Augot dronu izmantošanas aktivitātei, nākotnē, visticamāk, palielināsies arī negadījumu skaits, kuros tie iesaistīti

Patlaban pirmie soļi dronu izmantošanas regulējuma izveidē ir sperti, tomēr apdrošinātāji uzskata, ka to vēl iespējams uzlabot.

Ko regulē

Ņemot vērā arvien pieaugošo dronu īpašnieku skaitu un biežāku šo bezpilota lidaparātu izmantošanu publisku masu pasākumu filmēšanai, kas rada potenciālus apdraudējuma riskus, 2016.gada gada novembrī Ministru kabinetā (MK) tika akceptēti noteikumi, kas regulē šo ierīču izmantošanu. Tie paredz virkni jaunu prasību attiecībā uz bezpilota lidaparāta konstrukciju un aprīkojumu, pilota vecumu un nosaka nepieciešamību marķēt dronu, lai tā īpašnieku būtu iespējams identificēt. Tāpat noteikumi paredz attālumu ierobežojumus horizontālā un vertikālā plaknē un lidojuma distanci cilvēku, pasākumu un citu sabiedriski nozīmīgu objektu tuvumā. Viena no būtiskākajām regulējuma ieviestajām izmaiņām ir nepieciešamība apdrošināt bezpilota lidaparāta operatora civiltiesisko atbildību pret zaudējumiem, kurus drons varētu radīt trešās personas veselībai, dzīvībai, mantai vai videi. Noteikumi paredz pārejas periodu līdz 2018. gada 1. janvārim, nosakot - ja bezpilota gaisa kuģa kopējā pacelšanās masa pārsniedz 1,5 kg, tā īpašnieks apdrošina savu civiltiesisko atbildību (CTA) pret zaudējumiem, kurus bezpilota gaisa kuģis varētu radīt trešās personas veselībai, dzīvībai vai mantai, kā arī videi. Minimālais atbildības limits patlaban nav noteikts.

Interese aug

Apdrošinātāji norāda, ka, palielinoties pieprasījumam pēc droniem, aug arī iegādāto apdrošināšanas polišu skaits, taču pagaidām apjomi vēl ir niecīgi.

«Kamēr mazie lidaparāti bija retums un arī lidoja tikai ap lidlaukiem, varēja daudz nesatraukties, bet tagad, kad tie lidinās virs pilsētu ielām, iedzīvotāju īpašumiem un publiskos pasākumos, situācija kļūst nopietna, tāpēc normatīvos arī paredzēts nodrošināties pret sekām, ja nu drons, piemēram, nokrīt kādam uz galvas,» skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) vadītājs Jānis Abāšins.

Pēc viņa teiktā, atsevišķiem apdrošinātājiem šāds pakalpojums nav nekas jauns un tie jau šobrīd apdrošina profesionāli izmantotos dronus un to īpašnieku CTA, tomēr vienlaikus apdrošinātāji gatavojas šī jaunā obligātā veida masveidīgākai ieviešanai, izstrādājot attiecīgu produktu. Compensa Vienna Insurance Group UADB Latvijas filiāles Īpašuma un civiltiesiskās atbildības riska parakstītājs Mareks Gaļinovskis ir novērojis, ka interese par apdrošināšanas pakalpojumu ir gana liela, jo produkts ir jauns un ar attiecīgajām prasībām daudzi vēl nav paspējuši iepazīties. Savukārt, saskaņā ar BTA apkopotajiem datiem, aizvadītā gada laikā par gandrīz 50% palielinājies pārdoto dronu īpašnieku CTA un pašu bezpilota lidaparātu apdrošināšanas polišu skaits, novērojusi AAS BTA Baltic Insurance Company valdes locekle Evija Matveja. Viņa uzsver, ka jāvērtē pozitīvi veiktie soļi normatīvu sakārtošanā, taču vienlaikus atzīst, ka spēkā esošais regulējums joprojām ir nepilnīgs – obligāta prasība apdrošināt bezpilota lidaparātu operatoru CTA attiecināma tikai uz dronu īpašniekiem, kuri vada šos lidaparātus, kuru kopējā pacelšanās masa nepārsniedz 1,5 kilogramus. Neraugoties uz to, ka esošajā regulējumā ir iekļauta prasība, ka lidaparātam jābūt aprīkotam ar izpletņa sistēmu, kas nostrādā avārijas gadījumā, turklāt tam jāraida gaismas un arī akustisks brīdinājuma signāls, negadījuma sekas publiskos pasākumos var būt būtiskas, skaidro eksperte. Eiropā ir fiksēti negadījumi, kuros bezpilotu lidaparāti ir krituši publisku un sporta pasākumu laikā, bīstami pietuvojušies lidmašīnām (šāds notikums reģistrēts arī Latvijā), kā arī ietriekušies logu stiklojumā un automašīnās. Ir cietuši arī cilvēki. Ņemot vērā arvien pieaugošo dronu izmantošanu publisku masu pasākumu filmēšanai un ar to saistītos sabiedriskās drošības riskus, BTA valdes locekle uzskata, ka, neatkarīgi no drona svara, ja tas tiek izmantots virs publisku pasākumu norises vietas, tā operatoram obligāti jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība.

Visā ES

Pēc E. Matvejas domām, normatīvajos aktos būtu jāievieš papildinājumi, piemēram, jāņem vērā, ka ar regulējumu vajadzētu noteikt ne tikai šādu lidaparātu pilotu vecumu, bet arī eksaminācijas kārtību, lai apdrošinātāji un pasākumu organizatori, kuri izmanto šāda veida pakalpojumus, būtu pārliecināti par to, ka bezpilota lidaparātu vada zinošs un apmācīts cilvēks. Šobrīd dronu operatoru apmācības un eksaminācijas jautājums joprojām nav noteikts, un pie šī jautājuma turpina strādāt Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācija.

Ne mazāk būtiski, pēc viņas domām, ir noteikt to, kura institūcija nodrošinās un kontrolēs atbilstošu dronu izmantošanu un kādas sankcijas tiks piemērotas noteikumu neievērošanas gadījumos, jo noteikumu ievērošanas kontrolē ir ne vien nepieciešams atbilstošs resurss, bet arī specifiskas zināšanas. «Protams, šādas sistēmas ieviešana prasa laiku, bet, lai ieviestu obligāto dronu operatoru CTA apdrošināšanu, jābūt pārliecībai, ka nozare ir sakārtota un regulēta. Pie šī jautājuma šobrīd strādā atbildīgās institūcijas daudzās pasaules valstīs, jo bezpilota lidaparātu izmantošana kļūst arvien populārāka un to izmantošanai ir ekonomiskais potenciāls, taču vienlaikus šajā jomā ir virkne drošības risku. Piemēram, pērn Dubaijas (Apvienotie Arābu Emirāti) lidostai trīs reizes nācās apturēt savu darbību dronu dēļ, tā radot nopietnus zaudējumus gan lidostai, gan tās pasažieriem. Tāpat fiksētas sadursmes ar citiem lidaparātiem, to nokrišana publisku pasākumu laikā, kā arī citi riskanti negadījumi, kuros var ciest arī cilvēki,» piemērus min eksperte.

Eiropas Komisija (EK), pēc viņas teiktā, šobrīd izstrādā Eiropas Savienības (ES) mēroga noteikumus, lai regulētu arvien lielāku popularitāti iegūstošo bezpilota lidaparātu izmantošanu, un, atbilstoši EK iecerei, ES līmeņa bezpilotu gaisa kuģu tiesiskā regulējuma kopums varētu tikt pieņemts līdz 2017. gada beigām. ES izstrādātās vadlīnijas noteiks arī Latvijas nacionāla regulējuma tvērumu šajā jomā nākotnē. Jau zināms, ka ES normatīvajos aktos paredzēts dronu pilotu CTA apdrošināšanu pielīdzināt gaisa kuģu īpašnieku CTA apdrošināšanai, nevis vispārējai CTA apdrošināšanai.

Aktīvāk vasarā

Pasaulē dronu realizācijas apjomi katru gadu pieaug par 200 līdz pat 500%, kas liecina, ka šis segments ļoti strauji attīstās, kļūst populārs un pakāpeniski iekļaujas mazajā aviācijā. Pieaug dronu masa un celtspēja, pārvietošanās ātrumi, attālumi, vadības un kontroles iespējas, uzsver M. Gaļinovskis, piebilstot, ka tas nozīmē tikai to, ka droni arvien vairāk ienāks mūsu ikdienā – kā kurjerpasts, piegādes transports, izklaides objekts. Tas nozīmē, ka jāsāk domāt arī par šo lidaparātu operatoru sertificēšanu vai licencēšanu atbilstoši mazās aviācijas un citām prasībām.

E.Matveja uzskata, ka Latvijā šobrīd tiek izmantots liels skaits šāda veida lidaparātu, tāpēc, pēc viņas domām, interesei par bezpilota lidaparātu operatoru CTA vajadzētu būt augstākai. «Daļa bezpilota lidaparātu vēl arvien tiek izmantoti bez CTA apdrošināšanas, un tas rada risku, ka trešajām personām var tikt nodarīts kaitējums, bet atlīdzību par nodarītajiem zaudējumiem saņemt viņiem varētu būt apgrūtinoši,» viņa pieļauj.

M. Gaļinovskis skaidro - ņemot vērā, ka Latvijā dronus pārsvarā izmanto foto un video entuziasti un profesionāļi pasākumu un teritoriju iemūžināšanai, šobrīd, rēķinoties ar klimatiskajiem apstākļiem un pasākumu biežumu, dronu izmantošana ir minimāla, lielāka šo aparātu izmantošanas intensitāte paredzama, iestājoties pavasarim. Vēl jāņem vērā aspekts, ka obligāta apdrošināšana paredzēta tikai tādu lidaparātu īpašniekiem, kuru svars pārsniedz 1,5 kilogramus, taču, pēc apdrošinātāju novērojumiem, vairums amatieru dronu un populārākie droni, kurus izmanto Latvijā, sver mazāk, taču precīzu statistiku iegūt ir grūti, jo vietējie tirgotāji šādus datus nepublicē un liela daļa dronu tiek iegādāti ārpus Latvijas. Tāpēc eksperts prognozē, ka Latvijā par dronu CTA un saistītiem jautājumiem sarunas varētu aktualizēties pavasarī un vasarā, turklāt daudzi aspekti būs atkarīgi arī no kontrolējošā mehānisma.

Vēl neprasa

Apdrošinātāji praksē pagaidām nav saskārušies ne ar vienu gadījumu, kurā drons būtu nodarījis zaudējumus kāda mantai vai veselībai. Tomēr, ņemot vērā tirgū pieejamo rezerves daļu klāstu un pieprasījumu, var secināt, ka droni tomēr krīt un plīst, norāda kompāniju pārstāvji.

M. Gaļinovskis prognozē, ka problēmas un izaicinājumi varētu sākties tad, kad finansiāli pieejami kļūs tā saucamie industriālie droni, kas spēj transportēt kravas un pat cilvēkus, tad gan uz šo risku būs jāskatās ar lielāku piesardzību. Kamēr ikdienas lietotājs spēj atļauties tikai parasto mazgabarīta vieglo dronu, tas lielus apdraudējumus apkārtējiem neizraisa, izņemot gadījumus, kad drons nemākulīgi tiek vadīts virs masu pasākumu norises vietām vai aizlieguma zonās gaisa telpā, skaidro eksperts. Viņš paredz, ka droni nākotnē varētu gūt popularitāti tādās nozarēs kā mežsaimniecība, lauksaimniecība, nekustamo īpašumu un teritoriju apsaimniekošana, foto un video pakalpojumu sniegšana un citi.

Tāpat viņš pieļauj, ka attīstīsies arī aktīvās atpūtas un sporta iespējas ar dronu palīdzību: «Tas neizbēgami sasniegs arī Latviju, jau šobrīd zinām, ka tieši latvieši ir izstrādājuši populāro produktu Air Dog, šobrīd tiek strādāts pie droneboarding produkta, kas ļaus dronu izmantot cilvēku vilkšanai virs ūdens vai sniegotām virsmām, ļaujot baudīt braucienu ar ūdens dēli vai sniega dēli,» stāsta eksperts.