Ārvalstu partneris ir jāpārbauda, pirms tas sāk kavēt maksājumus

Ārvalstu partneru parādu skaits palielinās, nereti uzņēmumi paši cenšas piedzīt parādus no saviem sadarbības partneriem, taču, kad cerības zūd, nodod šo atbildību parādu piedziņu kompāniju rokās. Tiesa, nereti tādējādi tiek palaista garām iespēja naudu atgūt.

Arī Latvijas uzņēmumi nereti mēdz palikt parādā darījumos aiz mūsu valsts robežām.

Ne vienmēr zina

Pastāv vairāki trūkumi parādu piedziņā no Latvijas uzņēmumu ārvalstu partneriem, starp kuriem specializēto kompāniju pārstāvji piemin slikto uzņēmēju zināšanu līmeni par piedziņas procesiem un nepilnīgi aizpildītos dokumentus. Novērojama ir arī situācija, kad uzņēmēji uzticas un sākotnēji nepārbauda partneru maksātspēju, un tikai tad, kad sākas maksājumu kavējumi, uzzina, ka jau brīdī, kad veikts darījums, samaksu visdrīzāk nebūtu izdevies saņemt.

«Apskatot nodotās lietas parādu piedziņā un salīdzinot tās ar iepriekšējos gados iesniegtajām, jāsecina, ka parādu lietu skaits palielinās, taču vidējās uz parādu piedziņu nodotās summas samazinās,» novērojis SIA Konsultatīvā sabiedrība Conventus valdes loceklis Jānis Krastiņš. Līdzīgas tendences pamanījis arī Creditreform Latvijā valdes loceklis Māris Baidekalns. Tiesa gan, viņš pieļauj, ka ne visi uzņēmēji ir pietiekami informēti par iespējām atgūt parādus no ārzemju uzņēmumiem pirmstiesas ceļā. Šobrīd komersanti šāda veida parādus visbiežāk ilgstoši cenšas piedzīt pašu spēkiem, kā rezultātā palielinās parāda vecums, un tas būtiski ietekmē parāda atgūšanas iespējas, viņš skaidro, uzsverot, ka piedziņas kompāniju pieredze un starptautiskais tīkls ļauj operatīvāk organizēt inkasso un juridisko palīdzību parādu atgūšanai no debitoriem ārvalstīs.

Pēc M. Baidekalna teiktā, dominējošā nozare, kas iesniedz visvairāk piedziņas lietu pret ārvalstu kompānijām, ir loģistika un tirdzniecība, kā arī pakalpojumu sektors, un visbiežāk novērotās problēmas šādu parādu atgūšanai ir nekorekti aizpildīti darījuma dokumenti vai to neesamība, kā arī debitora kritiskā maksātspēja, ne tikai sākot parāda piedziņu, bet, kā liecina Creditreform rīcībā esošā informācija, bieži vien arī tajā brīdī, kad kreditors veic darījumu, piegādājot preci vai pakalpojumu. Līdz ar to M. Baidekalns iesaka izmantot starptautiskās kredītizziņas un savlaicīgi pārbaudīt ārvalstu partnera finansiālo stāvokli un maksātspēju datu bāzēs.

Vairāki desmiti

Ne vienmēr izdodas atgūt parādus, un nereti jau sākotnēji pakalpojums klientam jāatsaka.

Kā liecina SIA Paus Konsults apkopotā statistika, katru mēnesi parādu ārpustiesas atgūšanai tiek nodoti vairāki desmiti parādnieku lietu, kuri nav norēķinājušies par pakalpojumiem, kas ir saņemti ārvalstīs, un vairums tie ir nenomaksāti rēķini par dažādiem, ar loģistiku saistītiem pakalpojumiem, pamanījusi SIA Paus Konsults valdes priekšsēdētāja Baiba Priedīte. Daļai šo juridisko personu jau ir izveidojušies nodokļu parādi pret nodokļu inspekciju, tāpat uzkrājušās ir citas nenokārtotas parādsaistības, kuras reģistrētas Paus Konsults un citu kompāniju parādu vēstures datubāzēs, vai arī uzņēmumiem ir maksātnespējas, likvidācijas vai tiesiskās aizsardzības process. Šī iemesla dēļ Paus Konsults jau sākotnēji nepieņem šādas lietas parādu atgūšanai, jo tas vienkārši nebūtu lietderīgi, viņa skaidro. Turklāt piedziņai tiek nodoti ne tikai juridisko, bet arī fizisku personu parādi, kuri galvenokārt izveidojušies par dažādiem pakalpojumiem uz pēcapmaksu, un to vidū ir arī finanšu aizdevumi. Apskatot visas no ārvalstu sadarbības partneriem saņemtās parāda lietas, juridiskas personas savas parādsaistības pilda godprātīgāk, liecina B. Priedītes novērojumi.

Šobrīd uzņēmums aktīvi sadarbojas ar trim lielām ārvalstu parādu piedziņas kompānijām, tādējādi, tās kompānijai nodod un tā arī var nosūtīt parādnieku lietas piedziņai uz jebkuru valsti. Pakalpojuma cena ir atkarīga no vairākiem faktoriem, kas raksturo pašu parādu, tomēr lielā mērā izmaksās lielu lomu spēlē valsts, uz kuru kompānija nosūta pieprasījumu veikt parādu piedziņu. Latvijā, salīdzinot ar ārvalstīm, cena par parādu ārpustiesas atgūšanu, pēc viņas domām, ir viena no zemākajām. «Vienmēr uzskatīšu, ka mums savam klientam jānodrošina plašas parādu atgūšanas iespējas, kas neaprobežojas tikai ar Latvijas teritoriju vien, kaut arī pašiem nav filiāles ārvalstīs, un šobrīd nesaskatām vajadzību mēģināt ielauzties jau pieblīvētā tirgū. Lai gan joprojām mūsu lielākie un nozīmīgākie sadarbības partneri atrodas tepat un ik mēnesi nodod vairākus tūkstošus debitoru lietu parādu piedziņai Latvijā, tomēr spēt nodrošināt plašāku pakalpojumu klāstu bija viens no iemesliem sadarbības uzsākšanai ar ārvalstu parādu piedziņas kompānijām,» uzsver B. Priedīte.

Lētāk nekā pašam

Ārvalstu partneru parādu atgūšanas izmaksas nav sadārdzinājušās, tās saglabājas iepriekšējo gadu līmenī un ir daudz pieejamākas nekā citi parādu atgūšanas paņēmieni, skaidro M. Baidekalns.

«Latvijas uzņēmējs kļūst neiecietīgāks pret nemaksātājiem, piedziņas lietas tiek nodotas ātrāk,» stāsta J. Krastiņš. Komersanti sāk apzināties, ka izmaksas, kas būtu jāsedz, realizējot parādu piedziņu saviem spēkiem – dokumentu tulkojumi, attiecīgās valsts normatīvu ievērošana u.c., ir krietni augstākas, nekā tad, ja parādu lieta tiek nodota starptautiskajiem aģentiem. Tad komunikācija ar debitoru tiek veikta attiecīgās valsts valodā, samaksa no atgūtajiem līdzekļiem ir procentuāla, līdzīgi kā tas ir parādu piedziņas gadījumā Latvijā. Visā Eiropā, atšķirībā no Latvijas, ar likumu noteikto piedziņas izdevumu (ko tātad arī sedz pats parādnieks) apmērs ir samērojams ar reālajām piedziņas izmaksām. Šobrīd šie izdevumi sedz tikai daļu no piedziņas procesa izmaksām, tātad tiek segti no kreditora puses un tādējādi rezultātā paaugstina aizņēmumu likmes labticīgajiem kredītņēmējiem, skaidro J. Krastiņš.