Šobrīd uzņēmumi aizņemas, lai iegādātos medicīnas, ražošanas un apstrādes iekārtas

Latvijā, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, līzinga apjomi iekārtu iegādes jomā samazinās, kas ir negatīva tendence, ņemot vērā esošās zemās procentu likmes, atzīst līzinga devēji. Šajā gadā gan tendences varētu mainīties un kompānijas – aktivizēties investīciju veikšanā, jo pastāv vairāki priekšnoteikumi apjomu pieaugumam.

Sarucis apjoms

Aizvadītajā gadā iekārtu jauno pirkumu apjoms līzingā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, bija mazāks ik ceturksni, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas dati, un pēdējā ceturkšņa beigās tā apjoms sasniedza 169,4 milj. eiro, kas ir par 6,5% mazāk nekā iepriekšējā gada decembra beigās. Latvijā 2016. gada laikā no visiem jaunajiem pirkumiem līzingā, iekārtu līzings aizņem samērā lielu daļu – tas ierindojas otrajā vietā, tā īpatsvaram veidojot 24% no kopējā līzinga portfeļa apjoma, uzsver SEB līzinga vadītāja Jeļena Gavrilova. «Tas, ka līzinga apjomi saruka, sakrīt ar iepriekš līzinga devēju izteiktajām prognozēm,» tirgus situāciju raksturo Swedbank Līzings vadītājs Andrejs Anaņjevs, atzīstot, ka samazinājumu tirgus dalībnieki tomēr negaidīja tik lielā apmērā. Tiesa, daļa industriālā līzinga apjoma aizvadītajā gadā tika aizvietota ar investīciju kredītu jeb aizdevumiem, taču šis apjoms bija neliels, un kopējā aina norāda uz lejupslīdi sektorā.

A. Anaņjevs skaidro, ka industriālā līzinga samazinājums saistīts vairākiem faktoriem – ar kritumu būvniecības sektorā, ar lēnu struktūrfondu ienākšanu Latvijas ekonomikā, kā arī nenoteiktu globālo ekonomisko situāciju.

«Varēja novērot, ka uzņēmumi, kuri darbojās ceļu būvē, celtniecībā, ražošanā, īpaši rūpīgi izvērtēja potenciālās investīcijas un piesardzīgi aizņēmās jaunas tehnikas iegādei līzingā. Aktīvākie joprojām ir lauksaimniecībā strādājošie uzņēmumi. Arī nosacījumu izmaiņas ar Lauku atbalsta dienesta finansējumam, kas novirzīja finanšu līzinga produktu uz aizdevumu, nesamazināja interesi, bet joprojām rada neērtības noformēšanas procesā,» norāda Swedbank Līzings eksperts.

Populārākās iekārtas, ko kompānijas pašreiz pērk līzingā, ir dažādas medicīnas iekārtas (piemēram, sonogrāfijas iekārtas, zobārstniecības tehnika), dažādas ražošanas un apstrādes iekārtas, kā arī veikalu un noliktavu aprīkojums, novērojusi J. Gavrilova. Viņa uzsver, ka teorētiski organizācijas varētu līzingā iegādāties visas iespējamās iekārtas, kas tām nepieciešamas, būtiski, lai uzņēmuma finansiālā situācija ļautu viņiem aizņemties. SEB bankā iekārtu līzings veido apmēram 8% no kopējā līzinga portfeļa, un šajā jomā 2017. gadā uzņēmums plānojis aktivizēt darbību.

Likmes pievilcīgas

Runājot par kavējumiem, līzinga devēju pārstāvji uzsver, ka tie iz zemā līmenī. Tā, piemēram, Nordea Finance Latvia iekārtu līzinga portfeļu kavēto maksājumu līmenis ir zems – tikai aptuveni 0,3% no kopēja portfeļa ir iekārtu līzinga aizņēmēji, kuri savus maksājumus kavē ilgāk par 30 dienām, stāsta Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits.

Savukārt, raksturojot procentu likmes šajā līzinga veidā, UniCredit Leasing Latvijas filiāles vadītājs Jānis Mūrnieks atgādina, ka pēdējos gados starpbanku likme jau tā bijusi ārkārtīgi zema, taču šobrīd tā ir sasniegusi vēsturiski zemāko punktu. Līdz ar to šobrīd būtu piemērots laiks ieguldīt iekārtās un tehnoloģijās, tādējādi veicinot uzņēmumu produktivitāti un konkurētspējas paaugstināšanos. Pēc viņa teiktā, jaunajai finanšu pasaules kārtībai pielāgojušies arī finansētāji, kuru riska apetīte krietni augusi, salīdzinot ar pāris iepriekšējiem gadiem, līdz ar to viņi ir gatavi izsniegt ievērojami lielākas naudas summas, salīdzinot ar laiku pirms pāris gadiem. Viņš uzsver, ka patlaban dažām līzinga kompānijām ir pieejami Eiropas Investīciju fonda (EIF) atbalsta instrumenti, piemēram, InnovFin un Cosme, kas ļauj mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Latvijā piedāvāt labākus finansēšanas nosacījumus. Arī A. Anaņjevs uzsver, ka programmas ietvaros tuvākajos trīs gados uzņēmumiem būs iespēja iegādāties aktīvus, izmantojot līzingu ar samazinātu pirmo iemaksu.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā šis sektors neizskatās labi, un valsts izceļas negatīvā ziņā. UniCredit Leasing darbojas visās Baltijas valstīs, un tā novērojami liecina, ka kaimiņvalstīs uzņēmēji ir krietni aktīvāki investīciju veikšanā, atzīst J. Mūrnieks. Pēc Eiropas līzinga asociācijas Leaseurope datiem, pagājušajā gadā jauno darījumu apjoms industriālā līzinga dažādu iekārtu finansēšanā Lietuvā pieaudzis par 40%, Igaunijā tas palielinājies par 21%, bet Latvijā devies pretējā virzienā un sarucis par 6,5%.

Nereti uzņēmēju vidū pastāv stereotipi, ka līzings ir dārgs un to būs grūti saņemt. Taču UniCredit Leasing pieredze Baltijā rāda, ka tiem strādājošiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem ir kaut nelielas iestrādes un iegūta laba slava, ir iespējams atrast risinājumu darījumu apstiprināšanai – atteikumu šādiem uzņēmumiem gandrīz nav, apgalvo J. Mūrnieks.

Cer uz kāpumu

Šā gada sākumā novērojamās tendences tirgū liecina, ka iekārtu līzinga ņemšanas aktivitāte varētu mainīties pozitīvā virzienā, turklāt, pēc ekspertu izteikumiem, aizvien izteiktāki ir priekšnoteikumi, lai uzņēmēji aktīvāk iegādātos iekārtas un nedaudz palielinātos kompāniju vadītāju optimisms par nākotnes finanšu rādītājiem.

«Šogad turpinās augsta aktivitāte lauksaimniecības tehnikas līzingā, ko stimulē Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums,» stāsta I. Šmits. Tāpat, pēc viņa teiktā, novērojams arī stabils pieprasījums komerctransporta sektorā. Līdz ar to, ņemot vērā paredzamo aktivitātes pieaugumu ceļu būvē un celtniecībā, šajā gadā prognozējams kāpums arī būvniecības tehnikas finansējuma apjomam. Savukārt J. Mūrnieks uzskata, ka joprojām neattīstīta līzinga nozare Latvijā ar labu potenciālu ir informāciju tehnoloģiju finansēšana.