Pasaules lielās kompānijas dod brīvo laiku

DB Akadēmija darbiniekiem ideju ģenerēšanai

Radošajiem darbiniekiem šad un tad vērts ļaut brīvu vaļu izpausties, jo tādā veidā var tapt jauns produkts, taču, lai tiktu sasniegts «taustāms» rezultāts, procesa beigās jāpārbauda padarītais – nevar paļauties tikai uz apgalvojumiem, ka produkts ir pusgatavs un darbinieks to turpinās izstrādāt, jo galarezultāts var arī netikt sasniegts, kad darbinieks sāks brīvo laiku izmantot savām vajadzībām.

Nepieciešama atskaite

Lielākoties šādu praksi iecienījuši lielie starptautiskie uzņēmumi, un tā nav sveša jau desmitiem gadu. Patlaban Latvijā kompāniju, kas saviem darbiniekiem atļauj iesaistīties radošos procesos pēc pašu iniciatīvas, ir maz, taču, pēc ekspertu prognozēm, nākotnē to skaits varētu pieaugt.

«Pasaulē tik tiešām ir lielas tehnoloģiju kompānijas, kuras piedāvā darbiniekiem kādu brīdi darba laikā, piemēram, katru mēnesi vienu no piektdienām, kurā tie var veikt ar tiešajiem pienākumiem nesaistītas lietas,» uzsver CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš. «Ir zināms, ka nereti labākās idejas rodas tieši tad, ja darbinieks strādā brīvā un radošā atmosfērā, kas var palīdzēt radīt jaunus produktus un arī likt justies apmierinātākam ar savu darba vidi,» skaidro eksperts.

DB Akadēmijā Līdera kods arī Komercizglītības centra (KIC) biznesa trenere Jana Strogonova apstiprina, ka pasaulē uzņēmumos ir vērojama prakse, kad konkrētai daļai darbinieku tiek ļauts darīt, ko viņi paši vēlas. «Kāds Austrālijas programmēšanas uzņēmums reizi ceturksnī programmētājiem dod diennakti, kurā viņi var darīt visu, ko vien vēlas. Vienīgais uzņēmuma nosacījums ir, ka darbinieks nedara to, ko parasti ikdienā, un pēc 24 stundām parāda, kas ir paveikts. Īstenojot šādu praksi, radošums šo darbinieku vidū sita augstu vilni un šajās stundās tika izveidoti uzlabojumi sistēmās, radītas jaunas idejas,» viņa min piemēru. Līdzīgi, pēc ekspertes teiktā, dara arī tehnoloģiju uzņēmums Google – saviem inženieriem tas dod 20% brīva laika, lai viņi darītu to, ko grib. Tā radās Gmail, Google Maps un citi pasaulē iecienīti produkti. Pionieris šai darba pieejai bija uzņēmums 3M, kurā vecākajiem inženieriem tika doti 50% brīva laika, lai tie darītu, ko vēlas, uzsver eksperte.

Nākotnē šāda pieeja varētu kļūt vēl populārāka, tomēr tai nepieciešama arī darbinieku pašdisciplīna, lai viņi tik tiešām būtu ieinteresēti darboties, nevis pavadīt laiku sociālajos tīklos – «atsēdētu» šo laiku.

Radošums un spēja radīt inovācijas ir viena no šodienas un nākotnes top prasmēm darba tirgū, atzīst CVO Recruitment Latvia vadošā konsultante Liene Kubliņa. Tas attiecas gan uz tehniskām nozarēm, gan jebkuru citu profesiju un amatu – darba devēji vēlas savās komandās domājošus, uz izaugsmi un attīstību vērstus profesionāļus.

Atbilde un risinājums gan ir nedaudz komplicētāks par definētām nosacīti brīvajām stundām, kuru laikā darbinieks drīkst eksperimentēt un darīt to, ko grib, uzsver eksperte. Pirmkārt, būtiski, lai uzņēmumā ir ierosinājumiem, idejām un eksperimentiem atvērta vide. Otrkārt, svarīga ir darbinieku pašu motivācija un iesaiste organizācijā. Svarīgi, lai darbiniekam patīk viņa profesija un viņš ir motivēts izdarīt vairāk par obligāto minimumu. Tad jaunas idejas var rasties arī brīvdienā pludmalē vai lasot grāmatu. «Runājot par tehniskām nozarēm, patiesi esam novērojuši, ka talantīgāko darbinieku piesaistē uzvar tie uzņēmumi, kuros ir iespēja strādāt ar modernām tehnoloģijām, eksperimentēt un radīt ko jaunu,» novērojusi L. Kubliņa. Pēc A. Brodiņa teiktā, Latvijā līdz šim nav daudz dzirdēts par šādiem darba devējiem, viņaprāt, šāda tendence būs izteiktāka arī pie mums, jo uzņēmumi vēlas būt inovatīvi, ar pievilcīgu darba vidi saviem darbiniekiem. Noteikti var runāt par tendenci, kur uzņēmumi Latvijā ļauj darbiniekiem vienu vai vairākas darba dienas strādāt no mājām, lai tādējādi veicinātu produktivitāti un apmierinātību.