Transformācija valūtas maiņas tirgū liek meklēt jaunas nišas

finanses

Valūtas maiņas paradumu tendences iedzīvotāju vidū krietni paputinājušas valūtas maiņas punktu biznesu. Pirms 25 gadiem pirmajā laikraksta Dienas Bizness numurā tika rakstīts par aso konkurenci valūtas tirgū, tolaik tirgū strādājošie dalībnieki prognozēja, ka, ieviešot savu valūtu Latvijā, sektors varētu nostabilizēties un iegūs tie, kuri atradīsies blakus vietām, kur vairāk apgrozās tūristi. Lai arī Latvijas Banka izsniedza licences, tāpat eksistēja melnais tirgus, kompānijas meklēja, kā konkurentiem nocelt klientus, un skatījās uz jauniem pakalpojumu veidiem.

Kopš tā laika tendences tirgū ir ievērojami mainījušās – tolaik publikācijā minētos rubļus nomainīja lati, bet pārdesmit gadus vēlāk latus aizstāja eiro. Patlaban lielu daļu valūtas maiņas biznesa ir pārņēmušas bankas un palikušas vairs tikai dažas aktīvi strādājošas valūtas maiņas kompānijas. Tiesa gan, valūtas maiņas darījumi mūsdienās kļuvuši nesalīdzināmi ērtāki un pārsvarā notiek elektroniski, turklāt naudas dažādība Eiropā, ieviešot eiro, ir krietni samazinājusies, taču jāatzīst, ka savs šarms ir arī reālās valūtas maiņai – agrāk, atbraucot mājās no ārvalstīm, cilvēks varēja pievienot savai valūtu kolekcijai kārtējās monētas vai banknotes, kas no brauciena palikušas maciņā. Protams, aizvien ir cilvēki, kuri kolekcionē ārvalstu valūtas, taču to skaits sarūk.

Kopumā tirgū patlaban valūtas maiņas punktu nav daudz, un, lai spētu strādāt daudzmaz rentabli, tiem nākas meklēt jaunus darbības virzienus. Kā liecina Latvijas Bankas (LB) dati, pērnā gada nogalē ar ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu nodarbojās 42 kapitālsabiedrības, kas saņēmušas LB licences ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai. Tās sniedza pakalpojumus 74 vietās Latvijā (2015. gadā – 51 kapitālsabiedrība 89 vietās), tajā skaitā 56 vietās Rīgā un 18 vietās ārpus Rīgas. Kopējais tirgus apjoms (kapitālsabiedrību veikto pārdošanas darījumu apjoms) 2016. gadā bija 108,3 milj. eiro, kas ir līdzīgs apjoms kā iepriekšējā gadā. 2015. gadā kapitālsabiedrību nopirktās un pārdotās ārvalstu valūtu skaidrās naudas apjoms (apgrozījums) eiro izteiksmē bija 349,8 milj. eiro, bet 2016. gadā – 318,8 milj. eiro, samazinoties par 8,9%.

Citur - lēnāk

Tirgus dalībnieki atzīst, ka sektors piedzīvo pārmaiņas un nākotnē tas visdrīzāk turpinās transformēties – daļa kompāniju izzudīs, bet daļa attīstībai izmantos finanšu tehnoloģijas. «Valūtas punktu nozari būtiski ietekmēja eiro ieviešana, un kopš 2013. gada decembra valūtas maiņas punktu skaits ir sarucis uz pusi, kas ir loģiska attīstība šajos apstākļos,» skaidro SIA Tavex un Nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēju asociācijas valdes loceklis Andris Arhipenko, tomēr piebilst, ka esošā valūtas maiņas kapitālsabiedrību nozare pēdējo piecu gadu laikā ir arī attīstījusies. Nozarē ir vairāki tirgus spēlētāji, kas kļuvuši par finanšu iestādēm, deviņdesmito gadu stila valūtas maiņas punkta koncepts ir senā pagātnē, un pakalpojumu vietas klientiem tagad lielākoties ir komfortablas, viņš uzsver.

«Nozīmīgākā tendence, salīdzinot ar laiku pirms 25 gadiem, kas vērojama valūtas maiņas tirgū, ir tieši skaidras naudas lomas samazināšanās, jo iedzīvotāji aizvien vairāk izmanto maksājumu kartes vai veic pārskaitījumus,» atzīst Rietumu Bankas Resursu pārvaldes vadītājs Maksims Rižikovs, piebilstot, ka Latvijā tas ir īpaši izteikti, jo, piemēram, Vācijā vai Lielbritānijā skaidras naudas īpatsvars ir daudz lielāks nekā mūsu valstī. Tā rezultātā samazinās valūtas konvertācijas darījumu nepieciešamība iedzīvotāju vidū, jo maksājumu karte ļauj norēķināties, neskatoties uz valūtu, kas ir konkrētajā valstī, ņemot vērā, ka konvertācija notiek automātiski. Agrāk lielāka loma bija arī naudas uzkrājumiem citās valūtās, piemēram, lielākoties ASV dolāros, arī Vācijas markās, taču 2002. gadā tirgū parādījās eiro, kas sāka aizvietot dolārus un kļuva par nozīmīgāko norēķinu valūtu šajā reģionā, un ar to tika aizvietotas vairāku valstu valūtas, taču ir vērojams, ka aizvien daļa iedzīvotāju papildus uzkrājumus veido dolāros, viņš uzsver. Līdz 2005.-2006. gadam daļa nekustamā īpašuma vai automašīnu iegādes tika veikta dolāros, taču ar laiku valūta zaudēja savu popularitāti arī šajos darījumos. Brīdī, kad Latvijā 2014. gadā tika ieviests eiro, tas neapšaubāmi kļuva par vadošo valūtu.

Pirms 1999. gada krīzes arī Krievijas rublim bija nedaudz lielāka loma norēķinos Latvijā, taču tas nekad nav bijis pamata instruments starpvalstu norēķinos, uzsver M. Rižikovs.

Izvēlas eksotiskas

M. Rižikovs novērojis, ka klientiem bezskaidras naudas darījumos svarīgas valūtas ir dolāri, eiro un rubļi, arī Lielbritānijas mārciņas. Kādu laiku iepriekš arī nozīmīga loma bija Šveices frankam, kas tika uzskatīts par ļoti labu vērtības saglabāšanas instrumentu, taču, ņemot vērā, ka procentu likme šai valūtai ir negatīva, tā vairs nav tik populāra, taču daļa cilvēku aizvien uzkrāj šo valūtu.

Savukārt Tavex dati liecina, ka valūtas maiņas punktos tiek nodrošināta vairāk nekā 50 pasaules valstu valūtu konvertācija. Pieprasījums pēc ceļojuma valūtām ir pieaudzis 34 valūtu gadījumā, un lielākais pieprasījuma kāpums ir vērojams eksotisko valūtu jomā, piemēram, Filipīnu peso, Indonēzijas rūpijām, Meksikas peso, Izraēlas šekeļiem, Gruzijas lariem, Singapūras dolāriem tas trīskāršojies vai divkāršojies. Vairāk nekā par 30% palielinājās pieprasījums pēc Dienvidkorejas voniem, Bulgārijas levām, Dominikānas peso, Dienvidāfrikas randiem, Ķīnas juaņām un Japānas jēnām. Salīdzinoši neliels kāpums līdz 15% ir vērojams arī Eiropas galamērķu valūtām, piemēram, Horvātijas kunām, Rumānijas lejām, Maķedonijas dināriem, Ungārijas forintiem, norvēģu, zviedru un dāņu kronām. Šāds valūtu pieprasījuma pieaugums lielā mērā ir saistīts ar Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu izmaiņām, terorisma draudu un ģeopolitisko problēmu dēļ arvien biežāk tiek izvēlēti eksotiski galamērķi, kā arī netiek apmeklētas tādas valstis, kas tradicionāli latviešiem bija svarīgi atvaļinājuma galamērķi, piemēram, Turcija un Ēģipte, pieprasījums pēc šīm valūtām attiecīgi ir sarucis par 52% un 64%, skaidro A. Arhipenko.

Loma samazināsies

Eksperti paredz, ka nākotnē valūtas maiņas pakalpojumu sniedzēju bizness turpinās sarukt. A. Arhipenko prognozē, ka tuvākajos gados tirgus dalībnieku skaits varētu samazināties vēl uz pusi, paliekot tikai spēcīgākajiem tirgus dalībniekiem ar konkrētu biznesa stratēģiju. Pēc viņa teiktā, valūtas maiņas kapitālsabiedrību attīstībai kaitē ne tikai paradumu maiņa, bet bieži vien apgrūtina arī valstī līdz galam neizstrādātie likumi un noteikumi. «Ir izplatīta prakse, kad, veidojot normatīvo regulējumu, likumdevējs aizmirst vai negrib ņemt vērā nozares šauro specifiku, kas ievērojami atšķiras no klasiskās uzņēmējdarbības. Kā piemēru var minēt kases aparātu vai kases sistēmu jaunās prasības, kā rezultātā komersantiem būs nepieciešams veikt simtiem tūkstošu lielu investīciju, kas gala rezultātā ne par centu nepalielinās nodokļu iemaksas valsts budžetā, jo mums nav ar PVN apliekamo pakalpojumu un PVN nenomaksas riska. Jātērē ļoti daudz resursu, lai labotu likumdevēja kļūdas jau pēc attiecīgo normu pieņemšanas. Tāpat valūtas maiņas punktu nozare Latvijā, salīdzinot ar Baltijas vai citām ES valstīm, tiek pārlieku pārregulēta, kas negatīvi atspoguļojas nozares attīstībā,» viņš uzskata. Savukārt M. Rižikovs atgādina, ka valsts patlaban veicina, lai liela daļa norēķinu notiktu bezskaidrā nauda, jo tieši skaidras naudas lietošana saistās ar noziegumu veikšanu. VID ir ierobežojis skaidras naudas operācijas, un paredzams, ka kontroles pasākumi kļūs aizvien stingrāki un rezultātā arī valūtas maiņas punktu bizness samazināsies. Viņš gan uzskata, ka, visdrīzāk, pavisam valūtas maiņas punktu bizness neizzudīs, jo cilvēki aizvien, dodoties uz kādu valsti, iegādājas šo valūtu, piemēram, Bulgārijā, Polijā, Skandināvijā, Krievijā. Tomēr visdrīzāk šos uzņēmumus pārņems bankas, jo kā atsevišķas kompānijas tās diez vai spēs pastāvēt, ņemot vērā, ka peļņas ģenerēšanas iespējas tām ik gadu samazinās, pieļauj M. Rižikovs.

Tāpat ,visdrīzāk, nav gaidāms scenārijs, kad eiro kļūs mazāk populāra valūta. «Ik pa laikam izskan runas par atsevišķu ES valstu atteikšanos no eiro, taču tas, visdrīzāk, nenotiks, jo ES izveidē tika ieguldītas lielas pūles. Protams, pastāv iespēja, ka Grieķiju izslēdz no eirozonas, taču, piemēram, Lielbritānija vienmēr ir bijusi atsevišķa valsts Eiropas Savienībā, tai bijusi sava valūta, un, manuprāt, bija tikai laika jautājums, kad tā izstāsies,» uzsver eksperts. Pastāv dažādas problēmas arī citās eirozonas valstīs, taču, visdrīzāk, tās nenovedīs pie radikāliem lēmumiem, viņš uzskata.