Virtuālā revolūcija uzņem apgriezienus
Sadarbībā ar finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem bankas piesardzīgas
Bankām, lai saglabātu konkurenci un nezaudētu klientus finanšu tehnoloģiju kompānijām strauji mainīgajā tirgū, jāspēj ātri pielāgoties jaunajiem apstākļiem, taču attīstību nereti kavē striktās regulatoru prasības, kuras nākotnē kļūs vēl stingrākas, pirmajā Baltijas finanšu un regulējuma samitā FINREG 2017, ko DB rīkoja partnerībā ar ZAB Cobalt, atzīst dalībnieki.
Jādarbojas kopā
Virtuālā revolūcija notiek ne tikai banku sektorā, bet arī uzņēmumu vidū, un tās centrā ir klients, uzsver Eiropas Banku federācijas (EBF) vecākā padomniece Noēmija Pappa (Noemie Papp). «Jau 1994. gadā Bils Geitss sacīja, ka ir nepieciešami banku pakalpojumi, taču ne pašas bankas. Nevar gan teikt, ka nākotnē banku sektoru sagaida beigas, taču tām ir jāmainās, lai nezaudētu cīņā ar citiem tirgus spēlētājiem, jo pakalpojumu sniegšana aizvien vairāk virzās digitālajā vidē,» viņa uzsver. Starptautiskās kompānijas Forrester Research dati liecina, ka līdz nākamajam gadam mobilās bankas pakalpojumus Eiropā izmantos 214 milj. cilvēku, un jau pērn aptuveni 185 milj. eiropiešu norēķinājās ar mobilo maksājumu aplikāciju, maksājumu vērtībai 2015. gadā pārsniedzot 207 miljardus eiro. Eksperte uzsver, ka pašreiz Eiropas bankas veic lielas investīcijas savās IT infrastruktūrās un pakalpojumos, kā arī tirgus izpētē, finansējumam ik gadu sasniedzot miljardus eiro, tāpat sistēmas regulāri jāatjauno un jāuzlabo. Kompānijas Celent veiktais pētījums liecina, ka 2018. gadā bankas IT sistēmās investēs aptuveni 62 miljardus eiro.
Tiesa gan, bankām savi pakalpojumi jāveido, balstoties uz klientu vajadzībām, un tie nedrīkst būt pārāk sarežģīti, tādēļ uzvarēs tie tirgus dalībnieki, kuri spēs apvienot vienkāršu, ērtu lietošanu, drošību un funkcionalitāti atzīst eksperti. Lai to izdarītu, kredītiestādēm būs jāizmanto plaša datu bāze un datu analītikas programmas. Tajā pašā laikā nevarēs aizmirst par drošību, un turpinās attīstīties tādas programmas kā Zini savu klientu un citi regulatoru uzstādījumi, kas liks uzlabot datu analīzi arī šajā jomā.
Dažas priekšrocības
Konferences laikā dalībnieki vairākkārt uzsver, ka kredītiestādēm ir grūtāk strādāt nekā finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, jo tiem nav tik liels prasību slogs kā bankām, tādējādi jāmeklē veidi, kā strādāt efektīvi, tajā pašā laikā ievērojot striktās prasības. Jaunie tirgus spēlētāji nav tik iegrožoti savā rīcībā, tādēļ viņiem ir priekšrocības tirgū, turklāt viņi izvēlas veidot tādu darbības struktūru, lai izvairītos no stingrajiem noteikumiem, kas tiek piemēroti citiem finanšu tirgus dalībniekiem. Tomēr N. Pappa uzsver, ka digitalizācija nedrīkst ļaut finanšu sektoram kļūt atvērtam jauniem riskiem vai neveiksmēm, kas apdraud finanšu stabilitāti un rada sabiedrības uzticības zudumu. Pēc viņas teiktā, būtiski ir saglabāt arī tehnoloģiju un digitālo platformu neitralitāti, savādāk bankām nāksies saskarties ar negodīgu konkurenci. Viņa skaidro, ka ir vairākas jomas, uz kurām jāfokusējas regulatoram, nākotnē uzlabojot uzraudzību: e-identifikācija, dažādas prudenciālās prasības, datu drošība, maksājumi un citi. Pēc viņas teiktā, bankām, kas vēlas transformēties digitālā veidā, ir aktīvi jāinvestē divās kritiskajās zonās – programmatūrā un digitālajās prasmēs.
Inovācijas lēnām
Striktie nosacījumi nereti bremzē arī tirgus attīstību, un spēlētāji, kas ir zem uzrauga lupas, jauninājumus nevar ieviest pietiekami ātri, kā tas nepieciešams klientam, riskējot zaudēt papildus ienākumus. «Banku biznesa modelis mainās, taču tas nenotiek tādēļ, ka mēs paši to vēlamies, bet gan tādēļ, ka klienti vēlas, lai mēs maināmies, un līdz ar to mums šīm vēlmēm jāpielāgojas,» saka SEB bankas vadītāja Ieva Tetere. Tiesa gan, viņa atzīst, ka veikt izmaiņas nav vienkārši, īpaši šajos apstākļos, kad ekonomiskā izaugsme ir zema, procentu likmes ir negatīvā līmenī, savukārt regulatora prasības kļūst aizvien stingrākas, bet kapitāla ierobežojumi – plašāki. Runājot par finanšu tehnoloģiju tirgu, viņa uzsver, ka noteikti nevar runāt par pretstatiem, bet gan sadarbību. Banku sektors nav tikai pārskaitījumi vai maksājumi, lielā mērā šeit jārunā par klientu uzticību un to drošību, ko bankas spēj piedāvāt, viņa norāda.
Bankas zaudē tirgus daļu, piekrīt arī Imprimatur Capital partneris Tobijs Mūrs. Tomēr tajā pašā laikā viņš skaidro, ka banku sektors arī iegūst no finanšu tehnoloģiju inovācijām – jau patlaban kredītiestādes sadarbojas ar tehnoloģiju kompānijām, izmantojot tādus pakalpojumus kā klientu autentifikācijas instrumentus, datu analīzes produktus un kiberdrošības pasākumu īstenošanu. Starp piemēriem Latvijā viņš min vairākas kompānijas: Notakey lietotāju autentifikācijai, Clusterpoint kiberdrošībai, Nordigen un ZoomCharts datu analīzei, bet Benebay – transakcijām. Mobilās aplikācijas Monea vadītājs Mārtiņš Kalniņš stāsta, ka kompānija bija pirmā, kas saņēma Maksājumu iestādes licenci Latvijā, kas nav bijis viegls ceļš, turklāt kopš tās saņemšanas inovāciju ieviešanas temps ir palēninājies. Jauna pakalpojuma ieviešanai nepieciešami 3–6 mēneši, jo vajag regulatora apstiprinājumu, un ir tikai laika jautājums, kad klienti sāks prasīt ātrāku tempu, viņš piebilst. «Mēs esam gatavi sadarboties ar bankām un to jau darām, taču es nemanu tādu banku pārliecību ieviest un aicināt finanšu tehnoloģiju kompānijas savā ekosistēmā, kā tas notiek ārvalstīs,» viņš novērojis. Līdz ar to, pēc viņa domām, bankām ir jākļūst atvērtākām.
AS Swedbank Ģirts Bērziņš banku un finanšu tehnoloģiju sektoru salīdzina ar veselības sektoru. «Mēs strādājam cilvēku finansiālās veselības nozarē, un, velkot paralēles, varu teikt, ka dažiem ārstiem licences saņemšana ir vieglāka nekā pārējiem, jo viņi klientu sasniedz no jebkuras vietas. Tāpat esmu skeptisks par klientu ārstēšanas veidu – banku pakalpojumi bieži vien ir spēcīgas zāles, un kāds vēlas šādas zāles izsniegt bez receptes un pacienta izvērtēšanas. Tā ir bīstama tendence, kas tirgū aizvien biežāk izplatīta,» viņš uzsver. Kā vēl vienu netaisnīgu aspektu Ģ. Bērziņš min regulatora prasību pārklāšanos. «Mēs strādājam četros tirgos, un prasības šajos tirgos atšķiras. Līdz ar to, ja vēlies būt vietējā banka visos četros tirgos, tev katrā no tiem ir jālieto drošības josta – kopā četras. Mūsu gadījumā tās ir piecas, jo jāpieskaita vēl Eiropas Centrālās bankas uzraudzība. Līdz ar to var teikt, ka braucam vienā mašīnā, piesprādzējušies ar piecām drošības jostām,» viņš salīdzina. Tajā pašā laikā jābūt risinājumam, kā apsteigt citus tirgus spēlētājus, taču, ja ir četri viedokļi, kā vadīt automašīnu, tas bremzē attīstību.
Ja neturpināsies attīstība, banku pakalpojumi neizzudīs, taču Eiropā pazudīs spēlētāji, kas tiešā veidā apkalpo klientus, uzskata Ģ. Bērziņš.