvis, kurš savu vārdu atklāt nevēlējās. Viņaprāt, šī iecere vispār nedarbosies, jo valsts iejaukšanās brīvajā tirgū ne pie kā laba nekad nav novedusi.

Vara un nauda

GL ikdienas darbu vadīs valde, kura sastāvēs no trim locekļiem, saka K. Briškens, bet kopējais darbinieku skaits nav plānots lielāks par 10–15. Lai piesaistītu nozares profesionāļus, atalgojumam jābūt konkurētspējīgam ar Latvijas loģistikas nozares atbilstoša līmeņa vadošo speciālistu atalgojumu, uzsver N. Krūmiņš. Kā rāda starptautiskā pieredze, lai sekmīgi uzsāktu šādas valsts a/s darbību, nepieciešami vismaz 18–20 mēneši, tā viņš. Sākotnējo finansējumu, galvenokārt personāla un mārketinga izmaksas, plānots nodrošināt no valsts budžeta, pakāpeniski pārejot uz pilnīgu pašfinansējumu, piebilst K. Briškens.

Sadarbība un pilnvaras

Šobrīd gan Latvijas vēstniecības, gan LIAA pārstāvniecības ārvalstīs ievāc un apkopo lielu noderīgas informācijas apjomu, piemēram, par lielo ārvalstu uzņēmumu attīstības plāniem, izrādīto interesi par Latvijas transporta koridoru, taču tās tālākā izmantošana nav pietiekami efektīva, norāda K. Briškens. Tas tāpēc, ka liela daļa informācijas paliek dažādu institūciju iekšējās atskaitēs, un arī paši Latvijas uzņēmēji nav pietiekami aktīvi, lai šo informāciju izmantotu.

GL būs kompleksais līgumslēdzējs no Latvijas puses, apkopojot savā piedāvājumā visu nepieciešamo pakalpojumu klāstu, kuru faktiski nodrošinās jau esošie tirgus dalībnieki, piemēram, konsolidējot 10 nelielu autopārvadātāju, trīs noliktavu un četru muitas brokeru resursus vienotā pakalpojumu paketē, jo neviens stratēģiska līmeņa starptautiskais klients nebūs gatavs slēgt 17 dažādus atsevišķus līgumus, skaidro K. Briškens. Tāpat GL uzdevums būtu nodrošināt valsts augstāko amatpersonu vizīšu laikā iegūto kontaktu ar potenciālajiem stratēģiskajiem partneriem pārvēršanu konkrētā sadarbībā, piebilst N. Krūmiņš.

Plānots, ka GL modelis tiks papildināts ar t. s. ombuda institūciju, kuras funkcijas varētu pildīt Transporta un tranzīta nozares asociāciju sadarbības padome (TTNASP), tā K. Briškens.

Tā nav slēgta apvienība un tai pievienoties var jebkura no dažām atlikušajām nozares profesionālajām asociācijām, piebilst N. Krūmiņš.

Kā darbosies

Sākotnēji tiks nodrošināta visaptveroša pakalpojumu sniedzēju reģistra izveide, GL darbības principus skaidro N. Krūmiņš. Tiks veidots kompāniju reģistrs (sākotnēji uzrunājot gan individuālus uzņēmumus, gan nozares asociācijas) vairākās kategorijās, tostarp ostu termināļi un stividori; loģistikas centri; dzelzceļa operatori un pārvadātāji; autopārvadātāji. Ar visiem tiks atrunātas turpmākās sadarbības procedūras (piemēram, cenu un nosacījumu pieprasīšanas formas) ar konkrētiem izpildes laikiem un papildu nosacījumiem. Veidojot attiecīgo piedāvājumu no GL puses, iepriekš atrunātajā kārtībā tiks atlasīti piemērotākie (lētākie, kvalitatīvākie) pakalpojumu sniedzēji (1–2 no katras kategorijas vai vairāki, ja nepieciešama lielāka kapacitāte). Tālāk tiks sagatavots konkrētais piedāvājums potenciālajam klientam un uzsāktas sarunas par darījuma noslēgšanu. Darījuma noslēgšanas rezultātā GL slēgs apakšuzņēmēja līgumus ar izvēlētajiem pakalpojumu sniedzējiem. Jebkuru konfliktu un domstarpību gadījumos TTNASP tiks piešķirtas tiesības iepazīties ar visiem iesniegtajiem piedāvājumiem konkrētajā kategorijā, tā viņš.

Ja sarunas ar ārvalstu partneri (kravu īpašnieku, investoru) būs rezultatīvas, GL ar šo partneri slēgs centralizētu līgumu par pakalpojumu sniegšanu, piebilst K. Briškens. Līdz arī to ārvalstu partnerim iespējams izvairīties no līgumu slēgšanas ar neskaitāmiem, nereti savstarpēji nesakoordinētiem, atsevišķiem pakalpojumu sniedzējiem. Svarīgi uzsvērt, ka valsts a/s būs operacionāls politikas realizācijas instruments, nevis politikas veidotājs, tā viņš.

Rubrika

Virsraksts divās rindās

sdjfhDuciasintios in eius dolum et voluptu reribuscim et

sdjfhDuciasintios in eius dolum et voluptu reribuscim et debis et qui dolorecte vollore molorae omnientini quo volut dolupta cum nonsere nones modisseditio tecest occulparum sit molupta natur am et, si voloreperum hiliqui stibeatis aut quia volo min pe nobist, cume vellorpos ipsam iliquae. Nempelectori dolendigent aboreic ipsandaecae con eos ex explanda eos sam ut pre, que nis accupti atectur autem reprerecto vent rerrore ea porerit volorum ipsunt aliquia mustibus utecum fuga. Et voluptati audam sam ellorep tatur? Od que pore la veroriti omniti blaborat odigent.

molorae omnientini quo volut dolupta cum nonsere nones modisseditio tecest occulparum sit molupta natur am et, si voloreperum hiliqui stibeatis aut quia volo min pe nobist, cume.

Nacionālās apvienības pārstāvis Romāns Naudiņš apstiprināts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā, nomainot atlaisto partijas biedru Eināru Cilinski. Līdz šim R.Naudiņš bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts un Valmieras domes deputāts. Pārāk daudz laika rosībai ministra amatā gan viņam nebūs, visdrīzāk, vien līdz rudenim, kad notiks Saeimas vēlēšanas un taps jauna valdība.

� Uzvarētājs Romāns Naudiņš

Reitingu aģentūra Standard&Poor‘s samazinājusi vairāku Krievijas kompāniju, tostarp Alekseja Millera vadītā gāzes milža Gazprom, reitingu nākotnes prognozi no stabila uz negatīvu. Tāpat nākotnes prognoze pasliktināta Krievijas dzelzceļa kompānijai Rosijskije Železnije dorogi, Krievijas lielākajai naftas kompānijai Rosņeftj, transporta uzņēmumam Transņeftj un Krievijas otrajai lielākajai naftas kompānijai Lukoil. Lēmums samazināt šo kompāniju reitingu prognozes pieņemts saistībā ar negatīvu nākotnes prognozi pašas Krievijas reitingam.

Zaudētājs Aleksejs Millers

Ideju, ko Latvijā varētu darīt, ir daudz. Lai arī līdz šim nav parakstīts memorands ar IBM, tomēr ir realizēta ideja par Baltijas Inovāciju fonda izveidi, kur vienošanos noslēgusi Latvija, Lietuva un Igaunija, DB sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš

Jāpalielina efektivitāte Lai Latvija palielinātu IKT eksportu, būtu jārada produkti ar augtu pievienoto vērtību un jāpalielina IT speciālistu produktivitāte

Tā uzskata IT nozares eksperti, kuri piedalījās apaļā galda diskusijā par IT nozares neapgūto potenciālu, ko organizēja Latvijas IT klasteris sadarbībā ar IBM Latvija.

Latvijā līdz 2020.gadam būs nepieciešami vēl 4000–4500 IT speciālisti, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) aplēses. Tomēr, ņemot vērā demogrāfijas situāciju un cilvēku pārcelšanos uz citām valstīm, mērķi sasniegt būs apgrūtinoši. Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs informēja, ka kopumā šajā jomā gadā aptuveni 700–900 cilvēku saņem pirmā līmeņa diplomus. Savukārt, lai tirgū saglabātu esošo IT speciālistu skaitu, gadā vidēji ir nepieciešams 1000 jaunu speciālistu, lai tie aizvietotu tos, kas darba tirgu pamet.

Produktivitātes jomā mēs šobrīd atpaliekam no citām valstīm, piemēram, Vācijas, atzīmēja EM valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, tāpēc viņš uzskata, ka Latvijā jāsper soļi produktivitātes uzlabošanas jomā.

Darīt ar esošo

No vienas puses, tirgū ir IT speciālistu deficīts, tomēr aizvien liela daļa speciālistu valsts pārvaldē tiek nodarbināti informācijas sistēmu uzturēšanā, norādīja IBM Latvijas vadītājs Uģis Eriņš.

Tāpēc viņš rosina palielināt efektivitāti valsts sektorā, lai uz tā rēķina mēs palielinātu produktivitāti jomā kopumā. Latvijā ir maksimāli daudz jācenšas izdarīt ar esošo IT resursu, uzskata FMS vadītājs Jānis Bergs.

Tāpat viņš atgādina, ka situācija IT nozarē Latvijā nemaz nav tik slikta. Viņš nezina nevienu labu programmētāju, kurš šobrīd sēdētu bez darba. Runājot par IT eksporta potenciālu, viņš atzīmēja, ka nozarē lielākā vērtība ir produktu ražošanai.

Tāpēc būtu jāveicina attiecīgais virziens, lai būtu vairāk uzņēmumu, kuri ražo produktus un virza tos starptautiskos tirgos. Arī ERAF finansējumu varētu izmantot lietderīgāk, piebilda J. Bergs.

Sola uzlabojumus

Valsts no savas puses ir apņēmusies veicināt to, lai valsts pārvalde būtu zinošs pasūtītājs IT projektu īstenošanā, apliecināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Arnis Daugulis.

Vienlaikus valsts pārvaldē darbs, pēc viņa teiktā, turpinās pie daļēja centralizēta IKT pārvaldības modeļa ieviešanas, kas uzlabos efektivitāti.

Rubrika

Virsraksts divās rindās

sdjfhDuciasintios in eius dolum et voluptu reribuscim et

sdjfhDuciasintios in eius dolum et voluptu reribuscim lum et voluptu reribuscim et debis et qui dolorecte vollore dolorecte vollore dolorecte vollore molorae omnientini quo volut dolupta cum nonsere nones modisseditio tecest occulparum sit molupta natur am et, si voloreperum hiliqui stibeatis aut quia volo min pe nobist, cume vellorpos ipsam iliquae. Nempelectori dolendigent aboreic ipsandaecae con eos ex explanda eos sam ut pre, que nis accupti atectur autem reprerecto vent rerrore ea porerit volorum ipsunt aliquia mustibus utecum fuga. Et voluptati audam sam ellorep tatur? Od que pore la veroriti omniti blaborat odigent.

molorae omnientini quo volut dolupta cum nonsere nones modisseditio tecest occulparum sit molupta natur am et, si voloreperum hiliqui stibeatis aut quia volo min pe nobist, cume.

Fuga. Tur ad quis eumenih itaquo cum fuga. Ibus dit labo. It, soluptae con eum essusdant ium utasperit de voluptatio molore ipitincta pro eligentora eatemporerum eatur aut et ommolorit odit volore num non pa nusae. db.lv

Valsts radījusi dalītā īpašuma problēmu, valstij tā arī jāatrisina Dalītā īpašuma problēmu Latvijā pirms vairāk nekā 20 gadiem ir radījusi valsts, tāpēc būtu tikai loģiski, ja valsts to arī atrisinātu. Privatizētā dzīvokļa īpašniekam un zemes īpašniekam būtu pienākums noslēgt zemes izpirkšanas līgumu. Pircējam šajā gadījumā būtu tiesības saņemt bezprocentu kredītu valsts izraudzītā kredītu vai finanšu iestādē. Īpašumos, kuros līdz noteiktam laikam nebūtu noslēgti līgumi par zemes izpirkšanu, pašvaldībām būtu pienākums atsavināt zemi, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Nemitīgi pieaug zemes kadastrālā vērtība un Valsts zemes dienests ir secinājis, ka pirkt zemi zem daudzdzīvokļu mājām ir pat izdevīgāk nekā ieguldīt banku depozītos – maksājumus par īri garantē likums. Lai valsts varētu iedot bezprocentu kredītu dzīvokļu īpašniekiem zemes izpirkšanai, ir vajadzīga liela nauda. Daži ir aplēsuši, ka tam būtu vajadzīgs miljards. Izklausās it kā nereāli, tomēr Latvija jau šobrīd operē ar līdzīgām summām. Otrdien, piemēram, Valsts kase atmaksāja daļu no ekonomiskās krīzes laikā paņemtā starptautiskā aizdevuma – tieši vienu miljardu eiro. Savukārt janvārī valsts pārdeva septiņu gadu obligācijas arī par summu viens miljards eiro un ar gada likmi 2,625%. Tikmēr ES valstu starpbanku tirgū bankas aizņemas līdzekļus pēc EURIBOR likmes 0,593% gadā. Tas nozīmē, ka Latvijai būtu reāli aizņemties šādu summu starptautiskajos tirgos. Likumdevējiem un valdībai ir jāspēj pieņemt pārdomātus, bet vienlaicīgi arī drosmīgus lēmumus, lai šķetinātu ilgstošas valsts problēmas, īpaši, ja tās ir radījuši viņu priekšgājēji. Dalītā īpašuma problēmu Latvijā pirms vairāk nekā 20 gadiem ir radījusi valsts, tāpēc būtu tikai loģiski, ja valsts to arī atrisinātu. Privatizētā dzīvokļa īpašniekam un zemes īpašniekam būtu pienākums noslēgt zemes izpirkšanas līgumu. Pircējam šajā gadījumā būtu tiesības saņemt bezprocentu kredītu valsts izraudzītā kredītu vai finanšu iestādē. Īpašumos, kuros līdz noteiktam laikam nebūtu noslēgti līgumi par zemes izpirkšanu, pašvaldībām būtu pienākums atsavināt zemi, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Savukārt janvārī valsts pārdeva septiņu gadu obligācijas arī par summu viens miljards eiro un ar gada likmi 2,625%. Savukārt janvārī valsts pārdeva septiņu gadu obligācijas arī par summu viens miljarTikmēr ES valstu starpbanku tirgū bankas aizņemas līdzekļus pēc EURIBOR likmes 0,593% gadā. Tas nozīmē, ka Latvijai būtu reāli aizņemties šādu summu starptautiskajos tirgos. Likumdevējiem un valdībai ir jāspēj pieņemt pārdomātus, bet vienlaicīgi arī drosmīgus lēmumus, lai šķetinātu ilgstošas valsts problēmas, īpaši, ja tās ir radījuši viņu priekšgājēji. Dalītā īpašuma problēmu Latvijā pirms vairāk nekā 20 gadiem ir radījusi valsts, tāpēc būtu tikai loģiski, ja valsts to arī atrisinātu.

[email protected]

Di [email protected]

Vilcienu nomas konkursa nolikuma prasības ir gana specifiskas, un nebūs pārsteigums, ja arī šajā jomā tiks atklāta frontes līnija, kad tiks uzskatīts, ka tās ir uzrakstītas viena pretendenta interesēs. Tas ir sava veida mīnu lauks Pasažieru vilciena vadībai.

35.4%

Tik nodarbinātajiem sociālās iemaksas tiek veiktas no algas, kas nepārsniedz minimālo mēnešalgu jeb 200 Ls pirms nodokļu nomaksas.

Avots: Labklājības ministrija

35.4

Tik nodarbinātajiem sociālās iemaksas tiek veiktas no algas, kas nepārsniedz minimālo mēnešalgu jeb 200 Ls pirms nodokļu nomaksas.

Avots: Labklājības ministrija

Valsts mērosies spēkiem ar lielajām loģistikas zivīm Valsts a/s Gateway Latvia (GL) aktīvi iesaistīsies starptautiskajā loģistikas un transporta tirgū

Drīz būs

Ko darīs

Vara un nauda

Sadarbība un pilnvaras

Tā nav slēgta apvienība un tai pievienoties var jebkura no dažām atlikušajām nozares profesionālajām asociācijām, piebilst N. Krūmiņš.

Kā darbosies

BDO Zelmenis&Liberte nodokļu un finanšu konsultāciju nodaļas direktore Marina Bičkovska: «Tiesības vietējai varai noteikt savu uzņēmumu ienākuma nodokli savā teritorijā ir tikai dažās Eiropas valstīs, taču lievlākoties šis nodoklis darbojas kā instruments investīciju piesaistei, nevis vietējās kases papildināšanai.

35.4

Tik nodarbinātajiem sociālās iemaksas tiek veiktas no algas, kas nepārsniedz minimālo mēnešalgu jeb 200 Ls pirms nodokļu nomaksas.

Avots: Labklājības ministrija