Studijas biznesā aizved pie māla trauku radīšanas

Limbažu novada Vidrižu pagastā, tradicionālā malkas ceplī jau vairākus gadus top Ozolins pottery māla trauki. Podnīcas īpašnieks Krists Ozoliņš plāno saglabāt individuālu pieeju trauku izgatavošanai, tajā pašā laikā iecerējis izmēģināt industriālu produktu ražošanu.

Katram sava pieeja

K. Ozoliņš sākotnēji studējis pavisam ar amatniecību nesaistītu jomu, absolvējis Vidzemes Augstskolas Biznesa vadības programmu, taču dzīves līkloči aizveduši pavisam citā virzienā, tiesa gan, apgūtās zināšanas noder arī pašreizējā darbā.

Ar māla materiāliem un to veidošanu pirmoreiz viņš saskāries 2011.gadā, un sākotnēji šī nodarbošanās vilinājusi vienkārši intereses un ziņkāres pēc, taču ar laiku trauku izgatavošana kļuvusi par nozīmīgu dzīves daļu. «Ar mālu iepazinos pie podnieces Līgas Merginas, savukārt padziļināti to esmu apguvis pie meistara Evalda Vasilevska. Apgūstot amatu aktīvāk, guvu arvien lielāku pārliecību par tā nozīmīgumu. Pamanīju, ka arī cilvēki manu darbību šajā jomā novērtē, un tādējādi tas dabīgi ir izaudzis par manu pamatnodarbošanos,» viņš stāsta. Tā nu kopš 2015. gada tā ir K. Ozoliņa pilna laika nodarbošanās.

Lielākoties viņš savā darbnīcā izgatavo dažādus virtuves piederumus, sākot no krūzēm, bļodām, beidzot ar lielākām krūkām un tējkannām. Nozīmīgu daļu pārdošanas apjomu veido tieši uzņēmumu pasūtījumi dāvanām saviem darbiniekiem un klientiem, tāpat preces iegādājas arī vietējie iedzīvotāji un tūristi, taču Ozolins pottery produkciju iespējams iegādāties arī veikalos MūsMāja, galerijā Istaba un Summer pop-up store. Lielu vietu K. Ozoliņa darbā aizņem tieši individuālie pasūtījumi, piemēram, dažādi specifiski trauki, jo tie jāveido tā, lai atbilstu konkrētā cilvēka vai kompānijas redzējumam. Patlaban, pēc viņa teiktā, pilnīgi pietiek ar esošo piedāvājumu, un tuvākajā laikā plānos nav ieviest jaunus produktu veidus, taču uz vietas palikt K. Ozoliņš neplāno. «Raugoties tālākā nākotnē – es vēlētos izmantot māla pieejamību un unikālās īpašības kādu industriālu produktu ražošanā, radot, piemēram, izlietnes, dakstiņus, krāsns podiņus vai flīzes,» viņš piebilst. Runājot par plāniem produkciju pārdot ārpus Latvijas robežām, viņš uzsver, ka patlaban koncentrējas uz tirdzniecību Latvijā, jo produkts ir gana specifisks un tas jāpielāgo pasūtītāja vēlmēm, līdz ar to saprasties uz vietas ir daudz ātrāk un ērtāk, taču nav gluži tā, ka māla trauki nav zināmi ārvalstīs – tos iespējams iegādāties nelielos dizaina veikaliņos Itālijā un Lielbritānijā.

Darbus viņš veido lipināšanas tehnikā – produkcija top no plānām māla sloksnītēm. Katrs izstrādājums ir roku darbs, un produkcijas radīšanā netiek izmantoti nekādi mehāniski līdzekļi. Pēc salipināšanas seko darba pulēšana ar akmeni un vilnu, pēc tam – dekorēšana iegravējot un ieskrāpējot. Visbeidzot darbs tiek parakstīts un tajā tiek iegravēts tā personas kods, kas ir unikāls numurs, kura atšifrējumā tā lietotājs var atrast pamatinformāciju par darba tapšanu – cepļa laiku un vietu un izmantoto mālu.

Pērk vairāk

K. Ozoliņš pamanījis, ka pircēji biežāk izvēlas iegādāties individuāli veidotas lietas, tādēļ šajā darbā saskata perspektīvas izaugsmei. «Uzlabojas cilvēku izpratne gan par amatniecības jomu, gan amatniekiem un viņu darbu, līdz ar to vērojams arī pieprasījuma pieaugums. Ļoti pozitīvi vērtēju pēdējā laika daudzu podnieku, keramiķu un citu amatnieku darbošanos un aktivitāti Latvijā – cilvēkiem ir iespēja iepazīties, vērot, salīdzināt un izvēlēties. Šīs tendences lēnām ir atdzīvinājušas amatniecības vidi, veicinājušas sapratni iedzīvotāju vidū, ka šī sfēra neaprobežojas tikai ar latviešu zīmēm vien, un padarījušas to pieejamāku plašākam lokam,» viņš norāda. Tiesa, tirgus aizvien ir veidošanās stadijā, un gan esošie, gan jaunie dalībnieki palīdz tam augt.

Darbības periodā ir gūtas arī vairākas mācības. «Laika gaitā esmu iemācījies, ka jāvelta liels darba un laika apjoms, lai saprastu savu vietu šajā jomā, un to var panākt, gan ejot pie cilvēkiem un rādot savu darbu, gan pieņemot jaunus izaicinājumus vai nosakot jaunus mērķus. Manuprāt, būtiski ir saprast un izvēlēties savu darbības virzienu, jo tad grūtību loks sašaurinās un kļūst par nosacījumiem, kurus tad cilvēks var izpildīt vai ne. Tieši manis izvēlētajā virzienā ir jūtams nevienmērīgs pieprasījuma sadalījums gada griezumā, un tas liek plānot ilgākā termiņā, kā arī uztur možumu meklēt jaunas iespējas,» viņš atzīst. Runājot par nākotnes plāniem, viņš piebilst, ka tajos ietilpst darbnīcas labiekārtošana, lai strādāt būtu ērtāk un vieglāk.