78% uzdevumu izpildīti
Gads ir pārāk īss laiks, lai paspētu īstenot fundamentālas pārmaiņas, Māra Kučinska valdība lielāko enerģiju veltījusi priekšteču atstātā mantojuma problēmu risināšanai
Valdības rīcības plānā esot pārāk maz pasākumu, par kuru izpildes rezultātiem varētu runāt jau 2017. gada sākumā, uzskata vairāki DB aptaujātie uzņēmēji. Tāpat tiek norādīts, ka šīs valdības odziņas varētu būt redzamas 2018. gada nogalē, jo šogad paredzēts akceptēt jaunu nodokļu stratēģiju, turklāt šogad beidzot tiek cerēts sagaidīt ES struktūrfondu uzrāvienu, kurš tika prognozēts jau 2016. gadā. Lai arī šīs valdības laikā apstājās ražošana Metalurgā, tiek norādīts, ka šī procesa saknes meklējamas jau laikos, kad valdību vadīja Valdis Dombrovskis. Arī ES struktūrfondu pieejamības jautājumi gūlušies uz šīs valdības pleciem, kaut arī darbam bija jābūt pabeigtam jau 2015. gadā. Rezultātā, ES plānošanas perioda 2014.–2020. gadu struktūrfondu nauda Latvijas tautsaimniecību vēl tikai lēnām sāks sildīt, bet pārrāvumu starp 2007.–2013.g un 2014.–2020. g. programmā ir sāpīgi izjutusi būvniecība.
Ne visi aktuāli
No valdības rīcības plānā ietvertajiem 95 uzdevumiem, kuru izpildes termiņš bija 2016. gads, paveikti ir 74, iekavēts 21. Kopumā M. Kučinska valdības rīcības plānā trijiem gadiem iekļauti 284 uzdevumi. Kā būtisku veikumu ekonomikas izaugsmē premjers min faktu, ka pieņemti normatīvi 97% no pieejamajiem ES struktūrfondu programmu apguvei, izstrādāts ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, izdevusies budžeta izdevumu revīzija, kas atradusi 64,2 milj. eiro, pieņemts jaunuzņēmumu atbalsta likums, parakstīts Rail Baltica starpvaldību līgums, atrasts papildu finansējums mājokļu galvojumu programmai, stiprināta Valsts policijas kapacitāte. Par neizpildītajiem uzdevumiem premjers norādīja, ka daļa ir zaudējuši aktualitāti, par daļu nav panākta vienošanas. Vairāki nepildītie uzdevumi tikšot īstenoti šogad un pat nākamgad. To vidū ārvalstu investīciju piesaistes mehānisma izstrāde, aizdevumu platformu jautājums, finanšu sektora attīstības plāns. Notikumi ir ģenerējuši arī jaunu pasākumu nepieciešamību, piemēram, Brexit kontekstā utt.
Alternatīvie fakti
Mēneša sākumā pēc tikšanās ar M. Kučinski satiksmes ministrs Uldis Augulis paziņoja, ka lielākoties valdības rīcības plānā noteiktie uzdevumi pērn sekmīgi izpildīti. Tostarp noteikta projekta Rail Baltica trase Latvijā, panākta vienošanās valdībā par priekšlikumiem finansējuma pakāpeniskam pieaugumam autoceļiem, pēc jaunā regulējuma sertificēta Liepājas lidosta, kā arī sadarbība ar Ķīnu tranzīta jomā. Satiksmes nozarē valdības rīcības plānā noteikti 12 pasākumi, no kuriem U. Auguļa ieskatā līdz šim veiksmīgi izpildīti 10. Dažādu ministrijas pārziņā esošo jomu eksperti par vairākiem jautājumiem gan pauž gluži pretēju viedokli, ironiski piesaucot alternatīvu faktu esamību arī Latvijas politikā. DB jau rakstīja, ka vadība pērn rudenī mainīja dažādu pasākumu izpildes termiņus. Vairāk laika tika dots gan integrētu piedāvājumu potenciālajiem sadarbības partneriem mērķa tirgiem Ķīnā, Japānā, Centrālāzijas valstīs un Skandināvijas valstīs sagatavošanai, gan konkrētu piedāvājumu potenciālajiem klientiem pēc pieprasījuma izstrādei, lai diversificētu kravu plūsmas, piesaistītu jaunas kravas un apgūtu jaunus tirgus. «Pagaidām nav izdarīts pilnīgi nekas,» par valdības paveikto saistībā ar ilgtspējīga finansējuma modeļa autoceļu uzturēšanai un attīstībai izveidi saka biedrības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Proti, valdība gan mēģinājusi iezīmēt kaut kādas vīzijas, bet tas viss ir no sērijas, «kad pūcei aste ziedēs, tad arī ceļiem no tās ziedēšanas kādu procentu iedosim». Ja šis un nākamais gads finansējuma ziņā ir daudzmaz saprātīgs, tad 2019. un 2020. gadā gaidāmas lielas problēmas, kad finansējuma strauja samazinājuma rezultātā «puse nozares būs beigta», bet valdība par to neliekoties ne zinis. A. Bērziņš to saista ar gaidāmajām pašvaldību un pēc tam arī parlamenta vēlēšanām, pie varas esošajiem domājot, ka tad jau būs cita valdība. Līdz ar to šobrīd nekāds konkrēts modelis nav pieņemts, nopietni uzdevumi nav doti, ja nu vienīgi tie dziļi paslēpti no sabiedrības acīm. Kā pozitīvu ārvalstu piemēru viņš min Poliju, kur tiek veidots nopietns finansējuma modelis, piesaistot valsts budžeta un dažādu Eiropas fondu – tostarp Junkera – naudu. Poļi tādējādi nopietni domā, kā izlīst caur dažādu finanšu instrumentu prasībām, saglabājot fiskālo nevainību un atrodot naudu ceļu būvei. Ja nekāds reāls finansējuma modelis netiks piedāvāts, «būsim sevi uzdzinuši kokā», proti, Latvija savus solījumus ES nebūs pildījusi, ES nauda būs apēsta, bet jauna netiks dota. Latvijas ceļu būvētāja vadītājs tomēr cer, ka valdība autoceļu ilgtspējīgas finansēšanas modeli izstrādās.
Valdības rīcības plāns arī paredz izstrādāt priekšlikumus integrētam lidostu pārvaldības piedāvājumam, lai nodrošinātu efektīvus lidostu pakalpojumus. DB jau rakstīja, ka tas nozīmētu, ka VAS Starptautiskā lidosta Rīga tiktu uzkrautas papildu izmaksas, lai nodrošinātu Liepājas un, iespējams, Ventspils lidostas darbību. Kāds aviācijas jomā strādājušais norāda, ka, ļoti iespējams, šāda lidostu pārvaldības apvienošanas modeļa izveide jau nokavēta. Proti, Lietuvā šāds integrēts modelis jau izveidots, turklāt iecerēts nodot lidostas koncesijā. Ja koncesijas ņēmējs apņemsies uzturēt kaimiņvalstu lidostu aktivitāti esošajā līmenī, tad Liepājai izkonkurēt dienvidu kaimiņus būs nereāli. Jautājums arī ir par to, kur gan tiks ņemts vismaz pusmiljons eiro, kas nepieciešams sertifikāta saglabāšanai, proti, pastāvīgai darbības nodrošināšanai, jo Rīgas lidostai nepieciešami līdzekļi infrastruktūras projektu īstenošanai. Ventspils gadījumā, kur varētu saglabāt glābšanas un vispārējās aviācijas funkcijas, izmaksas gan būtu par kārtu mazākas. Tomēr eksperta ieskatā valdībai drīzāk vajadzētu domāt par ciešāku lidsabiedrības AirBaltic un lidostas sadarbību, nevis politiska projekta īstenošanu, kur pārvaldības modelis aizvien nav skaidrs. Lai gan, neko nedarot, pastāv risks, ka Liepājai var nākties atmaksāt Eiropas fondu līdzfinansējumu, ja tā neuzsāk paredzētās operācijas.
Ielaista slimība
Valdības rīcības plānā ietvertas arī reformas veselības aprūpē. «Solītais par prioritāti veselības aprūpē finansējuma ziņā nav izpildīts. Pieņemot budžetu, tika pateikts, ka vēl jāpaciešas, prioritāte tiks noteikta nākamajā vai aiznākamajā gadā, bet šis vēl būs bada gads,» komentē Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs. Viņš nosauc četras prioritātes, proti, onkoloģija, sirds slimības, mātes un bērna aprūpe un psihiskās slimības. «Pirmo kaut kādā veidā valdība ir mēģinājusi nostabilizēt,» teic J.Kalējs. Tas ir, no 2016. gada 1. oktobra ieviests tā sauktais «zaļais koridors» onkoloģiskajā aprūpē. «Nianse – tas neattiecas uz visiem onkoloģiskajiem pacientiem, bet kopumā «zaļais koridors» darbojas,» piebilst J. Kalējs. Runājot par mātes un bērna aprūpi, viņš uzskata, ka jautājums nav risināts. Tas iet roku rokā ar vēl kādu solījumu attiecībā uz mediķu atalgojumu. «Turpinās tendence, ka ārstniecības personāls aizbrauc zemā atalgojuma dēļ. Zīmīgākais ir Rīgas Dzemdību nama piemērs, kur darbinieki iepriekš minētā iemesla dēļ nevar nodrošināt 24 stundu dzemdību pieņemšanu, kas ir dramatiski,» uzsver J.Kalējs. Viņš rezumē, ka veselības aprūpes pieejamība Latvijas iedzīvotājiem nav tā labākā, kas redzams pēc rindām uz pakalpojumiem. Jāpiemin, ka 2016. gadā, lai mazinātu rindas uz veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, papildus tika piešķirti 10 milj. eiro, bet, pieņemot 2017. gada valsts budžetu, veselības aprūpei atvēlēts par 64 milj. eiro jeb 8,5 % vairāk nekā pērn.
Vēl valdība ir atbalstījusi vienu no VM virzītajiem veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantiem, kas paredz finansējumu veselības aprūpei nodrošināt ar valsts obligāto universālo apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Balstoties uz Pasaules bankas pētījumu, apstiprināts informatīvais ziņojums par sistēmiski svarīgo ārstniecības iestāžu kartējumu un attīstības reformu. Turpmāk VM līdz 2017. gada 1. aprīlim jāiesniedz izskatīšanai MK māsterplāns veselības aprūpē, piedāvājot reģionālo un lokālo ārstniecības iestāžu kartējumu, bet līdz 1. martam – informatīvo ziņojumu par veselības tūrisma attīstības iespējām. Pārsteidzošā kārtā ārvalstu pacientu – veselības tūristu – piesaisti Latvijai stimulējošais likumprojekts sagatavots, taču tā tālākā virzība kritisko atsauksmju dēļ apturēta, par ko DB rakstīja jau 03.02.17.
Pagātnes nasta
«Viens gads valdībai ir pārāk īss laiks, lai varētu nosvērt tās padarīto vai nepadarīto, jo daudz laika tika veltīts, cīnoties ar iepriekšējo valdību «sadarīto» vai «nepadarīto»,» situāciju vērtē SIA Lelands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. «Pozitīvi, ka šī valdība ir sākusi ieklausīties uzņēmējos un būs arī dialogs, jo kaut kādu iemeslu dēļ bija radies priekšstats, ka iepriekšējā valdība dzīvo citā pasaulē,» saka Dz. Putnis. Viņš norāda, ka Latvijā ir bijis daudz notikumu, kuros pašreizējai valdībai nav nekādu nopelnu ne pozitīvā, ne arī negatīvā nozīmē. «Vairākās apstrādes rūpniecības nozarēs pērn ir pieauguši eksporta ieņēmumi, bet tas ir uzņēmēju nopelns,» saka Dz. Putnis. Kā negatīvu piemētu viņš min stagnāciju un lejupslīdi vairākās nozarēs. «Būvniecībā, ES struktūrfondu pārrāvuma rezultātā pērn salīdzinājumā ar 2015. gadu ir 18% kritums, un tagad, kad atvērsies būvniecības projekti, ko finansē jaunā plānošanas perioda ES struktūrfondu programmas – nebūs darbaroku, kas savukārt nozīmēs būvniecības izmaksu pieaugumu vai arī būvdarbu kvalitātes kritumu. Visdrīzāk būs pirmais scenārijs,» prognozē Dz. Putnis. «Ir vēl vairākas iepriekšējo valdību atstātās dziļumbumbas, kuru atmīnēšana nebūt nav vienkārša. Proti, energoietilpīgiem ražotājiem jārēķinās, ka Latvijā elektroenerģijas izmaksas (elektrības cena+sadales un pārvaldes izmaksas+OIK) ir ievērojami augstākas nekā Skandināvijas valstīs un arī Igaunijā, kā rezultātā šādiem investīciju projektiem Latvijā «nosēsties» iespēju pašlaik nav,» uzsver Dz. Putnis. Viņš arī atzīst, ka laiks rādīs, vai šī valdība šo problēmu spēs risināt. «Darbaspēks, tostarp darbaspēka augstie nodokļi, tā pieejamība un kvalifikācija, kā arī infrastruktūra, ir būtiskā jautājumi investīciju piesaistē, kurā arī vajadzīgas pārmaiņas, lai varētu kaut vai pietuvoties kaimiņvalstu līmenim un konkurēt par investīciju piesaisti daudzās jomās,» norāda Dz. Putnis.