Nākotnē finanšu sektora attīstības veicināšanai jāuzlabo sadarbība starp privāto sektoru un valsts institūcijām

Finanses

Finanšu sektora vājās vietas slēpj lielu potenciālu, un, tās aktivizējot, Latvija var piesaistīt investorus. Lai apzinātu, kas vēl ir jādara, 8. maijā notiks DB rīkotais forums Nākotnes finanšu pakalpojumi jau šodien, kurā diskutēs par nozares inovācijām, tendencēm, tiesisko regulējumu un patērētāja vajadzībām šodien un tuvākajā nākotnē. Foruma uzmanības lokā būs jaunais Finanšu sektora attīstības plāns 2017-2019, tāpat liela uzmanība tiks veltīta finanšu tehnoloģijām, raugoties uz to kā uz valsts konkurētspējas stiprināšanas instrumentu sinerģijā ar tradicionālajiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

Daudzas – attīstītas

Finanšu ministrija pagājušajā gadā, strādājot pie Finanšu sektora attīstības plāna, veica vispusīgu sektora SVID analīzi, kas atklāja konkurētspējas priekšrocības, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, stāsta ministrijas valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa. Tajā secināts, ka Latvijā ir attīstīts finanšu sektors ar būtisku finanšu eksporta komponenti tajā, kam ir liela pieredze ārvalstu klientu apkalpošanā; efektīvas un modernas starpbanku maksājumu sistēmas, strauji augoša maksājumu pakalpojumu un nebanku kreditētāju nozare, attīstīta transporta un komunikāciju infrastruktūra, elastīgs darba tirgus. Pēc viņas teiktā, nākotnē varētu uzlabot sadarbības mehānismu starp valsts institūcijām un privāto sektoru. Ņemot vērā, ka nozare strauji attīstās, politikas veidotājiem ir būtiski šajos procesos tikt līdzi arī ar tāda regulējuma izstrādi un pieņemšanu, kas definē adekvātu uzraudzības ietvaru inovatīvu finanšu pakalpojumu darbībai, kas bieži vien prasa labas zināšanas par jaunajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Uzlabojot sadarbību, varētu labāk izprast gan riskus, ko rada šie pakalpojumi, gan attīstības potenciālu, nosakot atbilstošu līdzsvaru, uzsver eksperte. Runājot par sfērām, kas vēl jāuzlabo, viņa min mazattīstīto kapitāla tirgu un faktu, ka Latvijā ir viens no zemākajiem apdrošināšanas prēmiju apjomiem uz vienu iedzīvotāju.

Pārāk strikti

Lai finanšu sektors attīstītos straujāk, nepieciešama mērķtiecīgāka valsts politika, uzskata Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš. Aizvadītajos gados finanšu nozare ir piedzīvojusi ļoti plašus uzraudzības pasākumus, un šobrīd ir laiks mainīt pieeju no dominējošas regulācijas uz pasākumiem, kas sektoram ļauj stiprināt pozīcijas starptautiskajā tirgū, ja nevēlamies zaudēt cīņā par inovācijām, viņš norāda. Būtiski ir turpināt darbu pie konkurētspējīga regulējuma izstrādes. Tehnoloģijas ir nojaukušas robežas, un valstis šobrīd konkurē par uzņēmumu piesaisti, līdz ar to arī uzraugošajām iestādēm un politikas plānotājiem ir jāstiprina kompetence. Aktuāls jautājums ir par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumiem, ko plānots ieviest Latvijā, uzsver G. Āboltiņš. Apzinoties nepieciešamību stiprināt uzraudzību šajā jautājumā, kā arī ieviest ES prasības, vienlaikus ir jāanalizē, kas tiks sasniegts ar pasākumiem. Veidojot nozares politiku un vērtējot uzraudzības pasākumus, jābūt uz risku analīzi balstītai pieejai - jāvērtē gan riski, ko rada konkrētie pakalpojumi, gan potenciālā ietekme uz finanšu sistēmu un sabiedrību. Ja riski un ietekme ir salīdzinoši maza, tad arī regulējuma prasībām ir jābūt daudz elastīgākām. Savukārt, pieaugot jauno tirgus dalībnieku ietekmei uz finanšu sistēmu, arī regulējumam jākļūst stingrākam. Piemēram, uzliekot pienākumu finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem veikt savu klientu identifikāciju klātienē vai arī nodrošināt padziļinātu klienta izpēti neklātienes identifikācijas gadījumā, fundamentāli tiks bremzēta finanšu tehnoloģiju nozares attīstība Latvijā. Pie šāda nosacījuma, visticamāk, finanšu tehnoloģiju uzņēmumi vispār Latvijā nespēs strādāt, jo tas ir pretrunā ar pašu pakalpojuma būtību, uzsver eksperts.

Uz augšu

Banku sektorā pērn aktivizējās kreditēšanas tirgus - uzņēmumi kreditēti par 34% vairāk nekā 2015. gadā. Palielinājušies arī privātpersonu jaunās kreditēšanas apjomi – par 37%. Uzņēmumiem no jauna izsniegti 1,8 miljardi eiro, bet privātpersonām - 709,6 milj. eiro, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati. «Zemās likmes, eksporta pieaugums un patērētāju noskaņojuma uzlabošanās ir galvenie faktori, kāpēc aizvadītais gads ir bijis pozitīvs pagrieziena punkts finansēšanā – pirmo reizi pēdējo septiņu gadu laikā tautsaimniecībai izsniegto aizdevumu apjoms ir pieaudzis,» teic Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis. Būtiskākais šķērslis kreditēšanai joprojām ir ienākumu caurspīdības trūkums – tas ir kredītu atteikumu iemesls līdz pat 70% gadījumu gan uzņēmumiem, gan privātpersonām; valdībā iesniegti priekšlikumi, lai mazinātu šo daļu.

Būs mijiedarbībā

Finanšu sektors piedzīvo pārmaiņas, ko rada fintech kompānijas. Tirgus dalībnieki uzskata – ja uzraudzība ir pietiekama un riski tiek novērsti laicīgi, tad problēmas neradīsies. L. Kļaviņa atzīst, ka finanšu tehnoloģiju attīstība ir izaicinājums tradicionālajam finanšu sektoram un to sniegtajiem pakalpojumiem. «Mana vīzija par sektora attīstību ir inovāciju ienākšana sektorā, vienlaikus neradot nepārvaldītus riskus. Vienlaikus inovācijas saistās ne tikai ar jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū, bet arī to, ka jau tradicionālie pakalpojumu sniedzēji ievieš inovāciju. No vienas puses tā ir konkurences cīņa, bet no otras puses - sadarbība. Jautājums, vai kādam no virzieniem izdosies gūt virsroku, vai arī tie attīstīsies savstarpēji sadarbojoties, kas, manuprāt, būtu līdzsvarotāks attīstības scenārijs,» viņa uzsver. R. Rubenis atgādina par Maksājumu pakalpojumu direktīvu, kura paredz, ka no 2018. gada bankām būs jādod iespēja trešajām pusēm piekļūt klienta kontam, ja klients to būs akceptējis. Tas nozīmē, ka klients varēs izmantot dažādus pakalpojumu sniedzējus, lai noskaidrotu sava konta stāvokli vai veiktu maksājumu. Sagaidāms, ka pieaugs šādu bankām netiešo konkurentu skaits, būtiski paplašināsies finanšu nozares jaunuzņēmumu (fintech) loks. Direktīva gan rada arī jautājumus par klientu datu drošību.