Mikronodokļu maksātāju skaits samazināsies vismaz par 10%, ja tiks īstenota ideja par neto apgrozījuma griestu pazemināšanu šī nodokļa maksātājiem no 100 tūkst. eiro līdz 40 tūkst. gadā

Lielākais vairums no teju 29,6 tūkst. mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju (MUN) gada neto apgrozījums ir līdz 10 tūkst. eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Teju trīs reizes mazāks – 9936 – ir to MUN skaits, kuru neto apgrozījums ir no 10 tūkst. līdz 25 tūkst. eiro, un vēl mazāks - tikai 5357 - ir to, kuru apgrozījums ir no 25 tūkst. līdz 40 tūkst. eiro. Savukārt 5266 MUN pērnā gada apgrozījums bija vairāk nekā 40 tūkst. eiro.

Mazāki griesti

DB jau rakstīja, ka vidēja termiņa nodokļu stratēģijas kontekstā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzina, ka pēc 2016. gada nogalē veiktajiem grozījumiem (tika palielināta MUN likme no 9% līdz 12% un 15% tiem, kuru gada neto apgrozījums lielāks par 7 tūkst. eiro) nav racionāli vēlreiz atvērt jautājumu par šī nodokļu režīma nākotni. Pieļaujama būtu vien MUN neto apgrozījuma griestu samazināšana līdz 40 tūkst. eiro pašreizējo 100 tūkst. eiro vietā. Tā kā vienlaikus tiek piedāvāts arī PVN reģistrācijas slieksni pazemināt no pašreizējiem 50 tūkst. eiro līdz 40 tūkst. eiro, tad MUN maksātāji faktiski nebūtu reģistrējami kā PVN maksātāji. Vienlaikus MUN dividendēm tiktu piemērota 20% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme. Vai šis risinājums tiks īstenots, rādīs laiks, jo tapšanas stadijā ir jauns likumprojekts mazajam biznesam, kuram līdz šā gada vasarai būtu jāiegūst aprises.

MUN gada apgrozījuma griestu samazināšana tiek saistīta ar negodīgas komercprakses izskaušanu, proti, ir gadījumi, kad MUN režīms ir izmantots kā darbaspēka nodokļu optimizēšanas instruments, ar kuru nav spējīgi konkurēt parastā nodokļu režīmā strādājošie. Turklāt esot arī bijušas situācijas, kad MUN maksātāju ienākšana ir nostrādājusi kā katalizators, kāpēc dažās jomās strādājošajiem uzņēmumiem nācies transformēties no vispārējā nodokļu maksāšanas režīma uz šo, citādi neesot bijis iespējams ar šāda nodokļa maksātājiem konkurēt tirgū.

Cietīs tikai 10,5%

«Pirmo masveida bēgšanu no MUN režīma pieredzējām pērnā gada novembrī, decembrī, kad bija ideja par minimālo valsts sociālās apdrošināšanas maksājuma ieviešanu par katru darbinieku, un šā gada janvārī, kad paaugstināta MUN likme līdz 12% vai 15%, un to uzskatīja par pārmērīgu, bet perspektīvā šādu migrācijas vilni aptuveni tādā paša līmenī – ap 5000 MUN maksātāju – varētu īstenot, ja tiek pazemināti neto apgrozījuma griesti līdz 40 tūkst. eiro,» stāsta MUN maksātāja SIA ABZ Finance valdes priekšsēdētāja Agnese Pastare. Viņa savu sacīto pamato ar VID statistiku, kas ļauj secināt, ka no visiem 50 tūkst. mikrouzņēmumu izmaiņas, samazinot apgrozījuma slieksni līdz 50 tūkst. eiro, skartu tikai salīdzinoši nelielu daļu - 4,5% -, bet, samazinot slieksni līdz 40 tūkst. eiro - režīmā vairs nevarētu strādāt 10,5% esošo MUN maksātāju. «Līdz ar to sliekšņa samazināšana nemaz tik milzīgu efektu neradīs. Šāds procentuālais sadalījums liecina par to, ka šis nodokļu režīms jau arī tagad tiek izmantots patiešām maza apgrozījuma uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem - gan iesācējiem, gan tiem, kas darbojas, lai uzturētu paši sevi un savu ģimeni,» secina A. Pastare. Līdz ar to, viņasprāt, saglabājot MUN režīmu, pat samazinot apgrozījuma slieksni līdz 50 - 40 tūkst. eiro, mazāk pelnošā uzņēmēju daļa necietīs un arī turpmāk spēs sevi nodrošināt paši, nevis ies prasīt pabalstus. Savukārt tiem 4-10%, kas ir izauguši, būs jāpārorientējas uz pilno nodokļu maksāšanas režīmu. A. Pastare pieļauj, ka 15% nodokļa likme no apgrozījuma daudziem šķitīs pārāk augsta un tie no MUN pāries strādāt parastā nodokļu režīmā. DB jau rakstīja (17.03.2017.), ka tieši minimālais valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērs — draudi 97,16 eiro mēnesī par katru darbinieku – pērnā gada novembrī un decembrī ir radījis situāciju, ka vairāk nekā 5000 MUN maksātāju ir atteikušies no šī statusa un pārgājuši uz vispārējo nodokļu maksāšanas režīmu. Proti, līdz pērnā gada 1. novembrim no MUN statusa uz vispārējo nodokļa maksāšanas režīmu bija pārgājuši tikai 140 šī nodokļa maksātāji, savukārt novembrī šādu pāreju veica 1332, decembrī jau 2757 un šā gada janvārī vēl 938 MUN maksātāji.

Visvairāk ietekmēs Rīgu

No VID datiem secināms, ka 40 tūkst. eiro neto apgrozījuma griesti par 2989 maksātājiem jeb 13% no kopskaita samazinātu MUN slāni Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā - par 1107 maksātājiem jeb 11%, Zemgales plānošanas reģionā šī iecere skartu tikai 361 MUN maksātāju jeb 8% no šeit strādājošajiem MUN, Vidzemē – 286 jeb 6,3% visu MUN maksātāju, bet Kurzemē tie būtu tikai 307 jeb 6,2% no MUN maksātājiem, Latgalē – 113 maksātāji jeb 7%. Protams, būs MUN, kuri pārsniegs jau pašlaik maksimāli noteikto neto apgrozījuma līmeni - 100 tūkst. eiro -, pērn to Latvijā ir veikuši 109 maksātāji. «Vidējā MUN maksātāja neto apgrozījums ir 16 tūkst. eiro gadā, un griestu noteikšana neskars lielāko MUN maksātāju vairumu,» norāda Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra.

Iesaka augstāku slieksni

SIA Deserto valdes locekle/ māksliniece Zane Pumpure-Prāmniece atzīst, ka par šādu Finanšu ministrijas ideju uzzin no DB. «Ņemot vērā, ka mūsu uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadātieši bija nepilni 40 tūkst. eiro, tad šādu ieceri vērtēju ļoti satraukti un negatīvi, jo jebkurš uzņēmums ar katru gadu vēlas augt un attīstīties, nevis domāt par to, kā savu apgrozījumu bremzēt un iekļauties kaut kādos uzstādītos absurdos limitos,» viņa saka.

Vairāki DB aptaujātie MUN maksātāji bija neizpratnē par piedāvāto neto apgrozījuma griestu samazināšanu. «Neizprotu, kāpēc gada maksimālajam MUN apgrozījumam būtu jābūt 40 tūkst. eiro, tam racionāli būtu jāatbilst nodarbināto skaita (pieci) reizinājumam ar maksimāli pieļaujamo algu (720 eiro mēnesī) + 15% lielais MUN, kas loģiski būtu tuvāk 50 tūkst. eiro nekā 40 tūkst. eiro,» skaidro MUN maksātāja SIA Rū komunikācijas valdes locekle Rūta Grikmane. Viņa uzskata, ka MUN gada neto apgrozījuma griestiem nevajadzētu būt zemākiem par 50 tūkst. eiro un šim pašam slieksnim būtu jāpaliek arī obligātai PVN maksātāja reģistrācijai. «Nav pamatoti MUN maksātājam līdzās 15% likmei no apgrozījuma vēl maksāt 21% lielo PVN likmi, tad jau nekāds bizness nesanāk,» secina R. Grikmane. Viņa uzskata, ka MUN maksātājiem pēdējo divu gadu laikā ir radīta tāda neziņas migla, kas liek dzīvot kā uz pulvera mucas, kura ik brīdi var sprāgt. «Vienā brīdī – gribēja ieviest nozaru sarakstu, kurās būtu liegts strādāt MUN maksātājiem, tad bija epopeja ar minimālo valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu, tad MUN nodokļa likme no 9% iecerēto 5% vai 8% vietā kļuva par 12% vai 15%, kas būs vēl tālāk, arī nav skaidrs,» uz neziņu norāda R. Grikmane. Viņa gan cer, ka šogad netiks stiepta gumija līdz pēdējam brīdim, kā tas bija pērn, bet gan savlaicīgi tiks izstrādāts jauns likums mazajam biznesam vai arī tiks saglabāts šis pats likums. «Ja kāds grib sakārtot MUN, tad varbūt vajadzētu ierobežot, cik daudzos MUN viens cilvēks vienlaikus var strādāt,» ierosina R. Grikmane.