Latvijas lielākās pašvaldības uzņēmējdarbības veicināšanai un piesaistei sola nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, infrastruktūras sakārtošanu, piedāvā atsevišķas finansējuma programmas

Pašvaldības uzdevums ir veicināt komercdarbības pieredzi un tradīcijas, iedzīvotājos radīt uzdrīkstēšanos un motivāciju uzsākt savu uzņēmējdarbību, kā arī iespēju un likumdošanas robežās sniegt atbalstu uzņēmējiem dažādos to attīstības periodos. Tomēr atsevišķos gadījumos uzņēmēji un investori atzīmē, ka pašvaldības nevēlas sakārtot, piemēram, infrastruktūru un ieguldīt savus līdzekļus, gaidot, kad to izdarīs paši investori. Tik tikko Rīga izteikusi gatavību iesaistīties transporta infrastruktūras sakārtošanā Zviedrijas mēbeļu mazumtirgotāja Ikea lielveikala darbības nodrošināšanai, kurš, iespējams, 2018. gadā vērs savas durvis Stopiņu novada teritorijā.

Svarīgs atbalsts

Kā vienu no svarīgākajiem nosacījumiem, lai piesaistītu uzņēmējus un attīstītu uzņēmējdarbību, Liepājas pašvaldība min sakārtotu infrastruktūra. «Liepājā tiek izbūvēts ostas pievedcelš, atjaunotas gandrīz visas tranzīta ielas, padziļināta osta, modernizēts dzelzceļš, rekonstruēta un sertificēta lidosta. Pašvaldība ar Eiropas fondu atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai ir izveidojusi teritorijas 25 ha platībā ar sakārtotu infrastruktūru (piebraucamie ceļi, komunikācijas) potenciālajiem uzņēmējiem. Tās ir industriālās teritorijas Meldru ielā un Kar- ostā, Virssardzes ielas rajonā,» skaidro domas pārstāve Dace Freidenfelde. Arī nākamajā gadā tiks uzsākti vairāki jauni projekti - Krūmu ielas posma pārbūve, Kapsēdes ielas pārbūve no Grīzupes ielas līdz pilsētas robežai (Liepājas biznesa centrs), Grīzupes ielas pārbūve (tranzīta iela), Vecās ostmalas pārbūve (topošais biznesa parks), ēkas rekonstrukcija Dārza iela 10 (radošās industrijas) un Vētru ielas pārbūve. Arī Ventspils brīvostas pārvalde šajā ES fondu plānošanas periodā plānojusi turpināt jaunu rūpniecisko ēku būvniecību. Plānots būvēt trīs rūpnieciskās ēkas, radot ap 140 darbavietām. Iecerēta ostas termināļu un industriālo zonu pievedceļu pārbūve. Līdz 2021. gadam šī projekta ietvaros plānots rekonstruēt un izbūvēt 15 objektus – ielas un ceļus – vairāk nekā 11 km garumā. Tāpat paredzēta hidrobūvju atjaunošana, tajā skaitā Dienvidu un Ziemeļu mola atjaunošana.

Savukārt Daugavpilī ir pabeigta Ziemeļu rūpnieciskās zonas rekonstrukcijas pirmā kārta, kurā ieguldīti četri milj. eiro. Tās laikā tika  rekonstruēti ceļi, ielu apgaismojums, kanalizācija, ūdensvads, bet sadarbībā ar uzņēmējiem arī elektroapgāde. Šogad sākta un nākamajā gadā turpināsies četru rūpniecisko zonu infrastruktūras modernizācija - Ziemeļu rūpnieciskajā zonā (otrā kārta), Čerepovas, Gajoka un Križu  rūpnieciskajā zonā. Pēc pašvaldības teiktā, ieguldījumi būs mērāmi desmitos miljonu eiro. Čerepovas rūpnieciskaja zonā darbi ir sākti jau 2016. gadā, pārējām zonām ir sagatavota nepieciešamā dokumentācija un būvniecība sāksies 2017. gada pavasarī. Plānots ir arī uzcelt vairākas rūpnieciskās ēkas Ziemeļu un Križu rūpnieciskajās  zonās.

Jaunas teritorijas

Valmierā tiek pārbūvētas Cempu un Paula Valdena ielas, kas savieno Mūrmuižas ielas industriālo teritoriju ar pārējo pilsētu. Kopš 2015. gada ir grozīta Valmieras pilsētas administratīvās teritorijas robeža, tajā iekļaujot zemes gabalu 118 ha apjomā no Beverīnas novada ar mērķi veidot industriālo parku. Arī Jelgavā plānota infrastruktūras izveide vairāku industriālo teritoriju attīstībai. Iecerēts, ka tiks nodrošināti pievedceļi, inženierkomunikāciju pieslēgumi, ūdens transporta izmantošanas iespējas u.c. Pašvaldība cer, ka šādā veidā varēs veicināt investoru piesaisti. Viens no būtiskākajiem perspektīvajiem projektiem esot Ziemeļu šķērsojuma, t.sk. jauna autotransporta tilta pār Lielupi un Driksu izbūve integrētai pilsētas satiksmes infrastruktūras sasaistei ar TEN-T tīklu. Ziemeļu šķērsojums radīs iespēju izvēlēties alternatīvu maršrutu tranzīta transportam, atslogojot pilsētas centru, nodrošinās bijušā lidlauka industriālo teritoriju attīstību, skaidro pašvaldībā. Projektu transporta infrastruktūras sakārtošanai un uzņēmējdarbības veicināšanai plānotais kopējais finansējums 2017. - 2020.gadam ir ap 14,3 milj. eiro.

Pagaidām nav

«Rīga ir definējusi prioritārās attīstības teritorijas, kas ir stratēģiski nozīmīgas un ietekmē Rīgas izaugsmi kopumā. Piemēram, pilsētas centrālais biznesa rajons Skanstes apkaimē, kur pašlaik notiek aktīva plānošana un projektu ieviešana. Savukārt kā prioritārā ražošanas teritorija tiek definēts Granīta ielas ražošanas puduris, kura pamatā ir stratēģiskais izvietojums pilsētas dienvidaustrumu daļā blakus dzelzceļa un maģistrālo ielu infrastruktūrai. Papildus industriālo parku attīstībai pilsēta piedāvās teritorijas Vienības gatvē un Spilves apkaimē. Ja Granīta ielā galvenokārt attīstāma smagā ražošana, tad Vienības gatves un Spilves industriālajās teritorijās paredzēta arī vieglo inovatīvo ražošanas nozaru attīstība,» skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Laura Frinberga-Tuklere. DB jau rakstīja, ka Granīta iela un tās apkārtne paredzēta resursietilpīgām nozarēm – uzņēmumiem, kuriem nepieciešamas lielākas elektroenerģijas jaudas, lielāki ūdens teritorijas resursi un lielākas zemes platības; nozarēm, kas saistītas ar piegādēm lielos apjomos un kurām ir svarīga ērta piekļūšana, nešķērsojot pilsētas centru, teikts stratēģijā. Lai gan Rīgas dome jau vairākus gadus iepriekš ziņoja par ieceri tuvāko gadu laikā Granīta ielā 1005,7 ha platībā veidot industriālo parku, līdz šim tas tā arī nav noticis.

Šobrīd ir atlasītas vēl astoņas rūpniecības attīstībai nozīmīgas teritorijas Vējzaķsalā, Čiekurkalnā (starp dzelzceļu, Viskaļu un Lizuma ielu), Dārzciemā (starp Lubānas, Vestienas, Piedrujas un Rēzeknes ielu), Šķirotavā (teritorijā starp Maskavas, Višķu, Lokomotīves ielu un dzelzceļu), Zasulaukā, Imantas biznesa inkubatora teritorijā, Lāčupē un Bolderājā. Jaunajā Rīgas pilsētas plānojumā šīm teritorijām tiks noteikts tāds funkcionālais zonējums un nosacījumi atļautajai izmantošanai, lai varētu attīstīties tieši rūpniecības uzņēmumi.

Nodokļu atlaides

Starp atbalsta mehānismiem minamas arī speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un brīvostas Rīgā, Liepājā, Ventspilī un Rēzeknē. Piemēram, Liepājā ar mērķi attīstīt jaunas industriālas teritorijas, biroju un ražošanas telpas SEZ valde šī gada rudenī nolēma piešķirt SEZ kapitālsabiedrības statusu arī SIA Vecās ostmalas biznesa parks. Šobrīd sadarbībā ar Liepājas domi un SEZ pārvaldi tiek risināti jautājumi par infrastruktūras pilnveidošanu. Rēzeknes pašvaldības pārstāvis Kārlis Pozņakovs norāda: «Līdz 2018. gadam plānots izbūvēt jaunu rūpniecības kompleksu, kas varētu radīt aptuveni 95 jaunas darbavietas un piesaistīt investorus. Šobrīd Rēzeknē uzņēmējiem var piedāvāt vien pamestas ražotnes, kuru pārveidošana ir dārga un sarežģīta. Tāpēc investīciju piesaistei ir nepieciešams sakārtot infrastruktūru.»

Daļa pašvaldību arī ārpus speciālajām zonām biznesam piedāvā nodokļu atvieglojumus. Ventspilī nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, izpildot kritērijus, var saņemt nodokļu maksātāji deviņās kategorijās. Šobrīd visaktīvāk šo iespēju izmanto uzņēmēji, kas nodarbojas ar viesu izmitināšanu, kā arī ar īpašumiem sporta un kultūras, tostarp kino demonstrēšanas jomā. Atvieglojumi paredzēti arī jauniem ražotājiem sākotnējā darbības periodā, kā arī par teritorijām, kur tiek veikta jaunu attīstības projektu, zinātnes parku u.c. veidošana. Pašvaldība no 2013. gada līdz 2016. gadam piešķīrusi nodokļa atvieglojumus 215 tūkst. eiro apmērā, tai skaitā šogad – 55 tūkst. eiro apmērā 13 uzņēmējiem. Jāpiebilst, ka ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa Ventspilī šogad plānoti ap 3,9 milj. eiro lieli. Arī Jēkabpils uzņēmējiem piedāvā nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, piemēram, 50% apmērā uzņēmumiem, kuri reģistrēti iepriekšējā taksācijas gadā un gadā vidēji ir nodarbinājuši ne mazāk kā sešus darbiniekus. Tāpat atlaide 50% apmērā pienākas tiem uzņēmumiem, kam īpašumā ir rūpnieciskās ražošanas ēkas un tajās notiek pamatdarbība. Tiek piemērotas arī citas atlaides. Daugavpilī nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 25% apmērā pienākas tiem uzņēmumiem, kas gada laikā radījuši papildus piecas darba vietas. Savukārt, ja tiek izpildīti pašvaldības noteiktie kritēriji, Jelgavā ir iespēja saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi līdz pat 90%. Līdzīgi ir arī Jūrmalā, kur arī tiek piešķirti līdz pat 90% lieli nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumi. Lielāko atbalstu var saņemt ar kūrorta nozari saistītie uzņēmumi, piemēram, izmitināšanas pakalpojumu nozarē darbojošies, veselības aprūpes centri, kempingi u.c.

Citi pasākumi

Pašvaldības norāda, ka darbojas vēl citi atbalsta mehānismi. Mazā biznesa un uzņēmējdarbības sekmēšanai Valmiera sadarbojas ar Vidzemes Augstskolu un Valmieras tehnikumu. Tāpat izglītības iestādes sadarbībā ar pašvaldību īsteno duālo profesionālās izglītības modeli. Kopš 2007. gada darbojas arī Valmieras Biznesa inkubators. Sadarbībā ar LIAA Jūrmalā inkubators izveidots šogad, pašvaldība nodrošinās līdzfinansējumu telpu nomai 20% apmērā līdz 2023. gada 31. decembrim. Jaunu uzņēmēju atbalstam Daugavpilī sadarbībā ar Swedbank tiek organizēta grantu programma Impulss. Projektiem tiek piešķirts finansējums līdz septiņiem tūkstošiem eiro, kopējā grantu summa katru gadu veido 50 tūkst. eiro. Līdzīgu grantu programmu realizē arī Rīga. «Rīgas dome veic virkni aktivitāšu, kas netieši atbalsta uzņēmējus, nodrošinot uzņēmējdarbībai labvēlīgu, pievilcīgu un konkurētspējīgu pilsētvidi,» atzīmē L. Frinberga-Tuklere. Jāpiebilst gan, ka publiskā ārtelpa lielā mērā tiek labiekārtota par uzņēmēju naudu, proti, tai tiek novirzīti Rīgas infrastruktūras fonda līdzekļi. Pašvaldības pienesums ir šogad uzsāktā atbalsta programma kultūrvēsturisko ēku atjaunošanai, 47 projektiem tika piešķirti 460 tūkst. eiro.