Iespējams, jau no 2018. gada tiks paaugstināts akcīzes nodoklis degvielai, tā palielinot izmaksas, kuras jutīs gan pircēji veikalā, gan arī industriālie pakalpojumu saņēmēji

To, ka akcīzes nodokļa likmes varētu tikt pārskatītas, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē vēl februārī atzina arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, konkrētus skaitļus neminot. DB rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka pašlaik tiek apspriesta ideja par akcīzes nodokļa likmju pakāpenisku paaugstināšanu vidēji par 8 līdz 24% benzīnam (gan svinu saturošam, gan nesaturošam), dīzeļdegvielai, arī sašķidrinātajai naftas gāzei. Pirmais akcīzes nodokļa likmju pieaugums iecerēts jau no 2018.gada, savukārt nākamais varētu sekot no 2020. gada. Īpaši krass akcīzes nodokļa pieaugums paredzēts svinu saturošam benzīnam par teju 24%, naftas gāzei – par 12%, dīzeļdegvielai par 11%. Jāatgādina, ka Māra Kučinska vadītās valdības deklarācijā par iecerēto darbību ierakstīts: «Īstenosim nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz ienākumu un kapitāla pieaugumu, uz patēriņu, uz nekustamo īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu.» Tas arī dažiem liek secināt, ka akcīzes nodokļa likmju celšana iederas šajā kontekstā. Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tiek uzskatīta par kompensējošu mehānismu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanai no pašreizējiem 23% līdz 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un neapliekamā minimuma paaugstināšanai līdz 300 eiro pašreizējo 60-115 eiro mēnesī vietā.

Dārgāks transports

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji uzskata, ka akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana degvielai atbrīvos inflācijas spirāli, jo daudzi pakalpojumi un preces (tieši to transportēšanas izmaksu pieauguma dēļ) kļūs dārgākas. Tomēr šāda situācija ir attiecināma uz pašmāju tirgu, taču preču cenu paaugstināšana tikai tādēļ, ka Latvijā valsts vēlas no degvielas akcīzes nodokļa iekasēt vairāk, ārvalstu tirgū neesot iespējama. Tas nozīmē, ka šo transporta izmaksu pieaugumu preču nosūtītājiem nāksies «uzlikt» uz savām izmaksām un samazināt peļņu – būtībā zaudēt konkurētspēju ārvalstu noieta tirgos. Ir arī otra iespēja – ekonomiski sasniedzamais noieta tirgus saīsināsies arī burtiski kilometru izteiksmē. Pastāv arī viedoklis, ka šāda politika gremdēs Latvijas autopārvadātājus, veicinot Lietuvas un pat Polijas konkurentu darbošanos Latvijā.

«Tas būtu briesmīgs risinājums – palielināt akcīzes nodokli degvielai, jo tas veicinās ēnu ekonomiku – degvielas kontrabandu, » norāda SIA Baltic Block līdzīpašnieks Andris Dombrovskis. Viņaprāt, vienīgais risinājums ir, ja visas trīs Baltijas valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija – vienlaicīgi nolemj paaugstināt akcīzes nodokli. «Arī šajā situācijā vilinājums «paņemt» kontrabandas degvielu no Krievijas vai Baltkrievijas nezudīs,» komentē A. Dombrovskis. Viņš arī aicināja pavērtēt, cik cilvēkam jāstrādā Latvijā, lai piepildītu bāku ar degvielu, un cik Vācijā, it īpaši, ja abās valstīs degvielas cenas ir jau ļoti līdzīgas, bet algu līmeņus šķir bezdibenis. «Ja šīs akcīzes nodokļa paaugstināšanas rezultātā Latvijā degvielas cenas pielīdzināsies vai pat kļūs augstākas nekā Vācijā, tad tas radīs ne tikai šoku, bet arī visus ar to saistītos procesus,» prognozē A. Dombrovskis. Viņš arī norādīja, ka akcīzes nodokļa paaugstinājuma kontekstā ir jautājums par to, cik daudz no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem atgriežas ceļu infrastruktūrā.

Samazinās peļņu

«Tas būs kārtējais pasākums, kas meža īpašniekiem samazinās peļņu,» secina viens no lielākajiem privātmežu īpašniekiem un mežsaimniecības SIA Kursa MRU īpašnieks Edgars Dupužs. Viņš norāda, ka pa ceļiem nebrauc ne krūmgrieži, ne motorzāģi un arī ne forvarderi (pievedējtraktori) vai harvesteri (koku ciršanas traktori), bet akcīzes nodokli maksā. «Apaļkoksnes sortimentu cenas ir tādas, kādas tās ir, un neviens kokrūpnieks jau tāpēc, ka akcīzes nodoklis tiek palielināts, iepirkuma cenu nepaaugstinās, tādējādi mazāka peļņa būs mežsaimniekiem, līdz ar to būs mazāka viņu rocība,» tā E. Dupužs. Viņaprāt, mežizstrādes un mežu kopšanas pakalpojumu cenas, tāpat kā kokvedēju pakalpojumu izmaksas, augs, bet šo sadārdzinājumu uz saviem pleciem būs spiests paņemt meža īpašnieks.

Var pārrēķināties

«Būs automātisks cenas pieaugums un kritums realizācijā,» uz potenciālajām ieceres sekām norāda Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns. Savu prognozi viņš balsta 2015. un 2016. gada pieredzē, kad zemāku degvielas cenu rezultātā pieauga patēriņš. Proti, par to pašu naudu vienkārši pirka vairāk degvielas. Viņš arī pieļauj, ka tie, kam būs tāda iespēja, centīsies uzpildīties citās valstīs, piemēram, Lietuvā. Par tāda scenārija īstenošanos liecina Igaunijas piemērs, kur pērn un šogad akcīze tika celta, kā rezultātā pieauga degvielas tirdzniecības apjomi Ziemeļlatvijā. Tā kā Latvijas robeža ar Lietuvu ir garāka nekā ar Igauniju un viegli sasniedzamas ir vairākas DUS, tad ir skaidrs, ka Latvijā legālais degvielas patēriņš samazināies. Protams, nebūs tā, ka visi dosies pirkt degvielu uz Lietuvu. No Rīgas cilvēki uz kaimiņvalsti nedosies, taču no Bauskas gan.

Degvielas tirgotājiem gan principā nav iebildumu pret valsts ieceri pārlikt nodokļus no ienākumiem uz patēriņu. Taču gadījumā, ja nodokļu izmaiņas nenotiks sinhroni visās Baltijas valstīs, tad Finanšu ministrijai var neizdoties ieņemt par 40‒50 milj. eiro vairāk, kā tā iecerējusi. Tai pašā laikā ir skaidrs, ka akcīzes celšanas rezultātā sadārdzināsies pakalpojumu un preču cenas, kā to norādījuši autopārvadātāji, atzīmē M. Stirāns.

Izmaksu lieta

«Mums ir ļoti vienkārša matemātika,» norāda autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš. Proti, degviela veido trešo daļu no autopārvadājumu izmaksām. Tas savukārt nozīmē, ka akcīzes celšana par 10,9% nākamgad un par 12,4% vēlāk 2020. gadā palielinās pakalpojumu cenas par 3‒4%. Jautājums ir, kas šos papildu izdevumus segs – pārvadātāji vai klienti. Tāpat gadījumā, ja citās valstīs akcīze netiek paaugstināta, Latvijas starptautiskie autopārvadātāji pirks degvielu, piemēram, Luksemburgā, Polijā, Lietuvā vai Krievijā, tikai ne Latvijā. Degvielas cenu pieaugums nenoliedzami atstās arī negatīvu efektu uz Latvijas komersantu konkurētspēju. Līdz ar to valstij vajadzētu septiņreiz padomāt, pirms griezt, proti, paaugstināt akcīzi. Viņš gan cer, ka izdosies vienoties ar Satiksmes un Finanšu ministrijām par to, ka akcīze daļēji tiek atdota komerctransporta gadījumā, kā tas ir citās Eiropas valstīs, piemēram, Beļģijā, Holandē, Francijā vai Ungārijā.

«Ja būs izdevīgāk, noteikti pildīsiemies citviet, kā tas tiek darīts arī šobrīd,» norāda Norma-A (Ecolines) valdes priekšsēdētājs Andris Podgornijs. Viņš gan pieļauj, ka valsts mērķē uz tiem, kas nedosies pirkt degvielu uz Lietuvu. «Neviens normāls cilvēks neteiks, ka akcīzes celšana ir laba lieta,» sašutis par valdības ieceri ir SIA Michel valdes loceklis Sergejs Rusaks. Viņaprāt, tas tiek darīts vienkārši tādēļ, lai pašiem ierēdņiem un politiķiem nevajadzētu samazināt vai pat varētu palielināt algas. Savukārt iedzīvotājiem no tā nekāda labuma nav. Viņa kompānija gan izmanto iespēju iepirkt degvielu Krievijā ‒ taču nevis lai tirgotu, bet lai automašīnas varētu tālāk doties uz Eiropu. Degvielas cenu pieaugums nākotnē gan nav vienīgā problēma, ar ko saskaras autopārvadātāji. Pēc S. Rusaka teiktā, nav pieņemami, ka sods par autoceļu lietošanas nodevas (vinjetes) nesamaksāšanu ir simtreiz lielāks nekā pati vinjetes cena vienai dienai. Tā kā vinjetes var iegādāties arī internetā, bet reizēm attiecīgā mājaslapa nestrādā, tad var gadīties, ka komersants tiek sodīts par pārkāpumu, kaut arī vinjeti nemaz nevar iegādāties.